Hm. Latv. rakstn. ietekme uz cilvēkiem acīmredzot ir visai šausmīga.

Gribēju jau īdzīgi paskaidrot, ka romānu rakstīšana ir visai riebīga padarīšana (tādā ziņā, ka sevis čakarēšana, tādā ziņā, ka pēc kādas 40-tās lappuses tas no fun pārvēršas par pašspīdzināšanu un tā tālāk un tā joprojām), bet tad atcerējos, ka pati periodiski izdomāju "rakstīt romānu". Un vispār mans dārziņš ir pilns ar baļķiem.

Whatever. Loģiskāk jau būtu tusēt ar dzīvu literātu, nekā padarīt sevi par kārtējo mirušo autoru :)

// (vispār jau es savas problēmas risinu, kā redzi)

labāk satiec meiteni ;)
bet vispār, dažiem cilvēkiem izdodas tik interesanti aprakstīt savu dzīvi, ka taisni vai šķiet, ka pašam dievs dzīves vietā iesmērējis salauztu kalkulatoru