- 30.11.04 21:30
- Patiesībā man nepatīk kādam teikt: "Turies!" Nu tīri estētisku apsvērumu dēļ nepatīk. Kaut kas tur ir tā kā ne īsti latvisks, un tad vēl mūžīgās pārdomas par to, pie kā tad turēties. Pie manis, pie sevis, pie zemes, pie kā? Un tad nu paliek tas "Turies" tā kā gaisā karājoties. Turies. Bet tad atkal ir tādi brīži, kad nekā cita vispār tev nav, ko pateikt. Bet arī tā, neko nesakot, nav lāga, tu nespēj klusēt. Tad nu tu pasaki: "Turies". Un vienīgais attasnojums ir tas, ka arī tev pašam varbūt kādreiz ir tāda sajūta, tev vienkārši gribētos, lai kāds arī tev pasaka. Kaut vai: "Turies".
- 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 30.11.04 21:38
-
...tas "Turies"... man šobrīd noderētu...
- Atbildēt
- 30.11.04 22:06
-
tvī
Reizēm alternatīvas (ko teikt vietā) ir vēl sliktākas, un tad tas ir mazākais no ļaunumiem.
- Atbildēt
- 30.11.04 22:07
-
Precīzi pateici:)
- Atbildēt
- 1.12.04 00:47
-
Andrejs L. man uz armiju rakstītās vēstules mēdza nobeigt ar "Tup un turies!" Man no tā laika "turies" ir tāds tuvs vārds. Es, tupot virs armijas atejpoda, skaidri vizualizēju to salmiņu, pie kura turējos. iespējams, ka tas ar Jūsu "turies" ir tikai homonīms. un tomēr patīkami. kaut vai tāpēc, ka tik absurdi
- Atbildēt