Jā, nevar viņi vienoties, vai homoseksualitāte ir izvēle (un tādēļ jāsoda), vai slimība (un tādēļ jāsoda, var ar ārstēšanu).

Nekādi nesaprotu, kāda starpība: vai tā ir izvēle vai nē?

Lūk, piemēram, biseksuāliem cilvēkiem tik tiešām ir izvēle: veidot attiecības ar sava vai pretējā dzimuma pārstāvjiem. Vai tas ko maina? Vai tad, ja biseksuāls cilvēks saietas ar sava dzimuma cilvēku, tas ir nosodāmi — sak, prieks taču būtu arī ar pretējā dzimuma pārstāvi, bet nē, vajag izvēlēties sabiedrību graujošo versiju?

Šitā ņemšanās par to, vai tā ir izvēle, nav vajadzīga. Kāpēc vajadzētu ierobežot pieaugušu cilvēku izvēles, kas citiem nedara pāri?

Jā, manis pēc homoseksualitāte var arī būt izvēle, tā jebkurā gadījumā nav lieta, par ko citiem spriest.

Kas attiecas uz biseksuāļu iespēju izvēlēties -- mēdz uzskatīt, ka cilvēki nespēj kontrolēt to, kurā cilvēkā tie iemīlas.

Manis pēc arī. Tas, kas mani amizē, ir fakts, ka izvēļu piekritējiem nenāk prātā arī savu heteroseksualitāti iztēloties kā izvēli un šo izvēles brīdi atsaukt atmiņā.

Nu kā, normu jau neizvēlas :) Tas tāpat kā daudzi vīrieši neredz sieviešu nelīdztiesību utt.

Mēdz uzskatīt, lai gan vispār ir zināmas aizdomas, ka tas ir meksikāņu seriālu populārizēts bulšits. Es neticu mīlestībai no pirmā acu uzmetiena, lai iemīlētos, tomēr vajag parunāties, atklāt kaut kādus uzskatus, īpašības un personības iezīmes, kas patīk. Nu lūk, un, ja tu redzi, ka, lai vai cik mīlīgi tas neliktos, tu tomēr negribētu attiecības ar attiecīgo cilvēku — tad tu vienkārši īpaši nerunājies, un tas sākotnējais krešs necik tālāk par krešu arī neaiziet.

Bet vispār es te negribu īpaši apspriest to, vai iemīlēšanos cilvēki kontrolē vai nē. Es drīzāk uzsvaru liku uz to, ka jautājums par izvēli šajā gadījumā ir nesvarīgs.

Tie visi, protams, ir interesanti temati. Manas pārdomas bija vien pat to, ka pietrūkst kaut kā "tradicionālo vērtību" aizstāvju, kas paustu: "Arī es varēju kļūt par geju, taču brīdī, kad bija jāizvēlas, izvēlējos nekļūt".

Protams. Tomēr ir iespējams, ka vismaz daži no viņiem varētu gan pateikt, jā, man bija/ir homoseksuālas tieksmes, es tās apspiedu/apspiežu, bet viņi nē, nu kā tā var?! " Tīri tā, teorija, protams, stāvējis klāt neesmu, vārdus nezinu.

Grūti būtu iztēloties šādu tekstu LV apstākļos.

Man šķiet, ka "izvēles arguments" pastāv, tikai nedaudz citādākā formulējumā. Proti, homoseksuālisms ir slikts tāpēc, ka nesaskan ar noteiktām pamatvērtībām, tikumiem u.tml. Cilvēki var izvēlēties dzīvot saskaņā ar šīm normām (automātiski pieņemot, ka tas nozīmē nebūt homoseksuālistam).

Šādi izvēle ir nevis pati seksualitāte, bet dzīvošana saskaņā ar tādiem vai citādiem priekšstatiem vai priekšrakstiem.

Jā, tā ir. Man vienkārši bija aizdomas, ka dažiem šo priekšstatu izvēle reizē var nozīmēt arī seksualitātes izvēli.

Šis "izvēles arguments", ko te atkal visās malās dzird, drusku atgādina to ne pārāk seno Austrālijas premjera izklupienu, kad viņš savu nevēlēšanos finansiāli atbalstīt aborigēnus pamatoja, ka viņiem tā esot "dzīvesstila izvēle", bet kaut kā atkal piemirsa, ka tad jau par viņu pašu izvēli var uzskatīt arī Eiropas katordznieku nonākšanu līdz Austrālijai.