- 23.7.03 21:12
- Esmu noraizējies. Rakstīt sāku jau pirms kāda laika. Iesākumā likās, ka tas varētu būt romāns. Tagad šķiet, ka grasos pārbaudīt savas
personības robežas, izmēģināt izturību un pretestības spēju, imunitāti pret visu, ko mana iztēle spēj tai nodarīt. Reiz meitene teica, ka man
esot pārāk maz kompleksu, manā dzīvē – par maz īstu ciešanu. Tāpēc man itin visu nākoties izzīst no pirksta. Hm, tagad uzmācas šausmas. Un vēlēšanās, lai viņai būtu taisnība. Sāk atgādināt "Psihonauta piezīmes". Pašam sāk mesties baisi. Pats nepatīkamākais, ka nezinu, kuram varētu dot palasīt, jo zinu, jebkurā gadījumā būs vēl sliktāk.
Šābrīža mūzika: Boy George. Ich Bin Kunst
Šābrīža saturs: Vēl viens - 6 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 23.7.03 21:40
-
Ai... ciešanas.. viņas palīdz tikai vecas, labi norūgušas un kompostējušās. Svaigas ciešanas smird un jūk ārā, un nekādi romāni no tām nesnāk.
Tak bez viņām arī nevar.
Tā ka, sāc gādāt ciešanas.
Ak jā.
Ir vēl daži, kas tik ļoti pārdzīvo citu literātu aprakstītās ciešanas, ka spēj tās tīri pieklājīgi iztēloties, reizēm pat piepušķot un dāļāt tālāk. Tomēr to otrreizējās izjevielas piesmaku var just.
Iepostē cibā. Mēs visi izlasīsim, un, varu derēt, - visiem būs virkne padomu, kā jāraksta:))) - Atbildēt
- 23.7.03 22:21
-
Nē, vecas, vecas. Un iestāvējušās.
- Atbildēt
- 23.7.03 23:48
-
savas ciešanas nesmird
- Atbildēt
- 24.7.03 01:51
-
hm, izklausās pēc manis tā meitene, vismaz spriežot pēc tā, cik agresīvi es viņai nepiekrītu :)
tbš - visas ciešanas jau ir izzīstas no pirksta tādā nozīmē, ka par jebkādu ārēju (vai iekšēju) problēmu var ciest un var arī neciest, un atslēga jau ir tavā individuālajā ciešanu izjūtā, nevis tajā, cik "objektīvu" ciešanu ir tavā "dzīvē". - Atbildēt
- 24.7.03 19:46
-
Nu, padod man priekšā vienu, kuram nekas nesagādā ciešanas, un es ar lielāko prieku pieradīšu, ka varu viņam tās sagādāt:)!
- Atbildēt
- 24.7.03 23:47
-
iedod man palasīt. varētu nelielu iksčendž veikt. tu man - es tev :)P
- Atbildēt