- Stāvoklis kā priekšnesums
- 14.2.04 00:08
- Visu koncerta laiku nespēju saprast, kāpēc man tas jāskatās un jāklausās. Kaut kādu jaunības dienu atmiņu dēļ? Gadiem neredzētu, bet tagad satiktu skolasbiedru dēļ? Tas cilvēks izskatījās slikti, tik slikti kā kāds, kurš vienā laidā dzēris un pirms brīža vai nu vēmis vai ar varu pamodināts. Mēģināju iestāstīt sev, ka tas ir tāds tēls un droši vien iestudēts priekšnesums. Tomēr kaut kas neļāva noticēt. Ienāca prātā kaut kādas ainas no "Sida un Nensijas" - nu tās ar pēdējiem "Sex Pistols" koncertiem, kur visiem uz skatuves ir pilnīgs pifigs ne vien par to, kas notiek zālē, bet arī par to, ko dara pārējie muzikanti. Vai stāsts par pēdējo "Coil" koncertu, liekas, Berlīnē, kur tas solists vienkārši uzstāšanās vidū nomeimuroja no skatuves aizkulisēs un pazuda, tad nu viņa līdzbiedrs dabūja iet pakaļ un uzvilkt atpakaļ, bet viņš dziedāja garām mikrofonam. Un visiem jautri. Tā nu es skatījos un skatījos, troksnis bija liels, ausīs džinkstēja. Bet es domāju, nez, kā iet viņai, tur, otrā pusē.
- 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 14.2.04 00:57
-
biji uz koncertcikla "Dižie Romantiķi" atklāšanas koncertu, kurā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Normunda Vaiča vadībā izpildīja Johannesa Brāmsa 4. simfoniju un Hektora Berlioza simfoniju “Harolds Itālijā”?
- Atbildēt