AIVARS GEDROICS

About Jaunākais

Dziesmu svētki un Patriotisms15. Jul 2013 @ 22:35
DZIESMU SVĒTKI UN PATRIOTISMS
Nupat ir aizritējuši kārtējie Dziesmu un deju svētki. Ārzemnieki, kas pirmoreiz nonāk šāda veida pasākumu skatītāju lomā, parasti brīnās: „Tad nu gan jūs esat bagāta valsts, varat samaksāt honorārus tik daudziem tūkstošiem talantīgu cilvēku!”. Un, kad viņiem paskaidro, ka valsts apmaksā tikai šo ļaužu guldīšanu un barošanu, dažreiz varbūt vēl ceļa naudu, bet par uzstāšanos daudzu dienu garumā viņi nesaņem ne centa un ne santīma, tad šie vēl lielākā izbrīnā nogroza galvu un nosaka: „Jā, baigi patriotiska tauta tad nu jūs esat!”.
Lai nu tas tā būtu ārzemnieku uztverē, bet vai no Latviešu Patriotu viedokļa šie cilvēki tāpat automātiski būtu uzskatāmi par malačiem tikai tāpēc vien, ka piedalījušies šāda veida pasākumos? Nepārprotiet, lūdzu, es nevēlos noniecināt šo svētku nozīmi un, protams, atzīstu, ka tā ir unikāla tradīcija, par kuras saglabāšanu mēs pamatoti varam būt lepni pasaules acīs. Tomēr manā uztverē krietns Latvietis ir tas, kurš ne tikai godā un pārzina savas tautas tradīcijas, bet arī aizstāv tās nacionālo godu. Un ir vairāki datumi, kad to vajadzētu darīt, svarīgākie no tiem, manuprāt, ir 16.marts un 9.maijs. Pirmā no tiem mēs godājam savu nacionālo karavīru piemiņu, otrajā – pasīvi noskatāmies okupantu spēka demonstrēšanā, neveicot tiem gandrīz nekādu pretdarbību. Kā te lai neatceras notikumus Ziemeļīrijā, kur līdzīgā veidā protestanti (angļu okupanti) soļo pa Belfāstas ielām, svinot savu uzvaru pār pamattautu, bet pamatnācija – īru katoļi – gan, atšķirībā no mums, nestāv galvas nodūruši un neslēpjas pagultē, bet izrāda viņu nekaunībai drosmīgu pretsparu! Un tad nu jāsāk domāt – kāpēc pie mums tas nenotiek?
Parasti, kad izsakām aicinājumu t.s. „ierindas latvietim” piedalīties pasākumos augstāk minētajos datumos, līdztekus sen jau zināmajam argumentam, ka drošības iestādēm tas nepatiks, dzirdam piezemētākus un no pirmā acu uzmetiena it kā pilnīgi objektīvus iemeslus: nav laika, jāstrādā, tagad darbu viegli pazaudēt, bet grūti atrast; nav, kam atstāt pieskatīt bērnus (mazbērnus), kā arī mājlopus; brauciens uz Rīgu maksā dārgi, nav naudas ceļam; ir vāja veselība, nevaru izturēt stāvēt karstumā (aukstumā); visbeidzot, pat tādi argumenti nereti dzirdami – ko tāds spoks kā es tur rādīšos, es taču esmu šausmīgi resns (tievs, vecs, grumbains… utt.), cilvēkus tik biedēšu…, un tamlīdzīgi.
Bet te nu pienāk Dziesmu svētki un skat, tavu brīnumu, gan mazos cilvēkbērnus, gan lopus ir kam atstāt pieskatīt, gan nauda ceļam atrodas, gan veselība pēkšņi tā uzlabojas, ka var ne tikai vairākas stundas, bet pat dienas kā lietū, tā svelmē nostāvēt, gan darba devēji kļūst tik laipni, ka bez ierunām atlaiž uz teju veselu nedēļu, un beigu beigās, pat visi psiholoģiskie kompleksi par savu šausmīgo ārieni pazūd kā nebijuši! Kā šādu „fenomenu” lai izskaidro?
Diemžēl atbilde te ir visai skaidra un skaudra – Dziesmu svētki mums ir nozīmīgi, bet 16.marts, 9.maijs, kur nu vēl 1.jūlijs – vairumam absolūtu nesvarīgi datumi. Ja tikai katrs desmitais dziesmu svētku dalībnieks 9.maijā nostātos ceļā okupantiem un pateiktu: „Stop, nelieši, pietiks jums apņirgt mūsu tautas ciešanas un apjūsmot savus nelietīgos darbus, ko atnesāt līdz ar savu Uzvaru, vācieties atpakaļ uz savām migām, kamēr vēl no mūsu zemes pavisam neesat iztriekti!”, tad okupanti beidzot dabūtu trūkties un sāktu aizdomāties, vai nevajadzētu viņiem tomēr savas nelietīgās aktivitātes piebremzēt. Tomēr latvieši tā nedara, jo, jāskatās patiesībai acīs, ir ne tikai saraduši, bet daudzi pat saradojušies ar okupantiem, un šādiem degradētiem ļautiņiem viņu nekaunīgās izdarības 9.maijā vairs nekādu riebumu un sašutumu neizsauc. Vismaz man grūti bija vienaldzīgi noklausīties Latvijas radio t.s. „Brīvajā mikrofonā” dažādu dzimumu un vecumu piederīgu latviski runājošu deģenerātu izteikumus, ka tie krievvalodīgie pie tā Uzvaras pieminekļa jau neko sliktu nedarot, bet, ja nu tomēr kādam traucējot, tad varot taču vienkārši viņus neskatīties, vai, sliktākajā gadījumā, uz vienu dienu izbraukt no Rīgas… Lūk, uz tādu strausa politiku mudina mūs šie nožēlojamie ļautiņi, no kuriem, es esmu pārliecināts, daudzi ir regulāri Dziesmu un deju svētku dalībnieki! Vēl kāda paveca kundzīte izteicās: „Es esmu diezgan liels nacionālistS, bet uzskatu, ka Uzvaras piemineklis nevienam netraucē, krieviem ir tiesības pie tā pulcēties, un to nekādā gadījumā nedrīkst nojaukt…”. Šis radījums, kā redzams, ne tikai nezina jēdziena „nacionālisms” nozīmi, bet pat īsti neapjēdz, kādam dzimumam pati pieder…
Laikam jau jāsecina, ka pārāk labi vēl pret mums izturas okupanti! Tikai tad, kad mūs masveidā sāks uz ielām sist ar mietiem un durt ar nažiem, kad uzbruks ne tikai nacionālistam A.Gardam, bet katram „fašistam”, kas uz ielas nerunā „cilvēku”, bet „suņu” valodā, mūsu tauta varbūt sapratīs, ka kaut kas nav kārtībā ar situāciju Latvijā, un ir jāsāk rīkoties… Tikai vai tad nebūs jau par vēlu, un, kā smagi slimam vēža slimniekam, mūsu tautai varbūt varēs vēl tikai pagarināt agoniju, bet dzīvību glābt – nē? Padomāsim par to, tautieši, ja mums vēl kaut kas dzīvē interesē, izņemot elementāro dabisko, visām dzīvām būtnēm kopīgo, vajadzību apmierināšanu!
Un, noslēdzot tematu par Dziesmu svētkiem, uz jautājumu – vai to dalībnieki ir Patrioti, esmu spiests atbildēt – tikai tie, kas cīnās arī par dekolonizāciju, tie, kas vēršas pret okupantiem, kas godā mūsu tautas varoņus, kas nebaidās iziet ielās rakstā minētajos datumos, būtu par tādiem uzskatāmi. Pārējie labākā gadījumā uzskatāmi par daudz maz talantīgiem mūziķiem vai dejotājiem, tas arī viss. Dejot un dziedāt prot arī praktiski visas mežoņu tautas, pat augstāk attīstītiem dzīvniekiem šāda māksla lielākā vai mazākā mērā piemīt! Bet gribēt un prast aizstāvēt savu tautu un valsti, tās godu, nebaidoties pat ar savu dzīvību riskēt, spēj tikai ļoti nedaudzi tautieši, no tiem varbūt ne katrs skaisti dzied un dejo, taču Patrioti viņi gan nešaubīgi ir… Padomāsim, tautieši, kādiem mums vajadzētu būt pasaules acīs, ar ko izcelties – tikai ar dziesmām un dejām, vai varbūt ar gatavību ziedot sevi tautas labā?
NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
15.07.2013. Aivars Gedroics

I-ja avīzei DDD (nerediģ.variants)9. Jul 2013 @ 21:39
Saruna ar Aivaru Gedroicu

DDD: Izstāsti, lūdzu, par šīs dienas (1. jūlija) pasākumu. Kāpēc tas tika rīkots un kāds noskaņojums?
Aivars Gedroics: Šodienas pasākums bija domāts Rīgas atbrīvošanas no boļševiku (1941. g. 1. jūlija) okupācijas atzīmēšanai. Reizēm saka, ka mums esot 3 okupācijas bijušas. Nogalināt jau cilvēku var tikai vienu reizi, pēc tam var viņa līķi apgānīt. Vāciešiem var pārmest, ka viņi neatjaunoja mūsu neatkarību – tā diemžēl bija, bet pirmo reizi mūs tomēr okupēja Padomju Savienība, tie pārējie datumi bija vienkārši šā statusa turpināšanās – 1. jūlijs vai 9. maijs. Vismaz tik daudz veselā saprāta bija mūsu Saeimai, ka viņa godīgi atzina, ka 17. jūnijs ir tiešām īstā Latvijas okupācijas diena. Bet 1. jūliju daudzi toreiz sagaidīja ar tādu prieku, ka vismaz tas Baigā gada murgs ir beidzies. Ka vēlāk tur daudziem nācās vilties, ka vācieši arī par brīvību nedomāja, tā jau atkal cita lieta, bet tik un tā jau tas ir fakts, ka 1944. gadā cilvēki daudz vairāk evakuējās kopā ar vāciešiem un bēga uz ārzemēm, nekā savulaik (1941. g.) mēģināja ar krieviem aizmukt uz varenplašo dzimteni. Tas jau vien liek domāt, kas mums toreiz licies mazāks ļaunums. Lūk, tāpēc jau arī pulcējāmies, tas ir viens. Otrs, saglabāt to tradīciju, ko bija ieviesis nelaiķis Uldis Freimanis. Par viņa nāvi joprojām cilvēki debatē – ne katrs gatavs noticēt, ka viņš dabiski ir aizgājis. Es arī neņemos spriest – iespējams, ka tur ir 50% uz 50%. Prātīgāk jau būtu bijis viņu nekremēt, bet veikt ekspertīzi, taču pie šīs varas diez vai mēs patiesību noskaidrotu. Un, ja radinieki samierinājušies, tad ne jau mums viņus mācīt. Bet jebkurā gadījumā Uldis Freimanis ir to pelnījis, lai mēs viņu pieminētu, parādot, ka cilvēku var nogalināt, bet ideja paliek. Nožēlojami, ka, ja cilvēks pazūd – pazūd arī ideja – kā Gunāra Astras bērēs teica – viņu čeka novāca, bet, ja mums tautā sekotāju nebūs, tad vai mēs kā tauta esam cienīgi pastāvēt. Šinī gadījumā žēl, ka organizētāji laikus neiesniedza sludinājumu un avīzē netika nopublicēts, tāpēc arī cilvēku bija mazāk kā varēja gaidīt. Bet tomēr pulcējāmies, šoreiz kliedzošu provokāciju no okupantiem nebija. Bet, ja viņiem patīk skatīties uz mums – nav jau aizliegts. Policija arī bija tikpat, cik dalībnieku un viņi mūs cītīgi filmēja. Nu, lai filmē – katrs pilda savus pienākumus, kā uzskata par vajadzīgu. Lai nu kā, bet galvenais, ka pasākums bija. Cits varbūt aizņemtības, cits nezināšanas, cits baiļu pēc neieradās, bet katrs jau ir atbildīgs savs sirdsapziņas priekšā. Kas gribēja un varēja tie atnāca un tiem paldies!
DDD: Bet vai šādu pasākumu nevajadzēja 30. jūnijā rīkot, jo tas ir datums, kad latvieši jau pirms tā 1. jūlija (vācu karaspēks jau ienāca tukšā Rīgā) bija padzinuši krievus?
A.G.: Par to var diskutēt. Tāpat, kā tie “uzvarētāji” joprojām nevar vienoties, kas viņiem mīļāks – 8. vai 9. maijs.
DDD: Bet te ir tāda būtiska atšķirība – man nav tuva sirdij vāciešu ienākšana Rīgā, bet gan reāli Baigā gada beigas, kas ir 30. jūnijs, kad būtībā latvieši jau bija padzinuši krievus un vācieši vēl nebija Rīgā.
A.G.: Jā, par to var diskutēt ar organizatoriem – dienu agrāk vai vēlāk, bet domāju, ka ne tas šobrīd ir galvenais – galvenais, ka tāds pasākums vispār bija. Tā kā ir pretdarbība – redzams, ka tomēr esam uzminuši uz vātīm. Un galu galā, ja pirms 17. jūnija Pliners un Ždanoka var mierīgi organizēt konferenci un spriest, ka okupācijas nebija, tad kāpēc mēs no savas puses nevarētu pateikt, ka okupācija bija no Krievijas, vācieši vienkārši to statusu pagarināja – mironi jau otrreiz viņi nevarēja nogalināt. Mūsu valsts neatkarība atdzīvināta netika, tā tas diemžēl palika. Par Latvijas atjaunošanas dienu to saukt, protams, nevar, bet, ka tikām atbrīvoti no krievu boļševikiem, tā tas notika. Ka nebija gluži tas, ko tauta cerēja sagaidīt – tā jau ir cita lieta. Arī no 1990. g. 4. maija – domāju, ka lielākā daļa latviešu pavisam citādu Latviju cerēja sagaidīt toreiz. Vai viņi domāja, ka šodien mēģināsim atteikties no sava lata, ko toreiz ar tādu entuziasmu ieviesām?
DDD: Jā, kā tu uzskati tieši to eiro ieviešanu?
A.G.: Es jau savā rakstā minēju – galvenais, lai mums tā nauda būtu. Ja lats ir piesaistīts eiro – var arī to atsaistīt, kursu pamainīt, devalvēt šo latu, nedevalvēt, varbūt tieši otrādi – stingrāku padarīt – visu ko var darīt. To visu varam lemt – tā ir mūsu nauda, tas ir galvenais. Bet, ja saimnieki vairs nebūsim par savu naudu, tas, manuprāt, ir ļoti slikti, jo zūd kārtējais, nopietnais neatkarības bastions, kas mums vēl palicis. Protams, var pārmest tiem pretiniekiem, kāpēc viņi mazliet agrāk neaktivizējās – varēja jau pirms gada kaut ko darīt. Arī Iveta Grigule tā braši uzsāka un tagad ir apklususi – nez, ko viņa dara, ko nedara. Bet domāju, ka labāk tomēr vēlu, nekā nekad. Pareizi Jānis sils teica – mēs varam organizēt referendumu kaut vai par lata atjaunošanu un par izstāšanos no Eiropas, kad tauta būs gatava. Patlaban diemžēl viņa nav tam nobriedusi, bet mums vismaz teorētiski tāda iespēja būtu. Šie grozījumi jau nav konkrēti par šo lata nomaiņu uz eiro – viņi paredz, lai beidzot tautai būtu iespējas lemt par to, vai mums vispār jābūt Eiropā...
DDD: Tu arī savā rakstā aicināji atbalstīt šo parakstu vākšanu. Varbūt izstāsti tagad pats, jo intervijās ir interesantāk lasīt...
A.G.: Jā, es tiešām aicinu aiziet un parakstīties. Protams, tas prasīs laiku, tas prasīs divus lats...
DDD: Par ko tieši parakstīties?
A.G.: Parakstīties par to, lai tautai būtu tiesības lemt par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un par būtiskām izmaiņā līgumā ar Eiropas Savienību. Tagad Satversme nosaka, ka faktiski par visu lemj Saeimas deputāti – ja viņi grib, tad viņi iniciē šādu referendumu, bet, ja viņi negrib, tad tautai pašai nav tiesības, kaut vai miljons parakstu savāc. Var vienīgi lūgties – mīļie deputāti, kaut ko dariet. Bet, ja deputāti pateiks, ka viņi negrib, tad atliek vien doties mājās. Tā kā šādas izmaiņas būtu ar ļoti tālejošām sekām, kas var pat gadus desmit uz priekšu mums noderēt – ja vien mēs būsi aktīvi. Biedrības “Latvietis” pārraidēs bieži vien izskan aicinājums padomāt, ja liekas, ka nav naudas, bet, ja tu neizdzertu kādreiz lieku alus pudeli vai kādu cigarešu paciņu nenopirktu – varbūt varētu pāris latu atvēlēt patriotiskām lietām. Protams, ir cilvēki, kam divi lati ir nauda, bet no otras puses (ja tā kritiski izvērtētu) –
varbūt kādu kūciņu šoreiz vari neapēst.
DDD: Kur jāiet? Un kur tās paraksta lapas var dabūt?
A.G.: Pie notāra, var arī uz bāriņtiesu. Paraksta lapas ir internetā: parlatupreteiro.lv
DDD: Bet pensionāri?
A.G.: Pensionāriem jālūdz kādiem palīdzība. Viņi var aiziet arī uz bibliotēku un palūgt, lai izdrukā to lapu, jo tiek taču sludināts, ka senioriem sniegs palīdzību dažādos veidos, apmācīs. Galvenais gribēt un darboties. Paskatieties, cik aktīvi bija krievvalodīgie okupanti, savākdami parakstus par otro valsts valodu un par automātisko pilsonības piešķiršanu . Ja būtu kāds biznesmenis, kurš varētu noziedot, pieņemsim, 2000 latu šiem parakstiem (biznesmenim taču tie 2000 neko nenozīmē), būtu labi, bet diemžēl tāds neatrodas. Protams, ir tāds Vilis Vītols, kas to likteņdārzu būvē, bet tādās lietās viņam acīmredzot negribas.
DDD: Jā, nav dzirdēts nekas tamlīdzīgs.
A.G.: Aivars Slucis kapiem ziedojis. Tas, protams, nav slikti, bet tagad, kad apdraudēta Latvijas patstāvība, kad par dzīvajiem jādomā, vai pirmajā vietā būtu jāliek mirušie? Neviens cits mūsu vietā mūsu tiesības neaizstāvēs – pašiem vien tas jādara.
Starp citu, par tiem parakstiem, ko apstiprina pie notāra un iesniedz CV, lai tad CV var uzsākt to lielo parakstu vākšanu – kad pirms gada paaugstināja slieksni no 10 000 uz 30 000, tas tika pasniegts ar tādu gandarījumu, lūk, tagad tie nelieši okupanti nevarēs neko ietekmēt, bet nepadomājām, ka arī uz mums tas var atsaukties. Latvijas avīze to pasniedza – nu, re, tagad viņiem būs gan iegriezts. Tiem, kuriem liekas, ka viss ko dara mīļais Dombrovskis un valdība ir labi un pareizi, tad tādam, protams, jāsauc aleluja un jāaplaudē. Bet, kurš uzskata, ka tomēr nē, tad tas, kā bumerangs diemžēl nāk atpakaļ. Arī t.s. opozīcija neprotestēja toreiz. Bet, ja godīgi – paskatīsimies Saeimā – mums jau opozīcijas būtībā nav. To jau pierāda tas fakts, ka “Saskaņas centrs” taču varēja savākt tos 34 parakstus un apturēt likumprojektu par to kārtību, kā ievieš eiro, bet viņi to negribēja, jo tas nav viņu interesēs.
DDD: Viņi jau ir par eiro...
A.G.: Protams, ka ir par eiro. Kabanovs jau teātri nospēlēja – vai tikai tas vēl nebija saskaņots ar to mūsu t.s. nacionālo opozīciju?
DDD: Viss kaut kas var būt...
A.G.: Visi jau zina, ka Kabanovs gandrīz nevienam latvietim nepatīk – bet, ja jau viņš ir pret, tad man jābūt par. Tāda loģika.
DDD: Tieši tā. Tā tas arī izskatījās.
A.G.: Bet tad arī Kabanovam apnika spēlēt teātri – un viņš jau vairs neko. Un starp citu, arī Daugavpils avīzēs lasu – prasa Vešņakovam (Krievijas sūtnim Latvijā), kā viņš vērtē to eiro ieviešanu Latvijā? Sākumā viņš tā pieklājīgi: “Nu, vispār tā jau jūsu iekšējā lieta, bet es uzskatu, ka tas ir ļoti pareizi, jo atvieglosies norēķini un nebūs konvertācijas.” Tas jau tā, bet galvenais, ka mēs vairs noteicēji nebūsim, un tas, protams, patīk arī Krievijai. Jo mazāk mums kādu neatkarības palieku, jo vieglāk mūs spaidīt. Un Krievija jau ir pārliecinājusies, ka caur Eiropu mūs viegli ir ietekmēt. Ja mēs Krievijai reizēm atļaujamies zobus parādīt, bet pietiek Eiropai iepīkstēties, mēs uzreiz gatavi visu izpildīt. Tas jau ir lakmusa papīrs, ja kas pasaka, ka viņš ir par eiro, tad skaidrs, ka latviešu patriots viņš nav. Tas ir nožēlojami, ka jāpasaka, ka mums nevajag latu, jo pasaulē viņu nelieto. Tad jau kāpēc mums latviešu valoda – cik tad pasaulē to lieto – sāksim visi angliski runāt. Pēc tāda principa varbūt daudz kas mums nav vajadzīgs. Varbūt varam palūgt Sorosa fondam, lai mums gatavus likumus iedod u.t.t. Sekojot politikai – kopš Zīgerista partijas laikiem (viņš pretrunīgi ir vērtējams – bija labas lietas, bija ne visai labas) – tad bija opozīcija. Regulāri rakstīja pieprasījumus, uzdeva jautājumus, pat speciālas sēdes bija spiesti rīkot, lai uz jautājumiem atbildētu, regulāri kāda ministram demisiju pieprasīja. Vai tagad kaut vienam ministram t.s. opozīcija ir pieprasījusi demisiju? Kaut vai Viņķelei, kad viņa pateica, ka Padomju laikos pensionāri neko nav nopelnījuši un viņiem pensijas nevajag. “Saskaņas centrs”, kurš vienmēr uzsver, ka Padomju laikos cilvēki normāli dzīvojuši, gan varēja pateikt, ka tos laikus nedrīkst izsvītrot. Kaut vai sava tēla spodrināšanai viņi varēja kaut kādu protestu rīkot pret šo Viņķeli, bet viņi to nedarīs, jo visi ir uz vienu roku. Bet, lūk, ja neatbalsti “Vienotību”, tad esi par sarkanajiem – par SC. Kā Orvela “Dzīvnieku fermā” – dzīvnieki skatās pa logu un vairs neatšķir, kurš ir cūka, kurš cilvēks – abi kļuvuši pilnīgi vienādi. Tā arī šeit – viņi ir pilnīgi vienādi. Ja arī kādreiz patēlo, tas tā – pieklājības pēc. Tas ir jāsaprot, ka mums diemžēl nav tādas nacionālas partijas, ko varētu bīdīt. Lapinskis raud, ka nevar noorganizēt savu partiju (savākt tos 200 cilvēkus), bet viņam ir attiecības ar daudziem no “Visu Latvijai”, tad vajag taču pateikt – redzi, kur tā partija iet, ja esi kārtīgs patriots, nāc pie manis.
DDD: Tagad uztraucamies par eiro, bet mums jau ir arī otrs apdraudējums, tā ir neveiktā deklonizācija, reālā okupantu klātbūtne, kā rezultātā arī tā eiro ieviešana ir vairāk iespējama, jo nav vienotas tautas.
A.G.: Tur jau ir tā lieta. Es esmu novērojis, ka krievvalodīgo vidū atbalsts eiro tomēr nav tik izteikts. Lai gan viņiem Latvija neko nenozīmē, kur nu vēl lats, bet viņi tomēr tā piesardzīgāk vērtē. Bet mūsu latvietīši tic – ja Valdis tā teica, bet Valdis taču pateica, ka, ja nebūs eiro, būs krievu rublis, bet, ja viņš pateica, tad jau tā arī ir...
DDD: Es gan nezinu, kādi krievvalodīgie – ja “Saskaņas centrs” tur kaut ko notēloja... Un par tiem latvietīšiem – ļoti daudz latviešu (arī sabiedrībā ievērojami cilvēki) taču protestē pret eiro. Vienīgi tauta nav tik aktīva...
A.G.: Jā, un pietiek, ka mēs klusējam, ka aktīvi neprotestējam, ka mierīgi stāvam maliņā, tad viss kārtībā – viņi var netraucēti darboties. Kādam varbūt tā parakstīšanas liekas par sarežģītu – tur notārs jāmeklē, jāmaksā, tad jāsūta pa pastu, ir arī bailes – ja Drošības policijā viss nonāk. Bet, ja tik gļēvi esam, tad jau labāk iet tūlīt dibenā un viss. Savulaik pret Bermontu vajadzēja cīnīties, leģionā un nacionālo partizānu rindās – ko tad, ja visu laiku būtu bijis jābaidās, ka mani var nošaut. Un tad reāli ar to tiešām bija jārēķinās. Starp citu, ja protestēs pārdesmit cilvēku, ar tiem vēl varētu pa kluso kaut kā izrēķināties, bet, jo vairāk būsim, jo grūtāk ar mums būs tikt galā.
DDD: Tad tu atkārtoti aicini aktivizēties?
A.G.: Nu, protams. Tas ir jādara.
DDD: Tas viss tātad ir mūsu rokās, lai vismaz vēsturē mēs ieietu, ka esam pretojušies netaisnībai.
A.G.: Tieši tā. Vismaz jāmēģina kaut ko darīt. Viss jau ir atkarīgs no tautas. Ja tautai ir svarīgākas lietas – ja cilvēks sēž un labāk skatās stulbu seriālu un līdz notāram viņam grūti aiziet, nu, tad būs tā kā būs.
DDD: Es taču pareizi tevi saprotu – neesi taču pret dekolonizāciju? Tu te pieminēji tos krievvalodīgos, kuri pret eiro...
A.G.: Kāda runa, protams, ne. Es tikai saku, ka tas mani drusku pārsteidz, ka viņi zināmā mērā vairāk par latviešiem to eiro negrib. Lai viņi negrib – to var izmantot, bet tas jau nenozīmē to, ka, ja viņš nobalsos pret eiro, uzreiz kļūs leģitīma viņa atrašanās šeit. Bet mūsu varturi par to vien domā, kā tos apstākļus tam okupantam šeit, Latvijā padarīt komfortablākus, lai viņš Latviju nepamestu. Nu jau ir izdomāts, kā tos okupantu dzeguzēnus faktiski ar varu (līdz šim tas bija brīvprātīgi) ieskaitīt pilsoņos. Bet paši vecāki sāka protestēt – sak, kā tad tā (?) – mēs braucam pie savām babušķām, ģiedušķām uz Krieviju bez jebkādām vīzām, bet mūsu bērniem nu būs jāpērk vīza. Ko jūs mums to pilsonību spiežat ar varu? Nu, tad nolēma tādu (viņu izpratnē Zālamana) lēmumu pieņemt, ka viens no vecākiem var pieprasīt to pilsonību. Mēs jau nesaprotam, kā viņiem pielīst – pūlamies ar karotīti mutē ieliet, bet viņi mums spļauj virsū. Tagad esot uzlikts par pienākumu Pilsonības un imigrācijas departamenta darbiniekiem aicināt viņus naturalizēties. Es jau smejos - ja apsolītu katram 10. okupantam, kas atnāk, vismaz 100 latu, tad varbūt viņi nāktu cītīgāk. Bet tas ir nožēlojami, tikpat kā atvērtu vaļa dzīvokļa durvis un aicinātu, lai nāk mūs apzagt. Nesen TV-1 pārraidē “Eiropa, mīti un realitāte”, ko vada Tomsons, arī sprieda par nepilsoņiem, ko ar viņiem darīt. Tā bēdīgi slavenā Irina Cvetkova teica, ka vajag dot viņiem to pilsonību bez ierunām, un vēl atvainoties, ka uzreiz neiedevām. Inese Laizāne no t.s. nacionāla spārna uz Tomsona jautājumu – vai vajag tos nepilsoņus aģitēt uz pilsonību, atbildēja – jā, es jebkurā laikā jebkuru nepilsoni esmu ar mieru paņemt aiz rokas un aizvest uz naturalizācijas pārvaldi, lai viņš to pilsonību saņemtu, un tikai priecāšos, ka viņš to izdarīs. Nu, ja līdz tam nonākam, ka mēs jau aicinām laupītāju tik pat kā mūsu māju iztīrīt – nu, tad jau nav ko. Un tie saucās par nacionāliem spēkiem! Es īpaši nebrīnītos, ja tas nāktu no Zatlera partijas, bet ne no tādiem, kam daudzi latvieši ir ticējuši un cerējuši, ka viņi palīdzēs tautas bojā eju apturēt. Tādi viltus latvieši ir riebīgāki par īstiem okupantiem.
DDD: Kas notiek Daugavpilī – tur vispār var dzirdēt latviešu valodu?
A.G.: Kā kurā pusē. Centrā jau dzirdēt var latviešu valodu – vismaz valsts un pašvaldību iestādēs cenšas ar tevi runāt latviski. Bet tirgū un tamlīdzīgās vietās, protams, var izlikties, ka nedzird, ja latviski ko prasīsi, vai arī īsi atbildēs – nav. Vienīgi, ja latviski pie viņiem vēršas, vairs attiecīgi nepasūta un neprasa, lai runā cilvēku valodā – tātad kļuvuši pacietīgāki, jo saprot, ka tādas tiesības tev ir un mēģina kaut kā pielāgoties. Bet, protams, nacionālais sastāvs nav mainījies un cerēt uz kaut ko ir grūti. Valodu jau var iemācīt, bet vai tas cilvēks tāpēc kļūs lojāls? Vidusskolu beigušie jau daudzmaz prot runāt latviski, bet kāda ir viņu nostāja, tas ir cita jautājums. Vilks met spalvu, bet ne tikumu. Lasot komentārus internetā Delfi.lv, kur slavē Putinu un brūk virsū latviešiem, ir skaidrs, ka lauvas tiesu tur sastāda krievi, kas beiguši latviešu skolas. Cerēt, ka viņi būs lojāli – tas būs vienīgi tad, kad viņu skaits samazināsies šeit. Brīnās, kāpēc krievi labprātāk mācās angļu un vācu valodu un tur iekļaujas? Viņi tur iekļaujas, jo pagaidām ir maz, bet, ja Eiropas Savienībai “pietiks prātiņa” atvērt robežu un bezvīzu režīmu ar Krieviju, ko jau gatavo (mūsu Prezidents, citu starpā, saka – jā, jā, jo ātrāk, jo labāk), tad viņi tur plūdīs bariem un negribēs vairs būt tādi mīlīgi un pūkaini. Kad viņi vairs nebūs 2/3%, bet jau 20/30%, tad arī sāks savu diktēt. Arī tagad, kad pie mums ierodas viens otrs arābs vai nēģeris, Afrolats sāk bļaut – jums nav tiesību uz mums skatīties, jums nav tiesību sačukstēties mums aiz muguras, jums nav tiesību nēģeri saukt par nēģeri u.t.t. – nu, jau mūs komandē – nav šeit vēl pēcpusi apsildījuši, bet ir jau saimnieki. Viņi jau redzam, kādi esam – drīkst mūs visādi apvainot, apsūdzēt rasismā, naida kurināšanā u.t.t. Būtu jau jānāk pārmaiņām visā Eiropā. Mums vajadzētu sadarboties ar domubiedriem ārzemēs. Ir jau arī tādi, kuri nespēj mūsu situācijā iedziļināties – sak, jums tur tie krievi, bet, ja baltie, tad nekas – mums galvenais tie nēģeri. Bet tā ir tāda tuvredzīga politika – okupants jebkurā gadījumā paliek okupants. Mūs te baida – ja tie krievi aizbrauks, vietā nāks arābi. Tas nav atkarīgs no tā – ja mums robeža būs vaļā, protams, sabrauks. Kā Nīderlande – cik tā mazāka par Latviju, bet cik piebāzta – vienalga tur lien un lien iekšā – kā Indijā vai Ķīnā, tas nav reāli. Ja robežas būs vaļā un politika nemainīsies, tad tā tas būs.
DDD: Jāveido tāda politika, kas latviešu tautu aizstāvētu...
A.G.: Pareizi. Latviešiem beidzot savā zemē taču jābūt pirmtiesībām, bet latviešus šodien Latvijā uzskata par latviešu kopienu, tad ko mēs varam gribēt. Izraēlā, piemēram, skaidri uzrakstīts, ka Izraēla ir žīdu valsts – ka tā ir žīdu interesēs nodibināta valsts, un tā tur viss arī notiek. Bet, ja mēs esam tikai tāda maza kopiena, tad ko varam prasīt.
DDD: Tas ir šausmīgi – mēs kā tauta vienkārši ejam bojā. Taču esam konstatējuši problēmas, kas ir ļoti daudz, bet bezcerīgums jau nav. Tātad mums ir jāmeklē izeja. Kā tu domā, ko katrs latvietis ikdienā varētu darīt?
A.G.: Vajag savus uzskatus paust, vajag propagandēt...
DDD: Tu domā, ka tiem, kas atmodušies, jāpamodina pārējie?
A.G.: Nekas cits jau neatliek. Var jau teikt, ka mūsu tauta ir tāda draņķīga, ka nevaram lepoties ar to, ka esam latvieši – un tiešām, ja mums tagad būtu iespēja izvēlēties, kuru tautu pieņemt, varbūt daudzi neizvēlētos būt par latviešiem, paskatoties, kādi viņi kopumā ir, bet mums nebija šādas izvēles – to citi, augstāki spēki izlēma. Bet, ja tas tā ir un mēs te esam, tad mums par savu tautu ir jārūpējas.
DDD: Tas ir mūsu uzdevums...
A.G.: Jā, protams. Bet ja mums nekas nesanāks, tad, kā teica Inkins, es ar mierīgu sirdi liekos zārkā, ka savu mūžu biju tam veltījis – tā bija mana misija. Tātad vismaz centos un no manis bija kāds labums, ne tikai, kā tur viens bija izteicies – aiz manis nepaliks tikai apgrauztu kaulu kaudze un mēslu čupa, bet kaut kāds garīgs devums. Jā, tas ir mūsu uzdevums. Laikam tā ir, ka mūs par maz tomēr spaida – gan ekonomiski, gan politiski...
DDD: Pārāk labi mums vēl iet...
A.G.: Jā, jā. Vēl latviešus uz ielām nesit nost, vēl jau kaut ko nopirkt var – lielveikalos rindas ir, benzīnu uzpildes stacijās mašīnas brauc u.t.t.. Latvietis jau diemžēl tāds – kamēr viņam pavisam nav slikti, tikmēr viņš pacieš. Un to jau varturi izmanto. Tas nekas, ka Dombrovskis paņēma pensijas – vēlāk jau atkal atdeva – labs cilvēks, par kuru var nobalsot atkal. Nelaime tā, ka mēs esam lētticīgi un mums nav viedokļu daudzveidības – runā tikai viens viedoklis. Ja tantiņa sākumā nepiekrīt, teiksim, eiro ieviešanai, bet pēc tam daudzreiz dzirdot, ka eiro ir labs, beidzot arī piekrīt – tiešām tad jau eiro ir labs. Bet vajag mēģināt vismaz runāt. Ja tam pašam Tomsonam Radio “Brīvajā mikrofonā” būtu vismaz 50/60 cilvēku, kas viņam pa prātam neizrunā, ne tikai tie daži, kurus viņš cenšas atpazīt un nelaiž runāt, tad fiziski viņš to nespētu izkontrolēt – ja ne visi, tad kāds vienalga iesprauktos un pateiktu vajadzīgo un būtu cits rezultāts. Tātad, ja redzi, ka kaut kas nav labi un esi nepamierināts, tad nepaslinko un dari kaut ko. Bet, ja cilvēkam šķiet, ka viss ir labi, tad tā ir viņa pozīcija – lai viņš tad sēž un klusē. Bet daudzi uzskata, ka ir slikti, taču paši diemžēl kaut ko darīt negrib.
DDD: Daudzi, piemēram, kautrējas zvanīt uz radio...
A.G.: Bet tas ir jāpārvar. Es jau arī sākumā, kad nebiju vēl nekur publicējies, padomāju, vai es būšu tas īstais, lai rakstītu (ir taču gudrāki un pareizāki rakstītāji), lai ko teiktu, bet vēlāk, vērojot, kā degradējas tie paši tēvzemieši, aizvien vairāk un vairāk aizejot no savs sākotnējās līnijas, sapratu – ja es to nepateikšu, tad diez vai cits to pateiks, un nebūs, kas par to runā un cīnās. Tad kādam tomēr vajag sākt. Un tikai tad vari aizrādīt citiem, ja pats esi ko darījis. Tas ir tāpat, kā tai pasakā, kad viens vīrs savās kāzās, redz, ka pie akmens, kas nolikts pie taciņas, sastājušies visi kāzinieki un raud, uz viņa jautāto, kāpēc viņi tā dara, tie atbildējuši – jums piedzims bērniņš, skries pa šo taciņu, kritīs, atsitīs galvu pret šo akmeni un beigts būs. Tad vīrs pienācis, iespēris akmenim ar kāju un tas aizripojis prom. Lūk, tādi diemžēl arī mēs esam – lai reāli rīkotos, mēs labāk raudāsim, ka ir slikti, bet neko nedarīsim, lai būtu labi. Bet daudz ko var labot, tikai drusku jāpadarbojas. Kādreiz jau bija mums drosmīgi latvieši, bet pēdējā laikā viņu diemžēl kļūst aizvien mazāk. Tā vien izskatās, ka ejam uz leju. Ja tā turpināsies – pēc dabas likumiem vājākie iznīkst – gan sugas, gan tautas.
DDD: Tāpēc ir jādarbojas.

Fuck Dirsplēsi!2. Jul 2013 @ 16:57
Smirdīgais lops Dirsplēsis atkal mēra amatā! :@ http://www.din.lv/daugavpils/9500-vlast_smenilas__v_gorode_novyj_mer/

Cīņa par latu23. Jun 2013 @ 15:27
MOSTIES, TAUTA, IR PĒDĒJAIS LAIKS !!!

Mūsu nelietīgie varturi nolēmuši likvidēt pēdējās neatkarības atliekas mūsu Latvijai – nacionālo naudas vienību latu. Šo nekrietno nodomu atbalsta praktiski visi 11.Saeimas deputāti – izņemot varbūt I.Griguli un vēl dažus viņas domubiedrus. Arī bēdīgi slavenais nekaunīgais okupants N.Kabanovs, kurš sākotnēji bija izraudzīts kā lata viltus aizstāvis, lai tādejādi degradētu nacionālās valūtas saglabāšanas ideju, jo loģiski rodas secinājums – ja tāds nelietis, kurš Latvijas simbolikā šņauc degunu, ir PRET kaut ko, tad kārtīgam Latvietim it kā būtu automātiski jābūt PAR – un otrādi, ir atmetis šo savu nožēlojamo lomiņu un vairs nekādas aktivitātes neveic „lata aizstāvības” jomā. Ir pilnīgi loģiski, ka „SC” frakcija atteicās dot savus parakstus referenduma organizēšanai jevrika sakarā, jo tā ieviešana ir pilnīgā saskaņā ar viņu ieplānotajiem latviešu tautas iznīcināšanas plāniem. Tāpat nav jābrīnās, ka Krievijas sūtnis (faktiski – ģenerālgubernators) A.Vešņakovs atzinīgi vērtē Latvijas ieplānoto pāreju uz jevro, jo tā atvieglošot norēķinu veikšanu starp mūsu valstīm. Par šiem radījumiem nebūtu jābrīnās, nedaudz varbūt varētu izteikt izbrīnu par viltusnacionāļiem no VL-TB, no kuriem vienīgi J.Dombrava atļāvās nobalsot pret jevro ieviešanu, taču, tā kā viņš nepameta šo neliešu un nodevēju frakciju, tad acīmredzams, ka tā no viņa puses bija tikai aktieriska pozas demonstrēšana, nekas vairāk. Amizanti vērot arī prātu izkūkojušā gaiļa L.Grantiņa dziedātās slavas „difirambas” jevro un tā ieviesējiem, līdztekus draudot ar „augstāko soda mēru” šīs idejas pretiniekiem, bet ko gan citu var gaidīt no tāda radījuma, kam smadzenes ar ķebli ir no galvas izdauzītas un pēc tam ar cietumnieku daiktiem pa pakaļu ārā izķeksētās…
Tomēr, paldies Dievam, ir vēl normāli ļaudis, kas apjēdz, cik svarīgi ir saglabāt nacionālo valūtu kā tādu, jo ir pilnīgi vienalga, kā to sauc – viens lats vai varbūt viens sūds, galvenais, ka tā ir mūsu nauda un mēs paši lemjam, ko ar to darīt, cik daudz tās drukāt, cik izņemt no apgrozības, kādu kursu noteikt pret ārvalstu valūtām… Ja pašlaik mūsu latiņš ir piesaistīts jevro, tad neviens neliedz to vajadzības gadījumā atkal atsaistīt… Un draudēšana ar iespējamo valūtas devalvāciju un hiperinflāciju ir reāla tieši gadījumā, ja mēs pāriesim uz jevriku, jo tad mūsu naudas nākotni vairs nelemsim mēs, bet kungi Briselē, kamēr pagaidām lata liktenis vēl ir Latvijas Bankas rokās… Toties, kad mums vairs savas naudas vienības nebūs, briselieši principā var nolemt mums nedot naudu vispār. Atceros, ka 90.gadu sākumā 4.maija republikas pirmais premjers I.Go(l)dman’s stāstīja – visvairāk viņam bijis bail, ka pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas Maskava vairs nedošot Latvijai naudu. No kā tad maksāšot strādājošiem algas un pensionāriem pensijas? Tāpēc viņš juties ļoti atvieglots, kad tika nodrukāta vismaz pagaidu nacionālā valūta – Latvijas rublis… Tagad šis nožēlojamais radījums arī, protams, atbalsta jevro un aicina ar tādām grūtībām atjaunoto latu atkal likvidēt. Un ko gan citu no šī cionistu-masonu-pederastu ielikteņa vēl varēja gaidīt?
Par spīti varturu izvērstajai aktīvajai pretdarbībai, bija vairāki mēģinājumi uzsākt parakstu vākšanu lata saglabāšanai. Dažādu formālu ieganstu dēļ politiski angažētais Cimdara kantoris tos vairakkārt noraidīja, līdz beidzot Latvju Patriotam J.Silam izdevās panākt, ka divām no viņa piedāvātajām trim likumdošanas iniciatīvām tika dota zaļā gaisma parakstu vākšanas uzsākšanai. Pašu galveno iniciatīvu – ierakstīt Satversmē, ka Latvijas nacionālā naudas vienība ir lats, viņam gan neatļāva nodot tautas apspriešanai, par to šis cilvēks vēl būs spiests tiesāties, un, ja Dievs palīdzēs un gadīsies godprātīgi tiesneši, varbūt arī uzvarēs, tomēr arī atlikušās divas – ka viena desmitā daļa vēlētāju var rosināt referendumu, lai lemtu tajā gan par būtiskām izmaiņām nosacījumos Latvijas dalībai ES, gan par izstāšanos no tās (esmu 100% pārliecināts, ka agri vai vēlu mums tas neizbēgami būs jādara) – ir gana svarīgas un noteikti būtu pieņemamas. Nu atliek cerēt tikai uz mūsu tautas brāļu un māsu aktivitāti. Ir jāsavāc 30 000 (agrāk bija 10 000, bet ar mūsu „demokrātiju mīlošo” varturu gādīgu šis skaitlis nesen tika trīskāršots) notariāli apstiprinātu parakstu, turklāt valsts nodeva 2 latu apmērā būs vien jāmaksā pašiem, jo, atšķirībā no lindermaniešu bandas, mūsu, Patriotu vidū nav tādu bagātu biezo, kas varētu uzņemties vieni samaksāt par visiem pārējiem, kā tas bija ar parakstu vākšanu par krievu valodu kā otru valsts valodu, kā arī automātisku pilsonības uzspiešanu okupantiem. Saprotu, ka trūcīgiem cilvēkiem arī divi lati nav lieka nauda, tomēr valsts un tautas nākotnes vārdā vajadzētu prast, kaut vai uz ēdiena rēķina ekonomējot, atrast šādu summu, kā arī laiku aiziet pie notāra, un parakstīties par šīm izmaiņām Satversmē. Kad būs savākti 30 000 parakstu, Cimdara kantoris būs spiests uzsākt vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu, to darot jau par valsts līdzekļiem. Un tad, ja tauta būs pietiekami aktīva, varēs rīkot referendumu.
Dažs labs varbūt iebildīs, ka nu jau ir par vēlu, līdz 2014.gada 1.janvārim, kad varturi nolēmuši ieviest jevro, to vairs nepaspēt izdarīt. Uz to es varu atbildēt šādi – viss ir atkarīgs no mūsu pašu aktivitātes. Un pat, ja tiešām mēs to izdarīt nepaspēsim, neviens mums neliedz arī pēc 1.01.2014. lemt par izstāšanos no ES un līdz ar to arī atgriešanos pie lata un jevrika likvidēšanu Latvijā. Galvenais, lai mums principā būtu dotas tādas tiesības, un to nodrošinās šīs augstāk minētās izmaiņas Satversmē. Un, jo ātrāk tās ieviesīsim, jo labāk būs mūsu tautai! Tāpēc neguliet, tautieši, bet jau tuvākajā laikā dodieties pie notāriem! Aģitējiet to darīt arī savus radus, draugus un kaimiņus, taču, ja viņi atsakās, jūsu lēmumu tas nedrīkst izmainīt! Atcerieties, ka par savu (bez)darbību katrs pats būs atbildīgs nākamo paaudžu priekšā! Tāpēc nezīlējiet kafijas biezumos – izdosies vai nē, nepētiet, ko citi dara, bet rīkojieties paši un dariet to pēc iespējas ātrāk! Vēl viss nav pagalam! Parādīsim mūsu nelietīgajiem varturiem, uz ko esam spējīgi, kad darbojamies aktīvi un vienoti! Lai viņi ir tikpat sarūgtināti, kā vācieši 1941.g., kad nodrukātās biļetes uz vakariņām restorānā „Astorija” Ļeņingradā nācās mest miskastē, jo pilsēta viņiem nepadevās! Nepadosimies arī mēs!

PAR LATVIJU, LATVIEŠIEM UN LATU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

23.06.2013. Aivars Gedroics

Tomsoniņš un Laizānīte4. Jun 2013 @ 23:48
Skatieties VL īsto seju - I.Laizāni, okupantu dirsu LAIZītāju! http://www.ltv.lv/lv/eiropa-miti/raidijumi/?id=2
Other entries
» Gruzīni - malači!
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/464637-tbilisi_praida_gajiens_beidzas_ar_vardarbibu
17. Maijs 2013 @ 19:09
» Noziedznieku dirsu laizītāji
Drukāt Aizvērt
Balsošanas rezultāti
par 77, pret 0, atturas 0

Datums: 03/14/2013 09:59:02 AM
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (583/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Grupēt: pēc balsojuma rezultāta alfabētiskā kārtībā
Vārds Frakcija Balss Vārds Frakcija Balss
PAR: 77 48. Klāvs Olšteins Par
1. Arvils Ašeradens VIENOTĪBA Par 49. Vitālijs Orlovs SC Par
2. Dzintars Ābiķis VIENOTĪBA Par 50. Jānis Ozoliņš RP Par
3. Solvita Āboltiņa VIENOTĪBA Par 51. Imants Parādnieks VL-TB/LNNK Par
4. Aija Barča ZZS Par 52. Igors Pimenovs SC Par
5. Gaidis Bērziņš VL-TB/LNNK Par 53. Vineta Poriņa VL-TB/LNNK Par
6. Guntars Bilsēns RP Par 54. Sergejs Potapkins SC Par
7. Augusts Brigmanis ZZS Par 55. Dzintars Rasnačs VL-TB/LNNK Par
8. Andris Buiķis VIENOTĪBA Par 56. Romualds Ražuks RP Par
9. Boriss Cilevičs SC Par 57. Jānis Reirs VIENOTĪBA Par
10. Einārs Cilinskis VL-TB/LNNK Par 58. Vladimirs Reskājs SC Par
11. Ingmārs Čaklais VIENOTĪBA Par 59. Ivans Ribakovs SC Par
12. Lolita Čigāne VIENOTĪBA Par 60. Dmitrijs Rodionovs SC Par
13. Edmunds Demiters RP Par 61. Artūrs Rubiks SC Par
14. Sergejs Dolgopolovs SC Par 62. Raimonds Rubiks SC Par
15. Jānis Dombrava VL-TB/LNNK Par 63. Gunārs Rusiņš Par
16. Vjačeslavs Dombrovskis RP Par 64. Aleksandrs Sakovskis SC Par
17. Ina Druviete VIENOTĪBA Par 65. Kārlis Seržants ZZS Par
18. Raivis Dzintars VL-TB/LNNK Par 66. Elīna Siliņa Par
19. Rihards Eigims ZZS Par 67. Dāvis Stalts VL-TB/LNNK Par
20. Andrejs Elksniņš SC Par 68. Jānis Tutins SC Par
21. Kārlis Eņģelis RP Par 69. Jānis Upenieks Par
22. Iveta Grigule ZZS Par 70. Jānis Urbanovičs SC Par
23. Gunārs Igaunis RP Par 71. Viktors Valainis Par
24. Marjana Ivanova-Jevsejeva SC Par 72. Inga Vanaga RP Par
25. Aleksandrs Jakimovs SC Par 73. Juris Viļums RP Par
26. Andrejs Judins VIENOTĪBA Par 74. Jānis Vucāns ZZS Par
27. Jānis Junkurs Par 75. Ivars Zariņš SC Par
28. Ilona Jurševska ZZS Par 76. Valdis Zatlers RP Par
29. Nikolajs Kabanovs SC Par 77. Mihails Zemļinskis SC Par
30. Zanda Kalniņa-Lukaševica RP Par NEBALSO: 16
31. Daina Kazāka RP Par 1. Valērijs Agešins SC Nebalsoja
32. Rasma Kārkliņa VIENOTĪBA Par 2. Uldis Augulis ZZS Nebalsoja
33. Ivans Klementjevs SC Par 3. Jānis Ādamsons SC Nebalsoja
34. Kārlis Krēsliņš VL-TB/LNNK Par 4. Andris Bērziņš ZZS Nebalsoja
35. Dzintars Kudums VL-TB/LNNK Par 5. Irina Cvetkova SC Nebalsoja
36. Janīna Kursīte-Pakule VIENOTĪBA Par 6. Jānis Dūklavs ZZS Nebalsoja
37. Ainars Latkovskis VIENOTĪBA Par 7. Viktors Jakovļevs SC Nebalsoja
38. Ilmārs Latkovskis VL-TB/LNNK Par 8. Jānis Klaužs ZZS Nebalsoja
39. Jeļena Lazareva SC Par 9. Ingmārs Līdaka ZZS Nebalsoja
40. Atis Lejiņš VIENOTĪBA Par 10. Igors Meļņikovs SC Nebalsoja
41. Valdis Liepiņš RP Par 11. Sergejs Mirskis SC Nebalsoja
42. Aleksejs Loskutovs VIENOTĪBA Par 12. Inguna Rībena VIENOTĪBA Nebalsoja
43. Inese Lībiņa-Egnere RP Par 13. Edvards Smiltēns VIENOTĪBA Nebalsoja
44. Ināra Mūrniece VL-TB/LNNK Par 14. Raimonds Vējonis ZZS Nebalsoja
45. Romāns Naudiņš VL-TB/LNNK Par 15. Dzintars Zaķis VIENOTĪBA Nebalsoja
46. Vladimirs Nikonovs SC Par 16. Igors Zujevs SC Nebalsoja
47. Ņikita Ņikiforovs SC Par
3. Apr 2013 @ 12:20
» Ukraiņu Patriots okupanta Mamikina TV5
http://www.tv5.lv/play/#/video/304398
28. Mar 2013 @ 11:40
» 16/03/13
16.03.2013. NOTIKUMU IZVĒRTĒJUMS
Atrodoties Rīgā pie Brīvības pieminekļa un vērojot koncertu, ko mums par godu bija sarīkojuši okupanti, man iešāvās prātā – nu beidzot tak kāds ir uzklausījis manus ieteikumus par to, kā būtu jāsvin 16.marts, diemžēl tikai tā ir bijusi nepareizā puse. Es taču jau 2000.gadā laikrakstā „Latvietis Latvijā” biju aicinājis leģionārus soļot ne tikai vecajās formās un ar ordeņiem, bet arī mūzikas pavadībā, pieaicinot pūtēju orķestri, vai, sliktākajā gadījumā, paņemot līdzi pārnēsājamu kasešu magnetofonu ar leģionāru dziesmu ierakstiem; par ko, cita starpā, izpelnījos pseidonacionālā demagoga Ata Skalberga dusmu izvirdumus (atgādinājumam skat. http://klab.lv/users/aivars_666/14568.html). Tāpat es biju aicinājis tautiešus, kas dzīvo Uzvaras laukuma tuvumā, ieslēgt pie savu dzīvokļu logiem pietiekami labi dzirdamā skaļumā attiecīgu mūziku 9.maijā, brīdī, kad tur kārtējo reizi pulcēsies okupanti, svinot savu uzvaru pār latviešu tautu.
Protams, latvieši, arī tie, kas to izlasīja, bija pārāk gļēvi, lai manam ieteikumam sekotu, un okupantu uzdzīvi Pārdaugavā nekas netraucēja. Neliels prieks man bija par to, ka pēdējos gados leģionāru gājienam pievienojās grupa „Vilki”, kuri nodziedāja dažas leģionāru dziesmas, gan diemžēl ar trūcīgu pavadījumu un bez pastiprinātājiem, tāpēc tālāk par 100 m šīs dziesmas vairs nevarēja dzirdēt. Un tomēr tas bija mazliet vairāk, nekā vispār nekas. Šogad nez kāpēc „Vilki” nolēma vispār nedziedāt, tikai pūta vismaz man personīgi neatpazīstamas melodijas uz āža raga, šādi laikam mēģinot līdzināties īriem vai skotiem...Protams, okupantu ieslēgtie decibeli viņu mūziku tūlīt pat noslāpēja. Vēlāk mūsu tautieši gan mēģināja ar savām dziesmām notušēt okupantu bļaustīgo propagandu, taču „kora” nelielā skaita, orķestra pavadījuma un skaļruņu trūkuma dēļ tas viņiem, protams, neizdevās...
Ko varu ieteikt uz priekšdienām? Nav nekāda pamata domāt, ka nekas tamlīdzīgs neatkārtosies nākamā gada 16.martā un citos līdzīga rakstura pasākumos. Rīgas mērs, visticamāk, arī pēc vēlēšanām būs tas pats naturalizētais okupants Ušakovs, kurš, ja arī nolems ko ierobežot, tad ne jau okupantus, bet gan Latvju Patriotus. Līdz ar to, cerēt, ka turpmāk varēsim godināt savus aizgājušos Varoņus bez trokšņa un okupantu ņirgām, laikam diemžēl nevaram. Mums neatliek nekas cita, kā vien uz uguni atbildēt ar uguni, proti, beidzot gādāt par to, lai arī pašiem būtu sava mūzika pietiekamā skaļumā – labākajā gadījumā īsts pūtēju orķestris, sliktākajā – mūzikas ieraksti. Un noteikti ir jāpiesaka mītiņš ar skaņas pastiprinātājiem – ne jau runājot caur ruporu, bet gan ar mikrofoniem un skaļruņiem. Paskatīsimies tad, kurš kuru spēs pārkliegt, un kurš te Rīgā un Latvijā izrādīsies īstais saimnieks un noteicējs.
Tāpat jādomā, kādu pretsparu varam dot okupantiem jau šogad 9.maijā – laiks negaida! Ja nespējam neko vairāk, tad vajag sarīkot vismaz protesta gājienu pret Latvijas otrreizējo okupāciju – kā to jau pagājšgad darīja nelaiķis U.Freimanis. Parādīsim, ka ar viņa nāvi nekas nav beidzies, ka Latvieši (vismaz daļa no mums) joprojām spēj aizstāvēt savu godu un cieņu Latvijā!
LATVIEŠI, NESNAUDIET – LAIKS MOSTIES, CELTIES, CĪNĪTIES !!!
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
23.03.2013. Aivars Gedroics
23. Mar 2013 @ 11:14
» Atbilde Stomahinam
Здравствуй, мой дорогой друг Борис!

Позволь себя так называть, ибо мы одногодки и в инете тоже общались на «ты», не так ли?
Я очень рад, что Ты получил мое письмо. Откровенно говоря, думал, что оно до тебя не дойдет, ибо я выбрал конверт с портретом Правозащитника нашего народа Гунара Астры, к тому же, объяснил на конверте, кто это такой! Кстати, там написано его изречение на латышском – «я верю, что это время исчезнет как злой кошмар», увы, эти слова, сказанные им на суде в далеком 1983 году, до сих пор для нас актуальны. Отправил его я, точно не помню, 19 или 20.12.2012, надеялся, что где-то до Вашего Рождества оно дойдет, увы, ты его получил только 1.02.13. Да, почта сейчас работает в 2 раза медленней, чем во время «совков», а ведь хвастаются, что пересылают только самолетами. Интересно, а может это надзиратели его «мариновали» так долго, не помнишь, какая там дата на Московской печати, конверт может не выбросил? Твоё письмо, датированное 3.02.13, опечатано в Москве только 8.02.13 (видно КГБ усердно читала! ), в Даугавпилс прибыла лишь 11.03.13, может и наши спецслужбы тоже там «заглядывали». Ладно, Бог с ними всеми, пусть подавятся своим любопытством! Я время от времени просматривал твой сайт, как только узнал о Твоем аресте снова, информировал г-на Гарду об этом. Что мы можем особо сделать, только посочувствовать Тебе и «трубить об этом во все колокола». Карточку отправил, чтобы Ты знал, что мы про Тебя не забыли, и чувствовал себя хоть немного веселей. Мы рады, что среди русских и евреев также есть люди, которые понимают беды таких малых народов как наш и готовы идти нам на помощь по мере возможного. Я напоминаю регулярно, что не все Твои соотечественники такие как Линдерман или те, про которых писалось в свое время в книге «Жуткий год», которую отправил Тебе через и-нет. Правда, есть некоторые вещи, где наши мнения расходятся, например, о «прайдов геев», но в нашей ситуации нам все-таки надо общее искать, а его у нас гораздо больше, слава Богу!
Теперь насчет Твоих просьб, изложенных в письме. Гарде Твое письмо скопировал и отправил, думаю, что он или его помощницы Тебе тоже напишут; надеюсь, в своей газете тоже про Тебя напишут. Что касается корреспондента „Neatkarīgā rīta avīze” Э.Вейдемане, то с ней тоже Гарда свяжется, он как раз в „ДДД» опубликовал интервью с ней. Только вынужден Тебя предупредить, что она не такая Патриотка как мы, через «огонь и воду» не пойдет, к тому же эта газета принадлежит нашему тезке олигарху Лембергу, а он, как и все олигархи, по своей сути интернационалист-космополит. Однако, может что-то все таки для тебя и она также сделает.
Да, жаль, что Тебя снова арестовали, может мог быть осторожней, лишний раз промолчать…но это не в Твоей природе, Ты не такой человек. Оценит ли народ Твои и наши старания, одному лишь Богу известно, но жить иначе мы не можем…не так созданы, не так устроены, не так воспитаны…правда ведь? Ты пиши, какие там условия Тебе в тюрьме, в инете тоже мало информаций об этом. Надеюсь, у Тебя там не Освенцим и не Гулаг? Всё-таки Россия тоже в Европу стремится, надо зк содержать как людей, а не как скотов. Суда долго ещё ждать надо?
На этом пока закончу. Скоро 16 марта – наш праздник, надеюсь, оккупанты не слишком сильно мешать будут. Посылаю Тебе письмо с портретом нашего Великого Авиатора Герберта Цукурса, по своему мастерству превышающего Чкалова. В 1965 году его зверски убили агенты МОССАДА, хотя он во время войны евреев не убивал, а наоборот спасал. Однако, когда в СМИ началось его травля как убийцы-палача, никто из спасенных за него не заступился. Он был очень огорчен и говорил членам семьи – неужели правы гитлеровцы, писавшие в своих пропагандистских брошюрах, что евреи на добро отвечают злом?
Ладно, не хочется кончать на такой грустной ноте! Держись!!! Пиши!!! Мы тоже будем!!! Пока!


Aivars Gedroics
LATVIETIS




A./K. 32, DAUGAVPILS, LV - 5401, LATVIJA
11. Mar 2013 @ 18:10
» Ir tomēr godīgi prokurori...
LATVIJAS REPUBLIKAS PROKURATŪRA
RĪGAS TIESAS APGABALA PROKURATŪRA
Reģ.Nr. 90000022859, Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801 tālr. 7044450, fakss 7044499, e-pasts: RTA@lrp.gov.lv
RĪGĀ

2013.gada 5.marta
Nr.3/155-13

Aivaram Gedroicam
Teātra ielā 34-35, Daugavpilī, LV5401

par sūdzības izskatīšanas rezultātiem

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra izskatīta Jūsu 2013.gada 28.janvara sūdzība.
Pēc iepazīšanās ar izbeigtā kriminālprocesa Nr. 12030005411 materiāliem, kā arī Jūsu iepriekšējas sūdzības pārbaudes materiāliem un, vērtējot pieņemtā lēmuma pamatotību un likumību, kā arī veiktās izmeklēšanas pilnīgumu un vispusīgumu, konstatēju, ka 2012.gada 12.decembra lēmums par norādītā kriminālprocesa izbeigšanu ir nelikumīgs. Šai sakarā ar manu lēmumu tas atcelts un pirmstiesas process atjaunots. Kopumā vērtējot izbeigtā kriminālprocesa materiālus, konstatēts, ka pieņemtajam lēmumam par kriminālprocesa izbeigšanu nebija likumīga pamata, jo tas pamatots ar subjektīviem argumentiem, izmeklēšana nav izmantojusi visas iespējas lai tiktu-panākts krimināltiesisko attiecību taisnīgais noregulējums.
Tādējādi, Jūsu sūdzībā izteiktais lūgums par pieņemtā lēmuma atcelšanu ir apmierināts. Saskaņā #r Kriminālprocesa likuma 337.panta trešo daļu mans lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Krimināllieta Nr. 12030005411 nosūtīta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa priekšniekam turpmākas izmeklēšanas organizēšanai.
Par turpmākās izmeklēšanas rezultātiem Jūs informēs procesa virzītājs atsevišķi.
Uzraudzību par izmeklēšanu turpinās veikt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta trešo daļu, šajā atbildē ietvertais nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Bez tam informēju, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 345.panta trešās daļas prasībām, Jūsu sūdzība ar tās pārbaudes materiāliem nosūtīta procesa virzītājam pievienošanai pie krimināllietas materiāliem.
A.Zgirskis
Rīgas tiesas apgabala virsprokurors
8. Mar 2013 @ 17:44
» Šitā cūcība jāizbeidz!!!
Veselības ministrijai
Brīvības ielā 72
Rīga LV - 1011, Latvija
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894,



iesniegums



Vēlos izteikt savu neapmierinātību sakarā ar to, ka mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā, lai izietu autovadītāju medicīnisko komisiju, joprojām ir nepieciešams apmeklēt narkoloģisko un psihoneiroloģisko dispanseru un iegādāties no tiem maksas izziņas. Tas rada morālu diskomfortu normāliem cilvēkiem, kuri neviļus spiesti saskarties ar šo iestāžu pacientiem – pretīgiem zemcilvēkiem, turklāt rada arī pilnīgi liekus un nevajadzīgus materiālos izdevumus. Turklāt mūsdienās, kad cilvēks vairs nav piesiets konkrētai ārstniecības iestādei un pats var brīvi izvēlēties, kurā pilsētā saņemt medicīnisko palīdzību, ir pat neloģiski prasīt izziņu, piemēram, no Daugavpils psih.slimnīcas, jo šajā pilsētā deklarējies pacients var ārstēties arī citur, piemēram, Jelgavā. Daudz vienkāršāk taču būtu pieprasīt ziņas no apvienota, kopēja Latvijas psihiski slimo un narkomānu (alkoholiķu) reģistra, vai tad tāds mūsu valstī nepastāv?
Manuprāt, šāda arhaiska un neloģiska kārtība pastāv tāpēc, ka augstāk minētās iestādes ir ņēmušas lielus kredītus savu pacientu sadzīves apstākļu uzlabošanai (pēc manām ziņām, Daugavpils psih.slimnīca – 9,2 miljr.latu), tuvinot tos luksus viesnīcu līmenim. Ir ārkārtīgi zemiski, ka segt šos izdevumus piespiedu kārtā ir spiesti teju visi Latvijas iedzīvotāji – arī tie, kas viņu pakalpojumus nav izmantojuši un tuvākajā nākotnē, visticamāk, neizmantos.
Ļoti ceru, ka Jūsu ministrija neuzskata šādu sistēmu par normu, un darīs visu iespējamo, lai visdrīzākajā laikā šajā jomā kaut kas mainītos. Ir jāizbeidz cilvēku nevajadzīga pazemošana un nekaunīga naudas izspiešana no viņiem!

Gaidot no Jums aktīvu rīcību situācijas risināšanā,


06.03.2013. A.Gedroics
6. Mar 2013 @ 20:22
» Latvietis?
LATVIETIS = LATVIJAS PILSONIS ???

Mūsu Saeimā pārstāvētie t.s. „nacionālie spēki” kā lielu un nozīmīgu uzvaru pasniedz faktu, ka no šā gada 1.aprīļa (zīmīgs datums, cita starpā) atkal Eirolatvijieša pasēs pēc to īpašnieka lūguma varēšot norādīt tautību. Tas nekas, viņu uztverē, ka šis ieraksts joprojām būs titullapas aizmugurē, kur to tikpat kā neviens nepamanīs, bet priekšpusē krāsosies uzraksts Pilsonība (Nationality) – Latvijas, tā faktiski katru Latvijas pilsoni automātiski ieskaitot latviešos, jo katram cilvēkam, kas kaut nedaudz orientējas angļu valodā, ir zināms, ka pilsonība angliski ir „citizenship”, savukārt „nationality” nozīmē nacionalitāti jeb tautību. Šķiet, ka J.Peters bija tas, kurš pirmais sāka muldēt par to, ka esot jāatsakās no etniskā tautības jēdziena, to aizstāvot ar politisko jeb valstisko, proti, liekot vienlīdzības zīmi starp Latvijas pilsoņiem un latviešiem, jo tādu principu piekopjot arī daudzas citas Eiropas valstis, aizmirstot gan pateikt, ka tur sveštautiešu skaits ir daudz mazāks kā Latvijā, tomēr tik un tā arī tur nacionāli domājošās partijas un kustības pret šādu absurdu praksi (piemēram, ka Francijas pilsonību ieguvis nēģeris kļūst par francūzi) aktīvi cīnās un iebilst. Vēlāk līdzīgus murgus mēs dzirdējām arī no Vairiņas netīrās mutes, proti, latvietis, viņasprāt, esot tas, kas protot latviešu valodu, dzīvojot Latvijā un ir pieņēmis Latvijas pilsonību. Uz kādu laiku šī debilā ideja – pielīdzināt Latvijas pilsoņus latviešiem – it kā bija apklususi, bet nu ir atkal kosmopolītiski-sorosisko spēku atdzīvināta un aktualizēta.
Vienotībnieki un zatleristi – Sorosa 5.kolonna Latvijas parlamentā – piedāvā mums savdabīgu „kompromisu”: labi, būs jums tautība pasē, ja tā vajag, bet pie nosacījuma, ka par latvieti sevi nosaukt varēs jebkurš, kam vien nav slinkums. Un jau ir izstrādāts likumprojekts – ja cilvēks 15 gadus dzīvo Latvijā, ir LR pilsonis, prot latviešu valodu augstākajā pakāpē (prasmi apliecinās nevis reāla kontaktēšanās ar viņu, bet gan VVC izdota apliecība – kuram gan nav zināms, cik viegli ir tādu iegūt, latviski neprotot pat lāga ļabdēn pateikt!), tad viņš varēs uzrakstīt motivētu iesniegumu, kurā lūgs mainīt savu līdzšinējo tautību pret „latvieti”. Un mūsu varturi varēs lielīties – re, kā Latvijā ir pieaudzis latviešu skaits! Tas varētu likties līdz debilitātei smieklīgi, ja savā dziļākajā būtībā neizrādītos tik traģiski.
Kā jau to varēja gaidīt, „patriots” Raivītis Dzintariņš šādu ideju atzīst par ļoti labu un pareizu esam (vai viņš pēdējā laikā vispār kaut ko atzīst par nelabu, kas tiek no Dombrovska kliķes ierosināts?), savukārt, radikālā opozicionāra lomu spēlējošais J.Dombrava gan izsaka bažas, ka tādejādi varētu palielināties apšaubāmi lojālu latviešu skaits Latvijā. Nedomāju, ka tālāk par bažu izteikšanu viņš kaut ko darīs, to jau parāda šī nožēlojamā cilvēciņa pozīcija jevrika ierosināšanas sakarā, kam viņš it kā nobalsoja pret, toties atteicās likt savu parakstu uz prasības ierosināt referendumu šai lietā, tā uzskatāmi parādot savu divkoša būtību un īsto seju.
Kā šādu ideju vērtēt no patiesi Nacionālpatriotiska Latvieša viedokļa? Protams, teju katrs varbūt zina dažus cilvēkus, kas nāk no ģimenēm, kuru senči nav bijuši latvieši, bet laika gaitā ir asimilējušies, savus bērnus audzinājuši latviskā garā, viņu ģimenes valoda ir bijusi latviešu valoda, un pēc būtības faktiski ir kļuvuši par latviešiem. Tādu cilvēku uz visa Latvijas fona ir nedaudz – labākā gadījumā daži simti, kā to, starp citu, atzīst arī šī „patriotiskā” likumprojekta autori. Šiem cilvēkiem nav tik būtiski, kas rakstīts viņu pasēs, viņi netīko obligāti nomirt kā latvieši (kā lai te neatceras padomju laika karafilmas, kurās tika rādīts, kā patriotiski noskaņots padomju pilsonis, kurš līdz karam nez kādu iemeslu dēļ nebija paguvis iestāties PSKP, pirms došanās kaujā dodas pie poļitruka un lūdzas, lai krišanas gadījumā tas ieraksta dokumentos, ka viņš ir miris kā komunists; saprātīgi cilvēki šādas ainas arī tolaik nespēja vērot bez smaida vai pat smiekliem). Viņu pēcteči parasti ir jau precējušies ar latviešiem, viņu mazbērni, protams, arī izvēlēsies sev latvieša tautību, un tā laika gaitā, paaudžu maiņas rezultātā pakāpeniski arī notiks šī asimilēšanās latviešos dabiskā ceļā. Vai viņu dēļ būtu jāpieņem kāds speciāls likums? Manuprāt, kategoriski nē! Šī problēma, kā jau tikko rakstīju, laika gaitā atrisināsies pati no sevis.
Ir gan cita ļaužu grupa, skaitliski daudz lielāka, kas mums tiešām rada problēmas – tie latvieteļi, kuriem ir latvisks vārds un uzvārds, bieži vien arī ieraksts pasē „latvietis”, bet kuri no latviešu valodas saprot mazāk par dažu labu civilizētāku okupantu, un kuru attieksme pret Latviju un latviešu tautu arī, kā likums, ir nicinoša un pat naidīga. Kurzemē un Vidzemē šādu tipu varbūt nav īpaši daudz, bet Latgalē un arī Rīgā – pa pilnam. Šādu ļautiņu skaits, pēc manām aplēsēm, mērāms jau nav vairs simtos, bet tūkstošos. Un te nu gan būtu jādomā, kā šādiem radījumiem atņemt tiesības saukt sevi par latvieti, lai nedegradētu šo katram Krietnam Patriotam svēto jēdzienu... Tāpat būtu jāapsver iespēju atņemt latvieša tautību tādiem tautiešiem, kuru izcelsme un valodas prasme ir nevainojama, bet kuru politiskā darbība (piemēram, balsojums par Abrenes dāvināšanu Krievijai...u.tml.) ir nesusi neapšaubāmu ļaunumu Latvijai un latviešu tautai. Lūk, par ko būtu jādomā un jācīnās katram patiesi nacionālam, patriotiskam Saeimas deputātam...ja vien mūsu Saeimā kaut viens tāds būtu. Taču nelolosim ilūzijas – visas domas šiem ļautiņiem ir tikai par to, kā vairot Latvijas pilsoņu (un nu jau arī latviešu) skaitu uz nodevēju, kas pametuši Latviju un pieņēmuši citas valsts pilsonību, ieviešot dubultpilsonības statusu ar praktiski visām pasaules valstīm, kā arī okupantu atvašu-dzeguzēnu, uzspiežot (nevis atļaujot, kā līdz šim) viņu reģistrēt par LR pilsoņiem, rēķina. Līdz ar to, pastāv liela varbūtība, ka arī šis idiotiski absurdais priekšlikums par mākslīgu latviešu taisīšanu ar pārliecinošu balsu vairākumu tiks pieņemts.
Ko šinī situācijā darīt patiešām īstiem, Patriotiskiem Latviešiem, kas negrib likt vienādības zīmi starp sevi un varbūt naturalizācijas ceļā pilsonību ieguvušu okupantu, kas 15 gadus nodzīvojis L(ps)R, dabūjis (nopircis?) valodas prasmes apliecību, un nu sadomājis sevi saukt par latišonoku? Manuprāt, nekas cits neatliek, kā veidot alternatīvu Latviešu reģistru, ko varētu veikt kāda patiesi patriotiska organizācija (piemēram, biedrības „Latvietis”), kuras dalībnieki tad, pazīstot cits citu un zinot viens otra uzskatus, kā arī reālo ieguldījumu Latviskas Latvijas labā, piešķirtu tad „Īsta Latvieša apliecības”, ko savukārt, mainoties politiskajai situācijai Latvijā un pasaulē kopumā, varētu izmantot kā indulgenci patiesi pelnītas Latvijas Republikas pilsoņa pases iegūšanai. Šāds process nebūtu ātrs, tas ilgtu gadiem, taču šādās svarīgās lietās steiga nu nekādā gadījumā neiederas. Tādejādi tuvāko 5-10 gadu laikā mēs apzinātu reālo situāciju – cik tad mūsu zemē ir patiesu LATVIEŠU, un cik tādu cilvēciņu, kas tikai skaitās latvietīši pēc ieraksta pasē, ja vispār ir uzskatījuši par vajadzīgu sev tādu tur veikt.
Tāpat mums jāsaprot, ka ideja par pilsonības un tautības novienādošanu nāk tieši no ES struktūrām, un būtu naivi domāt, ka mūsu nelietīgie varturi to izvirzīja, iepriekš nekonsultējoties ar mafiozo cionistu-masonu-pederastu kliķi, kas valda Eiropā un kuras paklausīgi bezierunu pakalpiņi viņi ir visi – sākot ar SC un beidzot ar VL/TB-LNNK, to pierāda kaut vai kolektīvā nevēlēšanās parakstīties par referendumu jevrika ieviešanas sakarā. Tātad, nav nekādu cerību apspēlēt bandītus, sēžot ar viņiem pie viena galda un rīkojoties ar iezīmētām kārtīm, vienīgā iespēja, lai netiktu izģērbts pliks, ir atteikties piedalīties šajās negodīgajās spēlēs. Un mūsu gadījumā tas būtu – atteikties no tā dēvētajām „eiropeiskajām vērtībām”, un pasūtīt tā saukto „civilizēto Eiropu” simt mājas tālāk, izstājoties no ES un atgūstot Latvijas faktisko valstisko neatkarību. Aizstāvēt savas tautas nacionālās intereses, esot Latvijai ES, EP un EDSO sastāvā, nebija, nav un arī nākotnē nebūs iespējams – par to es runāju gandrīz katrā savā rakstā, bet diemžēl esmu spiests atkārtoties, jo daudziem naiviem latvietīšiem tas joprojām nav skaidrs. Pirmais solis šajā ceļā būtu jevrika ieviešanas torpedēšana – ticu un ceru, ka tautai vēl tiks dota iespēja to izdarīt, kā tas konkrēti būs jādara, rādīs tuvākā nākotne.
LATVIJU LATVIEŠIEM !!! LATVIEŠU NĀCIJAS INTERESES PĀRI VISAM !!!
PAR PATIESI BRĪVU UN LATVISKU LATVIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

17.02.2013. Aivars Gedroics
17. Feb 2013 @ 17:38
» Cīņa ar trako veceni turpinās!
LR Augstākas tiesas Civillietu tiesu palātai
Brīvības bulvāris 36
Rīga LV - 1511

AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Daugavpilī, pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894,





iesniegums


Vēlos norādīt uz civillietas Nr. C06078111 izskatīšanas gaitā notikušajām nelikumībām, kā arī protokolā fiksētajām neprecizitātēm un atklātiem meliem, ko pauduši lietas dalībnieki. Lūdzu šīs manas pretenzijas pievienot lietas materiāliem.

2012.gada 19.janvārī tiesas sēdes izskatīšanas laikā tiesnese A.Misiuna, manuprāt, nepamatoti un pretlikumīgi nolemj atzīt manu neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu, pamatojoties uz to, ka manam iesniegumam nav pievienots dokuments, kas apliecinātu, ka es nevaru ierasties tiesas sēdē veselības stāvokļa dēļ, lai gan savā e-pasta vēstulē biju skaidri norādījis, ka ģimenes ārste man slimības lapu izsniegs pēc tās noslēgšanas, kuras kopiju tad nosūtīšu tiesai. To es arī izdarīju apmēram nedēļu vēlāk. Uzskatu, ka šis fakts liecina par tiesneses ieinteresētību lietu izskatīt pēc iespējas ātrākā laikā man par sliktu. Mana ierašanās tiesā varētu traucēt īstenot dzīvē šo zemisko nodomu. To apliecina fakts, ka arī 28.02.2012. tika nolemts izskatīt lietu bez manas klātbūtnes, lai gan savas iepriekšējās slimības lapas kopiju jau biju nosūtījis un atkārtoti ar e-pasta starpniecību brīdinājis tiesu, ka neieradīšos uz nākamo sēdi arī slimības dēļ. Faktu, ka par iepriekšējo tiesas sēdi biju iesniedzis slimības lapu, tiesnese apzināti noklusēja.
Prasītājas pārstāvē Līga Balgalve tiesas sēdē apgalvoja, ka es ar I.O.Pasteri esot iepazinies ar radio starpniecību. Šis fakts neatbilst patiesībai. Sakarus ar mani minētā persona nodibināja, izmantojot laikraksta „DDD” starpniecību. Viņa apgalvoja, ka esot manu politisko uzskatu domubiedre, tāpēc nolēma testamentā novēlēt man savu īpašumu. Šis it kā nebūtiskais fakts tomēr liecina, ka L.Balgalvei ir tendence melot un sagrozīt notikumus. Tālāk – L.Balgalve apgalvo, ka I.O.Pastere esot gribējusi pārdot māju par 15 000 latu. Patiesībā runa bija par 50 000 latu. Tajā laikā nekustamā īpašuma cenas bija augstas, tāpēc es atrunāju viņu to darīt, jo, lai nopirktu dzīvokli, arī apmēram tikpat lielu summu vajadzēja. Arī vēlāk neesmu teicis, ka pārdošu māju par 40 000, jo neuzskatīju šo summu par adekvātu. Nesolījos atrast arī pircēju mājai, taisni otrādi – pierunāju I.O.Pasteri turpināt pašai tajā dzīvot un to apsaimniekot. Nekādu uztura līgumu noslēgt es I.O.Pasterei nepiedāvāju. Tieši viņa bija tā, kas lika priekšā pārrakstīt īpašumu uz mana vārda, pamatojoties uz to, ka ļaunie kaimiņi jau ilgstoši ultimatīvā tonī pieprasot viņu pārdot par lētu naudu viņiem savu māju, pretējā gadījumā draudot, ka ar I.O.Pasteri varot notikt kas slikts. Viņai vairs neesot garīga un fiziska spēka šim spiedienam pretoties, tāpēc viņa vai nu pārdošot savu māju, vai pārrakstīšot to uz mana vārda un teikšot, lai potenciālie pircēji pa tiešo vēršas pie manis. Es ieteicu izvēlēties pēdējo variantu. Sākumā viņa bija plānojusi vienkārši dāvināt man savu īpašumu, bet vēlāk, laikam notāres I.Dzenes ietekmēta, nolēma likt priekšā noslēgt uzturlīgumu, kam es piekritu. Līdz ar to, apgalvojums, ka uztura līgums ir noslēgts pēc atbildētāja iniciatīvas, ir klaji un nekaunīgi meli no L.Balgalves puses. Nav taisnība arī apgalvojumam, ka es esot solījies palīdzēt ar pārtiku un zālēm. Taisni otrādi – I.O.Pastere apgalvoja, ka šādām vajadzībām viņai pietiekot ar pensiju, vajagot tik samaksāt 20 Ls mēnesī un palīdzēt apmaksāt tālruņa rēķinu. Nav saprotams, uz kāda pamata L.Balgalve apgalvo, ka prasītāja neesot izpratusi mūsu starpā noslēgto līgumu. Cita starpā, vēlos atzīmēt, ka pēdējais 20 Ls maksājums I.O.Pasterei tika veikts 2011.gada novembrī, nevis oktobrī, kā to apgalvo L.Balgalve. Maksājumus pārtraucu, kad uzzināju, ka I.O.Pastere nolēmusi ar tiesas starpniecību lauzt mūsu starpā noslēgto uzturlīgumu.
Nekādu rakstisku lūgumu no notāres I.Dzenes mainīt uzturlīguma nosacījumus neesmu saņēmis. Tiesa, telefoniski viņa gan man ir zvanījusi, teikusi, ka I.O.Pastere gribot mainīt līguma nosacījumus, uz ko es atbildēju, ka visas izmaiņas līgumā lūdzu veikt ar tiesas starpniecību. Pēc tam, kad I.O.Pastere 2011.gada augustā mani rupji nozākāja Latvijas Radio, ceļot man neslavu, esmu pārtraucis uzturēt ar viņu jebkurus sakarus un visus viņas sūtījumus lūdzu „Latvijas Pastu” atgriezt atpakaļ adresātam.
2011.gada 14.maijā, kad es ar saviem vecākiem biju ieradies pie I.O.Pasteres, viņa man neizteica nekādas pretenzijas, kā arī nepauda vēlmi mainīt uzturlīguma nosacījumus. Cita starpā Pasteres k-dze izteica nožēlu, ka vecuma un slimības dēļ nevar pienācīgi aprūpēt man piederošo īpašumu, t.sk., nopļaut zāli...utt. Es atbildēju, ka viss ir kārtībā, man kā īpašniekam pret viņu nav nekādu pretenziju, zāles pļaušana nav nepieciešama. Nav patiess apgalvojums, ka šajā datumā es pirmoreiz biju ieradies pie I.O.Pasteres. Patiesībā mēs jau bijām tikušies minētajā adresē neilgi pēc tam, kad viņa man testamentā novēlēja savu īpašumu. Tātad, kārtējo reizi tiesā tika pausti ciniski meli, nezinu tikai, vai to autore ir pati L.Balgalve, vai arī viņa ir saņēmusi nepatiesu informāciju no I.O.Pasteres.
Nekādus dokumentus par I.O.Pasterei it kā nepieciešamo īpašo medicīnisko aprūpi neesmu saņēmis. Par to, ka viņas veselības stāvoklis esot pasliktinājies, uzzināju no viņas iesnieguma tiesai, kura norakstu saņēmu no tās. Telefoniski I.O.Pastere man nekad nav izteikusi nekādus iebildumus pret to, kā es pildu uzturlīguma nosacījumus, viņa tikai pēdējā laikā (neilgi pēc manas vizītes pie viņas 2011.gada maijā) ultimatīvā tonī pieprasīja pārdot nu jau man piederošo īpašumu Elejā, Lietuvas ielā 57, viņas nolūkotiem cilvēkiem par viņas izvēlētu cenu. Kad es viņai atbildēju, ka pats izvēlēšos, kad, kam un par kādu cenu pārdošu savu īpašumu, mūsu tālākie telefoniskie kontakti tika pārtraukti. Nekad ne mutiski, ne rakstiski neesmu solījies noteiktā laika periodā – gada vai citā – pārdot savu iegūto īpašumu. Teicu, ka pārdošu tad, kad uzskatīšu par vajadzīgu un man tas būs finansiāli izdevīgi. Pati I.O.Pastere gan vairākkārt izteica gatavību atstāt man piederošo īpašumu tad, kad es to pieprasīšu, lūdzās, lai es viņai ļaujot aiziet no tā prom labprātīgi, lai es nemeklējot slepkavas, kas viņu nogalinātu, jo gribot nomirt dabiskā nāvē. Šāda valoda acīmredzami liecina par minētās personas garīgo nenosvērtību un spilgti izteiktām paranoiskām tendencēm viņas uzvedībā. Maniem apgalvojumiem, ka man nav nekādas nepieciešamības viņu nogalināt un tādejādi atbrīvot māju no īrniekiem, viņa nevēlējās ticēt. Cita starpā I.O.Pastere man bieži telefoniski stāstīja, ka viņu pret mani nepārtraukti kūdot viņas brālēns Elmārs Smelteris, kuram skaužot, ka māja nav norakstīta viņam. Savukārt viņa to nav novēlējusi šim kungam, jo viņš jau I.O.Pasteri reiz esot piekrāpis, nedaloties ar mantojumu, ko esot saņēmis no kāda radinieka Austrālijā. Tāpat viņa stāstīja, ka E.Smelteris esot dzērājs, kurš regulāri ārstējoties Straupē, viņai arī esot aizdomas, ka viņš esot drošības dienestu aģents, kurš ziņojis par viņu „čekai” padomju laikos un, iespējams, darot to arī tagad.
Par I.O.Pasteres attiecībām ar viņas bijušo vīru A.Petreiķi esmu jau rakstījis tiesai, īsumā atgādināšu, ka viņa gandrīz katrā telefona sarunā sūdzējās man par to, ka šis cilvēks regulāri piegādājot viņai saindētu pārtiku, lai viņu nogalinātu un iegūtu īpašumā viņas māju. Manus iebildumus, ka tas juridiski nebūs iespējams, jo viņu laulība ir oficiāli šķirta, viņa nevēlējās uzklausīt. Petreiķa mīļākās („mauciņas”, kā mēdza izteikties I.O.Pastere) regulāri naktī viņai zvanot pa tālruni un tad metot nost klausuli, noklausoties viņas tālruņa sarunas, izspiegojot viņu, viņas prombūtnes laikā iekļūstot mājā, „zombējot” viņu, apstarojot ar dažādiem radioaktīviem stariem...utt. Manus iebildumus, ka tā nav taisnība, ka tās ir slimīgas iedomas, viņa nevēlējās uzklausīt. Tāpat viņa sūdzējās, ka līdzīgā veidā viņu nepārtraukti terorizējot kaimiņos dzīvojošie „sektanti”. Uzskatu, ka tieši šīs slimīgās paranoiskās iedomas ir iemesls, kāpēc I.O.Pastere par katru cenu vēlējās steidzīgi pārdot sev vairs nepiederošo īpašumu un pārcelties uz dzīvi citur.
Par Dainu un Ingu Šeļenkovām I.O.Pastere nekad man neko nav stāstījusi, nav arī minējusi, ka izmanto viņu pakalpojumus par maksu. Vienīgi viņa ir stāstījusi, ka apkārt dzīvojot vienīgi dzērāji, kuri naudu gan prasot, bet palīdzēt negribot, ja kaut ko arī apsolot izdarīt, tad vai nu vispār neizdarot, vai izdarot slikti un nekvalitatīvi, par saviem apkalpojumiem allaž prasot neadekvāti lielu samaksu.
Uzskatu, ka liecinieks, pašvaldības policists Andis Rubenis ir apzināti maldinājis gan I.O.Pasteri, gan tiesu, sakot, ka varot uzlikt viņai sodu par nesakoptu īpašumu, tāpēc Pasteres k-dzei nākoties par pēdējo viņai esošo naudiņu nolīgt zāles pļāvējus. Visiem zināms, ka sodu par nesakoptu īpašumu var uzlikt tikai tam, kam tas pieder – šinī gadījumā man, A.Gedroicam, nevis īrniecei I.O.Pasterei. Esmu vairākkārt teicis I.O.Pasterei, ka nav vajadzības tērēt naudu zāles pļaušanai, ka vajadzības gadījumā ar pašvaldības policiju skaidrošos es pats personīgi. Malku piegādāt I.O.Pasterei nekad neesmu solījis.
Komentējot E.Smeltera liecības, varu paskaidrot, ka solīju - mājas pārdošanas gadījumā nopirkšu viņai dzīvokli Jēkabpilī vai kādā citā vietā, taču nesolīju naudas pārpalikumu dalīt uz pusēm. Līgumā paredzētos 20 Ls sāku maksāt uzreiz pēc tā noslēgšanas, tikai sākotnēji par 40 Ls aizsūtīju I.O.Pasterei „Lattelecom” dekoderi, tāpēc naudu skaidrā veidā sāku maksāt 2 mēnešus vēlāk. Tāpēc veicu arī tālruņu sarunu apmaksu, līdz konstatēju, ka I.O.Pastere tālruni izmanto, lai celtu man neslavu. Vēl pirms attiecību pārtraukšanas ar I.O.Pasteri manīju internetportālā www.ss.lv ievietotu sludinājumu par īpašuma pārdošanu Elejā, Lietuvas ielā 57, pieļauju, ka to bez manas ziņas bija tur ievietojis E.Smelteris, par ko es telefona izziņā izteicu savu neapmierinātību, bet atbildi uz to nesaņēmu.
Prasītājas pārstāve L.Balgalve nepamatoti, ar faktiem to nepierādot, apgalvoja tiesā, ka es, atbildētājs, nepildot uzņemtās saistības, amorāli izturoties pret prasītāju, cenšoties panākt viņas veselības stāvokļa pasliktināšanos. Mans nodoms, jau noslēdzot uztura līgumu, esot bijis nevis rūpēties un apgādāt prasītāju, bet gan apmānīt un par velti iegūt īpašumu. Es esot izmantojis prasītājas uzticēšanos, vecumu un labo sirdi, rakstot par viņu nepamatotus iesniegumus...utt. Uzskatu, ka šāda liecība ir apzināta neslavas celšana man, apvainojot mani kriminālnoziegumā – krāpšanā. Par šo faktu es uzreiz pēc tā uzzināšanas vērsos Jelgavas policijas pārvaldē un vēlāk arī prokuratūrā, lūdzot uzsākt pret L.Balgalvi kriminālprocesu pēc LKL 157.panta, diemžēl saņēmu atteikumu, aizbildinoties ar to, ka liecinieku liecību izvērtēšana esot tikai un vienīgi tiesas kompetencē. Uzskatu, ka tādejādi L.Balgalve uzskatāmi demonstrēja savu personīgo ieinteresētību lietas izlemšanā man par sliktu, iespējams, ka viņa arī ir tā persona, kurai I.O.Pastere par lētu naudu apsolījusies pārdot māju tad, kad tā atkal nonāks viņas īpašumā. Tāpat pieļauju iespēju, ka viņas abas darbojas saziņā ar Zemgales apgabaltiesas tienesi A.Misiunu. Ceru, ka Augstākā tiesa tiešām atbilstoši juridiski korekti izvērtēs šādu minēto personu rīcību.
Nobeigumā atzīmēju, ka pilnībā apstiprinu savas liecības, ko jau sniedzu tiesai 17.03.2012. iesniegumā, kā arī uzturu spēkā tajā izteiktos lūgumus tiesai.



10.03.2013. Aivars Gedroics
10. Feb 2013 @ 16:12
» "Lauku sēta"
FINANŠU UN EKONOMISKO NOZIEGUMU IZMEKLĒŠANAS PROKURATŪRAI
Dzirnavu ielā 113, Rīga, LV 1011
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894.




Esmu saņēmis VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1.nodaļas priekšnieka A.Kairova parakstītu lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar LTV raidījumā „Lauku sēta 2” demonstrēto nelikumīgu alkoholisko dzērienu ražošanu un lietošanu.
Kā man mutiski paskaidroja šī dokumentu sastādītājs Abzulēns, tad šāds lēmums esot pieņemts tāpēc, ka, saskaņā ar šovā „Lauku sēta 2” piedalījušos cilvēku liecībām, caur kandžas aparātu esot tecināts ūdens, bet dzerts veikalā pirktais degvīns, tēlojot, ka tā ir kandža.
Uzskatu, ka šādas liecības (ja tiešām tās ir sniegtas) nevar uzskatīt par ticamām, jo šāda rīcība nav loģiska – kāpēc tēlot kandžas dzīšanu un vēlāk dzert veikalā pirkto degvīnu, ja pēdējo darbību var veikt tāpat, bez liekas tēlošanas un ākstīšanās. Manuprāt, šova dalībnieki tādejādi vēlējās izvairīties no kriminālatbildības. Iespējams, ka šādas pasaciņas stāstīt viņiem ieteica paši policisti, lai pēdējiem būtu mazāk darba, pildot savus tiešos dienesta pienākumus.
Pamatojoties uz augstāk minēto, lūdzu Jūs:

1. Atcelt A.Kairova pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

2. Atkārtoti izvērtēt LTV-1 kanālā redzamajā pārraidē publiski demonstrētās nelegāli ražota alkohola izgatavošanas un lietošanas ainas saistībā ar LKL 221.-1 un 221-2.p.
http://www.lattelecom.tv/arhivs/ltv1/2012-11-08/1351235369964/lauku_seta_2

3. Tāpat lūdzu Jūs pievērst uzmanību, ka policijas darbinieki vairāk kā divas reizes pārsniedza likumā paredzētu laiku atbildes sniegšanai uz iesniegumu – 1 mēnesi.




01.02.2013. A.Gedroics
1. Feb 2013 @ 13:25
» Cīņa ar debilo Vācijas gaili
DAUGAVPILS PILSĒTAS PROKURATŪRAI
Ģimnāzijas ielā 11, Daugavpilī, LV 5401

AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894,



iesniegums


2012.gada 13.novembrī es Daugavpils policijas pārvaldē 18.Novembra ielā 41a rakstiski vērsos ar lūgumu sodīt Vācijā dzīvojošo personu LINARDU GRANTIŅU, kurš internetvietnē http://tautastribunals.eu/?p=11448 bija izteicis draudus mani noslepkavot, uzsākt pret šo personu kriminālprocesu pēc LKL 132.panta, un mani šinī kriminālprocesā atzīt par cietušo. 2013.gada 14.janvārī saņēmu LRPDIKP Rietumu nodaļas inspektora E.Tamaras parakstītu atbildi, kurā mans lūgums tiek noraidīts, pamatojoties uz KL 4.p.3.d., 7.p.1.d., un, vadoties no KPL 373.p.1.,5.d., 377.p.2.p., tiek atteikts uzsākt kriminālprocesu.
Uzskatu, ka šis lēmums ir atceļams šādu apsvērumu dēļ:

Tā kā L.Grantiņš dzīvo Vācijā, viņš nevar manis sistemātiski izsekot, demonstrēt ieroci, kā arī citādā veidā regulāri iedarboties fiziski. Tomēr tas neizslēdz iespēju kādā brīdī viņam ierasties Latvijā, lai izrēķinātos ar mani, vai nolīgt šim nolūkam kādu citu personu. Lai arī neesam ar minēto cilvēku personīgi pazīstami, viņš zina manu mājas adresi, ko esmu vairākkārt publicējis saziņas līdzekļos, un vajadzības gadījumā var mani sameklēt, lai nodarītu man fizisku kaitējumu. Uzskatu, ka šis cilvēks ir impulsīvs, garīgi nenosvērts, darbojas mirkļa iespaidā, par ko liecina ieraksti viņam piederošajā internetvietnē, un tieši tāpēc viņš ir bīstams manai veselībai un dzīvībai. Uzmanību pelna arī viņa izteikums: „Iegaumējiet, nožēlojamie perversie viepļi, es savā mūžā neesmu atstājis neizpildītu nevienu solījumu”, ko E.Tamara nav pieminējis savā lēmumā. Uzskatu, ka policijas pamatdarbs ir NOVĒRST noziegumu, nevis cīnīties jau ar notikušās ļaundarības sekām.

Pamatojoties uz augstāk minēto, lūdzu prokuratūru:

1. Atcelt E.Tamaras lēmumu, uzliekot par pienākumu Latgales reģiona policijas pārvaldei uzsākt kriminālprocesu pret L.Grantiņu pēc LKL 132.panta un atzīt mani par cietušo šajā kriminālprocesā. Ja nav iespējams panākt minētās personas izdošanu Latvijai, lūgt sodīt viņu Vācijas varas iestādēm.
2. Noskaidrot, kādēļ atbilde uz manu iesniegumu, ko aiznesu uz policijas pārvaldi 13.11.2012, tika sniegta nevis mēneša laikā, kā to prasa likums, bet tikai 07.01.2013., un vai šajā rīcībā nav administratīva pārkāpuma sastāva no Daugavpils policijas darbinieku puses.

Pielikumā: policijas atbildes kopija uz 1 lpp.


15.01.2013. A.Gedroics
15. Jan 2013 @ 18:38
» Veterānu "samierināšana"
PAR 2.PASAULES KARA DALĪBNIEKU SAMIERINĀŠANU
Pēdējā laikā rezonansi Saeimā ir ieguvusi preža Bērziņa ideja par to, ka esot nepieciešams „samierināt” 2.pasaules kara veterānus un piešķirt visiem tā dalībniekiem vienādu statusu. Uzreiz būtu jājautā, vai tad šobrīd šo veco ļaužu starpā notiek kāds karš? Manuprāt, viņi sadzīvo savstarpēji mierīgi, pat tādos strīdīgos datumos kā, piemēram, 16.marts, 9.maijs vai 1.jūlijs nekādu nopietnu fiziska rakstura domstarpību nav bijis, dūru cīņas uz ielām nenotiek, līķi vārtrūmēs nemētājas… Par ko tad mūsu prezis ir tā norūpējies, kāda samierināšana viņam vajadzīga? Acīmredzot viņš un viņu atbalstošie politiskie spēki pilda kādu politisku pasūtījumu, kura uzdevums ir kārtējo reizi novienādot latviešus ar okupantiem, kā arī reiz par visām reizēm likt saprast, ka 2.pasaules karā kritušo karavīru piemiņas diena var būt vienīgi 8.maijs vai 9.maijs, kad pie viena varēs arī lustīgi nosvinēt „vienotās Eiropas dienu”. Un latviešu leģionārs, kas devās aizstāvēt savu zemi pret Austrumu barbaru uzbrukumiem, ja arī nav sliktāks par uz krievu tanka šurp atbraukušo dzērāju Vaņu no Muhosranskas sādžas, tad labāks arī noteikti nē. Zinot mūsu visu līdzšinējo prežu politisko nostāju vēstures un nacionālajos jautājumos, arī par A.Bērziņu un viņa idejām nevajadzētu brīnīties – viņš godam turpina priekšgājēju iesākto. Interesanti gan ir pavērot „labo” un „slikto” Saeimas deputātu pozīciju šai sakarā. „Saskaņas centrs”, kas savulaik tika ierosinājis piešķirt īpašu statusu t.s. „antihitleriskās koalīcijas” cīnītājiem, bet netika Saeimā atbalstīts, uz šo Bērziņa ideju raugās skeptiski, jo nedrīkstot „atbrīvotājus” bāzt vienā maisā ar fašistiem. Šajā ziņā viņi ir diezgan konsekventi un pelnījuši zināmu cieņu par savas nostājas nelokāmību, lai gan tā, protams, ir klaji naidīga Latvijai un latviešiem. Savukārt, otrā puse – t.s. „nacionāļi” no VL-TB/LNNK, kuri atkal savulaik bija gribējuši panākt (vismaz vārdos) Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu Latviešu Leģionāriem, prezīša ideju gatavi uzņemt ar urravām, protams, izsakot zināmas iebildes par to, ka nevajadzētu attiecināt šo jaundibināmo statusu – 2.pasaules kara dalībnieks, kura nesējiem tad pienāktos visādas privilēģijas, uz kara noziedzniekiem, tāpat uz tiem, kas nav iesaukti armijā Latvijā… utt., u.t.jp., bet vispār ideja esot laba un apsveicama. Un kā lai tā nebūtu, ja to izvirzījis mūsu „mīļais, labais, gādīgais” prezidents, kurš vienlaikus ir arī valdošās koalīcijas stabilitātes garants. Kas vēl var būt svarīgāk šiem nožēlojamajiem mutes bajāriem, viltus patriotiem, kā silto vietiņu saglabāšana?
Kāds tad izskatīsies Saeimas izstrādātais likumprojekts šai sakarā? No man patlaban pieejamās informācijas, ko esmu guvis no saziņas līdzekļiem, jāsecina, ka šo statusu saņemšot visi Latvijas pilsoņi (cik noprotams, naturalizētie okupanti līdz ar to arī), kas ir piespiedu kārtā iesaukti Vācijas vai PSRS armijā. Tātad, tie komunisti un komjaunieši, kas 1941.gada jūnijā brīvprātīgi devās bēgļu gaitās kopā ar PSRS armiju un vēlāk iestājās Sarkanajā (Padomju) armijā, tādu statusu it kā nedabūšot. Tas būtu pareizi un taisnīgi, taču līdz ar to sanāk, ka Latvju Patrioti, kas jau 1941.-42.gadā, lai atriebtu Baigā gada noziegumus, pieteicās policijas bataljonos, kurus drīz vien sāka izmantot kā regulāro armiju; tāpat arī tie leģionāri, kas iestājās šajā veidojumā paši, negaidot iesaukšanas pavēsti, tādu nesaņemtu. Savukārt, tas pats Vaņa no Muhosranskas sādžas, ja nebūs paslinkojis aiziet savulaik uz Naturalizācijas pārvaldi, bet tagad uz PIDu pēc LR pilsoņa pases, gan ar tādu tiks apveltīts. Cik noprotams, tad (viltus) Nacionālo apvienību šī kārtība apmierina, nekādus protestus pret to no viņiem neesmu ne redzējis, ne dzirdējis. Tāpat nav skaidrs, kādiem kritērijiem jāatbilst būtu „kara noziedznieka” statusam – acīmredzot, lai padomju pusē karojošajam tādu piešķirtu, jābūt ECT spriedumam, kā, piemēram, V.Kononova lietā, bet vācu pusē karojošajiem, baidos, ka pietiks ar kompromata saņemšanu no Vīzentāla centra un tamlīdzīgām iestādēm. Nav skaidrs arī, vai PSRS pusē karojošo veterānu aktīvā dalība pēckara gados, tā laika terminoloģiju lietojot, „bandītiskās pagrīdes” apkarošanā, varēs būt par šķērsli godpilnā statusa piešķiršanai, pēc visa spriežot, jāsecina, ka laikam gan nē. Vārdu sakot, atliek vien secināt, ka šis likums domāts galvenokārt „pareizajā” pusē karojošo sarkanarmiešu reabilitācijai, kuri pašreizējā „brīvajā” Latvijā netiekot pienācīgi cienīti, bet leģionāri labākā gadījumā saglabās tādu pašu statusu, kāds tas ir šobrīd – ne šis, ne tas…
Kādas ir manas personīgās domas šai sakarā? Protams, es atzīstu, ka vairums cilvēku tajā laikā neizvēlējās, kurā pusē karot, bet bija sava laikmeta upuri. Atzīstu arī, ka abas lielvaras nedomāja par mūsu tautas nacionālajām interesēm, bet izmantoja mūsu tautiešus kā lielgabalu gaļu, lai nebūtu jānogalina savējie tautieši. Tai pat laikā es nekādi nevaru piekrist, ka abās pusēs karojošie vīri un sievas būtu vienādi vērtējami. Un šeit pat nav tik būtiski, brīvprātīgi vai piespiedu kārtā iestājās kāds no viņiem vienas vai otras valsts armijā. Svarīgi ir – kādas sekas bija vienas vai otras puses cīņai? Mēs varam bezgala daudz spekulēt par to, kas būtu noticis tad, ja karā būtu uzvarējis Hitlers, cik tad labi (slikti) dzīvot būtu latviešiem, šoreiz es pie tā nepakavēšos… Atzīmēšu vienīgi to, ka šobrīd Latvijā vāciešu tikpat kā nav, nekādas paliekošas negatīvas sekas vācu pusē karojošo ļaužu cīņa mūsu valsts iedzīvotāju nacionālajam sastāvam nav atstājusi. Taisni otrādi – sākoties 2.pasaules karam, Vācijas Vadonis savus tautiešus sauca mājās, uz Vāciju, un lielākā viņu Latvijā dzīvojošo daļa šim aicinājumam atsaucās, un patlaban atgriezties Latvijā ne viņi, ne viņu pēcnācēji nekāro. Turpretī, pēc Latvijas „atbrīvošanas no fašistiem” Latviju masveidā pārpludināja savā nospiedošajā vairumā naidīgi noskaņotu militāro un civilo okupantu pūļi no citām „brālīgajām” PSRS republikām, kuru skaits, 1990.gada 4.maijā pasludinot formālu neatkarību, bija tuvs miljonam. Šī klaidoņu varza nebūt netaisās atgriezties savās mītnes zemēs, bet turpina parazitēt Latvijā, sagādājot fiziskas un morālas ciešanas pamattautai – latviešiem. Un tā nu sanāk, ka tie, kas cīnījās PSRS pusē, lielākoties gan, protams, neapzināti, ar savu darbību aktīvi sekmēja šo noziedzīgo Latvijas kolonizācijas procesu. Lūk, kādas negatīvas sekas atstājas karošana t.s. „antihitleriskās koalīcijas” rindās, tās joprojām nav novērstas, un nekas neliecina, ka tas varētu notikt tuvākajā nākotnē. Un tāpēc es uzskatu, ka nedrīkst vienādot vienas un otras puses cīnītājus – arī tad, ja abi ir latvieši, iesaukti piespiedu kārtā Latvijā un pēc pārliecības bijuši Latvju Patrioti, kas vislabāk karotu savas valsts armijas rindās. Ko nu vēl runāt par okupantiem, kas mums ir tikai no vienas – PSRS puses, kādu vācu tautības Vērmahta zaldātu vai viņa pēcteci ar uguni gaišā dienas laikā neatrast. Lūk, kāpēc es uzskatu, ka Leģiona un policijas bataljonu cīnītāji, neatkarīgi no tā, brīvprātīgi vai piespiedu kārtā tajos nonākuši, ir pelnījuši pagodinājumu no Latvijas Valsts puses, bet pretējā pusē karojošie – nē! Tikai, manuprāt, tā kā Latvija kā valsts nav piedalījusies 2.pasaules karā, tad nekādu „kara dalībnieka” statusu šiem cilvēkiem nav jāpiešķir. To, ja kāds vēlas saņemt, lai prasa no valstīm, kas uzsāka šo karu – PSRS un Vācijas. Cita lieta – nacionālās pretošanās (pret otrreizējo PSRS okupāciju) dalībnieka statuss, to tiešām vēl dzīvie vācu pusē karojošie Latvijas pilsoņi būtu gan pelnījuši, un par to arī būtu jācīnās nacionāli noskaņotiem deputātiem, ja vispār šinī Saeimā kaut viens tāds ir, par ko es personīgi nopietni šaubos. Bet šī ideja, ko izvirzījis prezis Bērziņš, man ir kategoriski nepieņemama, un es ļoti ceru, ka gan „Daugavas Vanagi”, gan Nacionālo karavīru biedrība arī ļoti aktīvi cīnīsies pret Latvijas Brīvības cīnītāju un tās kapraču vienādošanu. Vienkāršo cilvēku starpā naida šobrīd nav un nebūs arī turpmāk, bet tas nenozīmē, ka mums jāpārraksta vēsture un jāmaina vispārzināmu notikumu interpretācija, izdabājot Eiropas „politkorektuma” prasībām.
LATVIJU LATVIEŠIEM !!! NĀCIJAS INTERESES AUGSTĀK PAR VISU !!! CĪŅAI SVEIKS !!!

11.12.2012. Aivars Gedroics
11. Dec 2012 @ 19:12
» TAKTIKA
VAI MALĀ STĀVĒŠANA UN KLUSĒŠANA IR PAREIZĀKĀ TAKTIKA? Savulaik ASV darbojās tāds publicists un politiķis DEIVIDS LEINS (1938-2007), kurš bija tāds kā politiskais dvīņubrālis Martinam Luteram Kingam, kurš iestājās par nēģeru tiesībām, savukārt, Leins aizstāvēja baltos. Pēdējos gados tieši šai iedzīvotāju sastāvdaļai ir nepieciešama aizstāvība, jo melnādainos, ja arī diskriminē, tad tikai pozitīvā nozīmē, respektīvi, radot viņiem privilēģijas. Savus pamatuzskatus viņš ir paudis 88 baušļos, ko var izlasīt, piemēram, šeit http://www.spoki.lv/aktuali/88-Deivida-Leina-bausli/26766. Cik tie pareizi un mūsdienu situācijai atbilstoši, katrs var pats izvērtēt. Tomēr cita starpā viņš ir arī izteicies, ka nevajagot plātīties publiskās vietās ar nacionālistu simboliku (piemēram, Ugunskrustu), jo tas varot izsaukt pretreakciju no līdzpilsoņu puses, un, galvenais, parādīšot, cik maz esot tādu ļaužu, kas to nēsā, tātad, arī atbalsta nacionālistiskas idejas. To pašu iemeslu dēļ viņš neatbalstot arī mītiņu un piketu organizēšanu, jo tie parādot, cik (ne) populāras Patriotu idejas esot civēku vidū, piemēram, pederastu gājienos piedaloties krietni vairāk ļaužu. Vajagot tautu klusībā aģitēt, pagaidīt, kad mums būs gatavi sekot miljoni un tad tikai sākt darboties. Šādai minētā kunga nostājai gan nekādi nevaru piekrist.
Organizējot dažādus masu pasākumus (16.martā, 1.jūlijā u.c. datumos), nereti dzirdamas visādas pseidopatriotiskas atrunas – sak, es jau ietu, bet par mani smiesies, ja es tur būšu teju vienīgais, turklāt vēl „drošībnieki” nofilmēs ar kamerām… utt. Ko es no tā iegūšu, tikai nepatikšanas. Labāk pagaidīšu līdz nākamajam gadam, tad vēl aiznākamajam…, kamēr būs nobriedusi politiskā situācija, kad būs lielāks atbalsts tautā, kad mūs būs tik, ka nevarēs ne visus piekaut, ne aizturēt…, nu tad varbūt arī es būšu gatavs piedalīties, bet agrāk nē. Un nesaprot šis cilvēciņš (vai drīzāk tikai izliekas nesaprotam), ka, šādu taktiku piekopjot, mēs to augšāmcelšanās brīdi visticamāk nekad nesagaidīsim. Ja jau neviens cilvēks nekad nekur neies un publiski neko nedarīs, tad no kurienes lai viņiem rastos sekotāji? To nav un nebūs ne tagad, ne vēlāk. Un tā nu mēs ar savām idejām mūžam atradīsimies pagrīdē, bet ielās valdīs kosmopolīti un pederasti. Nevajag, protams, ieslīgt arī otrā galējībā un tīšuprāt izaicināt likteni, apzināti pārkāpjot likumu. Mūsu ienaidniekiem ļoti gribas mūs ietupināt aiz restēm, nevajag viņiem sagādāt to prieku. Tai pat laikā tā sauktos „nerakstītos likumus” (piemēram, nesaukt nēģeri par nēģeri, jo daudziem nēģeriem tas it kā nepatīkot), gan nav jābaidās pārkāpt. Patriotam ir jāprot izvēlēties, kas viņam ir svarīgāk – brīva savu uzskatu paušana un godprātīga politiskās pārliecības aizstāvēšana, vai arī iztapšana savam kaimiņam, kurš, nedod Dievs, sāks uz tavu pusi greizi skatīties vai varbūt pat pārstās tevi sveicināt. Katrs cilvēks, protams, dzīvo kā uzskata par pareizu un prot, bet, manā uztverē, ir vairāk nekā liekulīgi dēvēt sevi par Patriotu, ja nav dūšas savus uzskatus publiski demonstrēt un aizstāvēt. Šādi zemdeķa varoņi manā uztverē ir vēl pretīgāki par atklātiem ienaidniekiem, par kuriem mēs vismaz droši zinām, kas viņi tādi ir un ko no viņiem var nākotnē sagaidīt.
Mans uzskats ir šāds – katrs cilvēks ir pirmkārt atbildīgs savas sirdsapziņas priekšā. Un ja mana sirdsbalss saka man sveicināt Brīvības pieminekli ar izstieptu paceltu labo roku, es to daru. Man nospļauties, ka mani par to lamā pēc tam ne tikai okupantu saziņas līdzekļi, bet arī kāds prātu izkūkojis gailis no Minsteres, kurš iedomājas sevi esam par lielu Patriotu. Protams, es priecātos, ja ļaudis, kas dēvē sevi par Pērkonkrustiešiem, arī to darītu, kā viņu priekšteči pirmskara Latvijā. Dievs vien zina, kāpēc pašreizējie viņu sekotāji no šī sveiciena vairās. Lai nu kā, mani priecē viņu apsēji ap roku ar svastiku. Un es neskumstu, ka mūsu skaits ir tik mazs, bet priecājos, ka neesmu tāds vienīgais, kuram Ugunskrusts ir svēts. Ticu un ceru, ka šādu cilvēku ar gadiem kļūs arvien vairāk. Vietā arī atgādināt, ka nekad neviens likums mums Latvijā nav aizliedzis šo simboliku lietot. Bet, ja mūsu ienaidniekos tā izraisa naidu un riebumu, mani tas tikai priecē. Tāpat, ja es saskatu Ā.Hitlera darbībā ne tikai sliktas, bet arī labas lietas, es nebaidos par to runāt un rakstīt publiski. Un, ja kādam „varonim”, kuram Vācija savulaik ir devusi patvērumu no PSRS tirānijas, tas izsauc kādas pretenzijas, es viņam pasaku vienkārši: „Vecīt, ej ieskrieties!”. Tas, protams, nenozīmē, ka es tādejādi aizstāvu agresīvus karus vai noziegumus pret cilvēci.
Tālāk – esmu teju vienīgais cilvēks Latvijā, kurš publiski iebilst pret patlaban mūsu zemē (un daudz kur citur pasaulē arī) plaši praktizēto psihiski nenormālo īpatņu lutināšanu viņu uzturēšanas vietās, privilēģiju radīšanu viņiem un viņu integrēšanu normālo ļaužu sabiedrībā. Un man ir galīgi pie vienas vietas, ko par to domā tāds cilvēciņš, kam savulaik cietumā smadzenes ar ķebli no galvas izdauzītas un kurš regulāri tāpēc redz visādas halucinācijas un vīzijas. Vispār tiem, kas izsaka pretenzijas pret manu runu vai rakstu saturu, atbildu īsi un skaidri: „Nelasiet un neklausieties, ja nepatīk!”. Taisni apbrīnojami, cik ļoti gļēvajiem un mazdūšīgajiem gribas nevis, Raiņa vārdiem runājot, „mainīties uz augšu”, bet gan drosmīgos „pavilkt uz leju”, līdzīgi kā dzērājam nav lielāka prieka kā piedzirdīt atturībnieku, ja tas gadījumā pēkšņi izdodas. Kā vienā, tā otrā gadījumā jābūt gana lielam gribasspēkam šādai ietekmei neļauties.
Nereti man vaicā – kā tev, Aivar, izdodas rakstīt tik asi un vienlaikus nenonākt nepatikšanās ar policiju? Atbilde ir īsa un skaidra – es ievēroju likumus. To pašu iesaku darīt arī citiem! Kaut kāda minimāla demokrātija un izteikšanās brīvība mūsu valstī joprojām ir, tikai jāprot to atbilstoši izmantot. Taču tas nenozīmē, ka jābūt gļēvam, izvairīgam un „politkorektam”. Var izteikties asi, drosmīgi un radikāli, tai pat laikā nepārkāpjot likumdošanu. Un tikai tad, ja mēs paši kaut ko darām sevis sludināto ideju īstenošanas dzīvē labad, varam to pašu gaidīt arī no citiem!
NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
14.11.2012. Aivars Gedroics
14. Nov 2012 @ 17:27
» Jukušais idiots jāsoda
DAUGAVPILS PILSĒTAS UN RAJONA
POLICIJAS PĀRVALDEI
Vaļņu ielā 27, Daugavpilī, LV 5400

AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401
tālr. 65428660, 28229894,




iesniegums


Internetvietnē http://tautastribunals.eu/?p=11448 ir publicēts tās autora, Vācijā dzīvojušā latvieša LINARDA GRANTIŅA raksts, kurā ir izteikti draudzi manai dzīvībai, konkrēti:
Pilnīgi personīgi Gedroicam, Pupuram un Prūsim:
Iegaumējiet, vienu dienu es stāvēšu jūsu priekšā ar “stobru”, un prasīšu paskaidrojumus par šiem pretīgajiem apvainojumiem.
Es bez mazākām emocijām ielaidīšu jūsu pretīgajos nodevēju purnos visu aptveri.
To paredz arī starptautiskie LIKUMI un katras demokrātiskas valsts Kriminālkodekss- Krimināllikums.
Arī Aivaram Andersonam no “tās īstās NA” būs jāatbild par meliem, kurus viņš izplata par Grantiņu.
Iegaumējiet, nožēlojamie perversie viepļi, es savā mūžā neesmu atstājis neizpildītu nevienu solījumu.
12.11.12 L. Grantiņš
Es šos draudus uzskatu par REĀLIEM, ņemot vērā, ka no Vācijas atbraukt uz Latviju šobrīd ir ļoti vienkārši, tādejādi uzskatu, ka L.Grantiņam ir iespēja mēģināt īstenot savus draudus dzīvē.
Pamatojoties uz augstāk minēto,

lūdzu Valsts policiju:

1. Uzsākt kriminālprocesu pret L.Grantiņu pēc LKL 132.p. un lūgt Vācijas varas iestādēm izdot viņu tiesāšanai Latvijā.

2. Atzīt mani par cietušo šajā kriminālprocesā.



13.11.2012. A.Gedroics
13. Nov 2012 @ 13:56
» ASV preža vēlēšanas nāk
http://www.brokencountry.com/wp-content/uploads/2011/04/obama-monkey.jpg
31. Okt 2012 @ 18:15
Top of Page Powered by Sviesta Ciba