| Finiša taisne cīņā ar sūda veceni !!! | 4. Mar 2014 @ 10:29 |
|---|
LR Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamentam
Brīvības bulvāris 36
Rīga LV - 1511
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Daugavpilī, pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894,
kasācijas sūdzība
2014.gada 4.februārī Augstākās Tiesas Civillietu palāta sastādīja pilnu spriedumu civillietā Nr.C06078111, saskaņā ar kuru tika apmierināta I.O.Pasteres prasība pret mani par uztura līguma atcelšanu un tiesību uz nekustamo īpašumu atcelšanu, kā arī pieprasīts man apmaksāt tiesas uzdevumus un valsts nodevu.
Uzskatu, ka šis spriedums ir nelikumīgs, prettiesisks un pilnībā atceļams šādu iemeslu dēļ:
2013.gada 10.septembrī tiesas sēdes, ko vadīja tiesnese I.Grauda, piedaloties tiesnešiem S.Krūmiņai un A.Keišam, laikā tika man atteikta iespēja kā liecinieci nopratināt I.O.Pasteri, lai gan viņa atradās tiesas sēdē un adekvāti uztvēra visu apkārt notiekošo. Bija vairāki būtiski jautājumi, kuri nebija pilnībā zināmi viņas pārstāvei L.Balgalvei, bet uz kuriem varētu sniegt atbildi pati I.O.Pastere, taču viņa nevēlējās to darīt un tiesa šo viņas pozīciju nepamatoti respektēja. Tāpat man tika atteikta iespēja nopratināt ļoti svarīgu liecinieku, Jēkabpils novada pašvaldības policijas darbinieku Andi Rubeni, kurš, pretēji tiesas sēdes protokolā paustajam apgalvojumam, varētu liecināt par būtiskiem I.O.Pasteres uzvedības faktoriem, viņas (ne)adekvātu apkārtējās pasaules un dzīves uztveri, kā arī pretenzijām, ko viņš it kā pret I.O.Pasteri regulāri izvirzot.
2013.gada 4.novembrī bija paredzēts turpināt 10.09.2013. iesākto tiesas sēdi, nopratinot iepriekšējā tiesas sēdē ar tiesneša lēmumu uzaicinātos lieciniekus. Tiesas sastāvs tika kardināls pamainīts, par priekšsēdētāju ieceļot tiesnesi G.Aigaru, piedaloties tiesnesēm I.Graudai (vienīgai no iepriekšējā tiesas sastāva) un Z.Pētersonei. Faktiski šajā situācijā vajadzēja sākt lietas izskatīšanu no gala, taču, kā liecina tiesas sēdes protokols, tas netika darīts, bet turpināta lietas izskatīšana ar mainītu tiesas sastāvu, tādejādi pārkāpjot CPL 14.p.3.d. Līdz ar to varam uzskatīt, ka ir iestājusies situācija, kas paredzēta CPL 452.p.3.d.1.p., un ir acīmredzams procesuālo tiesību normu pārkāpums.
Šajā tiesas sēdē atkal tika noraidīts mans lūgums par laikraksta „Zemgales ziņas” darbinieces uzaicināšanu nopratināt kā liecinieci. Šī lieciniece varēja sniegt ļoti būtiskas ziņas par to, no kurienes viņas rīcībā ir nepatiesie fakti, kas tika publicēti par mani šajā laikrakstā, proti, vai tos viņai sniegusi I.O.Pastere, kas tad dotu iespēju izvērtēt pēdējās personību un rīcību attiecībā pret mani, vai arī tos ir izfantazējusi pati avīzes korespondente. Tāpat, manuprāt, nepamatoti tika noraidīta mana prasība veikt pilnu I.O.Pasteres fiziskās un garīgās veselības pārbaudes ekspertīzi, jo manā rīcībā nav materiālu, kas liecinātu par viņas nespēju sevi aprūpēt, turklāt civillietas materiālos it kā esoši kaut kādi mistiski izraksti no pacientes veselības kartes (ar kuriem es neesmu iepazīstināts), cik saprotu, bija veikti krietni pirms 4.11.2013. tiesas sēdes, un neatspoguļoja I.O.Pasteres tā brīža reālo veselības stāvokli. Līdz ar to, man netika dotas tiesības sevi aizstāvēt CPL 121.-126.pantā noteiktajā kārtībā, kā arī pārkāptas CPL 9. un 10.pantā minētās tiesības uz pušu līdztiesību un sacīkstes principa ievērošanu lietas izskatīšanas laikā.
Turklāt, tiesa melīgi apgalvoja, ka jautājums par lūgumu atcelt Zemgales apgabaltiesas spriedumu un nodot to otrreizējai izskatīšanai šai tiesā esot jau izlemts iepriekšējā tiesas sēdē 10.09.’13., lai gan tas tā nebija, par ko liecina šīs pašas dienas tiesas sēdes protokols.
Tālāk – pirms liecinieka A.Petreiķa nopratināšanas tiesas priekšsēdētājs G.Aigars spītīgi nevēlējās uzaicināt tulku un izdarīja to tikai pēc mana atkārtota uzstājīga pieprasījuma, izsakot apgalvojumu, ka man tāds neesot vajadzīgs, jo nevarot būt, ka es nesaprotot krieviski; savukārt es norādīju, ka CPL 13.p.1.d. nosaka nepieciešamību veikt tiesvedību valsts valodā. Tulkojums tika veikts ļoti sliktā kvalitātē, tulks kaut ko nesakarīgu murmināja sev zem deguna, savus pienākumus pildīdams pavirši un formāli, nepievēršot uzmanību, vai lietas dalībnieki saprot, ko viņš saka un ir ar viņa veiktajiem pakalpojumiem apmierināti (par manu apgalvojumu patiesumu var pārliecināties, noklausoties tiesas sēdes ierakstu, kurā, visticamāk, tulka balss faktiski nebūs dzirdama). Līdz ar to, var uzskatīt, ka bija iestājusies situācija, kas paredzēta CPL 452.p.3.d.3.p., un liecina par acīmredzamu procesuālo tiesību pārkāpumu.
Jāatzīmē arī, ka man netika dota iespēja nopratināt A.Petreiķi līdz galam, jo pratināšana tika pārtraukta pēc I.O.Pasteres pārstāves L.Balgalves pieprasījuma it kā tāpēc, ka es uzdodot jautājumus, kas neatteicoties uz lietu, lai gan mana „vaina” bija tajā, ka es uzdevu A.Petreiķim un L.Balgalvei nepatīkamus jautājumus tieši saistībā ar izskatāmo lietu. Līdz ar to man kārtējo reizi netika dotas CPL 9. un 10.pantā minētās tiesības uz pušu līdztiesību un sacīkstes principa ievērošanu lietas izskatīšanas laikā.
Tiesas priekšsēža G.Aigara pret mani nelabvēlīgi noskaņotā stāja izpaudās arī liecinieka E.Smeltera pratināšanas laikā, kurš netika apsaukts un nesaņēma aizrādījumu, lai gan veltīja man dažādus aizvainojošus un rupjus epitetus, kuri nav atspoguļoti tiesas sēdes protokolā, bet kurus varēs dzirdēt, noklausoties tiesas sēdes ierakstu. Vispār, šī tiesneša rīcība kopumā radīja iespaidu, ka viņš bija pret mani izteikti negatīvi noskaņots, iespējams, ka juta pat personīgu naidu, un varbūtēji bija materiāli ieinteresēts izlemt izskatāmo jautājumu man par sliktu. Iespējams, ka tas izskaidro faktu, kāpēc tieši viņš, nevis sākotnējā priekšsēde tiesnese I.Grauda, uzņēmās veikt tiesas priekšsēža funkcijas 4.11.’13. sēdes laikā.
Pašā tiesas spriedumā ir nepatiesi apgalvots, ka es esot saņēmis darba nespējas lapas 16.01.2012. un 24.02.2012. Patiesībā šajos datumos šīs lapas tika „atvērtas”, bet tās netika man izsniegtas uz rokām. Mana ģimenes ārste Z.Kozļaroviča slimības lapas izsniedz pacientiem tikai pēc to slēgšanas, ja tiesai bija šaubas par šā fakta patiesīgumu, varēja to noskaidrot, personīgi sazinoties ar minēto dakteri. Līdz ar to, pilnīgi nepamatoti mana neierašanās uz tiesas sēdēm 19.01.2012. un 28.02.2012. Zemgales apgabaltiesā tika atzīta par neattaisnotu, un apelācijas tiesa diemžēl šo atzinumu atstāja spēkā, ko, manuprāt, var izskaidrot tikai ar tiesas sastāva personīgo vēlmi lietu izskatīt man par sliktu. Savukārt, vērtējot manus izteikumus par prasītāju internetvietnēs, tie tika izrauti no konteksta, „aizmirstot”, ka tā bija mana pretreakcija uz viņas man apzināti celto neslavu 19.08.’11. Latvijas Radio 1 pārraidē „Brīvais mikrofons”, tiesai apzināti jaucot cēloņu un seku iestāšanās secību.
Visrupjākais pārkāpums 4.02.2014. sastādītajā tiesas spriedumā ir CPL 42.p.1.d. piemērošana man, pieprasot samaksāt valsts nodevu, no kuras prasītāja bija daļēji atbrīvota, tīšuprāt ignorējot faktu, ka es pats, savukārt, pilnībā, biju atbrīvots no tiesas nodevas, par ko, protams, liecina lietā esošie dokumenti. Tādējādi tiesai bija jāpiemēro CPL 42.p.4.d., proti, tiesas izdevumi jāuzņemas valstij. Uzskatu, ka tā nevarēja būt kļūda, bet gan apzināts likuma pārkāpums, kas ir ne tikai minēts CPL 451.p., bet arī KL 291.p.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto,
lūdzu:
1. Senāta rīcības sēdei nodot izskatīt lietu kasācijas kārtībā.
2. Senātam atcelt LR AT Civilllietu palātas 2014.g.4.februārī sastādīto spriedumu lietā Nr.C06078111 un nodot lietas izskatīšanu atkārtoti pirmās instances vai, ja tas netiktu uzskatīts par lietderīgu, apelācijas instances tiesā.
3. Izvērtēt iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnešiem P.Aigaru, I.Graudu un Z.Pētersoni pēc LKL 291.p.
4. Lietu izskatīt mutvārdu procesā, pieaicinot mani kā liecinieku.
5. Materiālā stāvokļa dēļ pilnībā mani atbrīvot no tiesas nodevas samaksas par kasācijas sūdzības iesniegšanu.
Pielikumā: sūdzības noraksts uz ___ lpp;
VSAA izziņas kopija uz 1 lpp.;
manas 2013.gada ienākumu deklarācijas izdruka no VID mājas lapas uz ___lpp.
03.03.2014. A.Gedroics |
| Kārtējais kodiens Dirsplēsim... | 1. Mar 2014 @ 19:35 |
|---|
| Vēstule VARAM | 19. Feb 2014 @ 17:31 |
|---|
Kā VARAM uzskata, vai šāda J.Lāčplēša pozīcija, kas minēta portālā http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/82124/, attiecībā uz Valsts valodas inspekciju, nav rupja iejaukšanās tās darbā un nav pretrunā ar viņa amatpersonas statusu?
AG: Priekšvēlēšanu laikā Lāčplēsis solīja Daugavpilī likvidēt Valodas inspekciju, kad šo priekšlikumu īstenos dzīvē?
J.Lāčplēsis: Var runāt par to, cik efektīva un attaisnota ir inspekcijas darbība privātajā sektorā, ja darbinieki nestrādā tieši ar apmeklētājiem. Vai jāpieturas pie principa un īpaši jāiejaucas? Sūdzību nav, ar personām no malas nekontaktējas, bizness strādā un strādā. |
| Pat Ezergailis tādus murgus necieš! | 17. Feb 2014 @ 11:37 |
|---|
| Lielisks humors | 12. Feb 2014 @ 20:47 |
|---|
| » Maigs piedraudējums Dirsplēsītim... |
|---|
Rīgā, 30.01.2014
Nr. 17.18-1e/814
Uz 05.01.2014. Nr.
Aivaram Gedroicam
aivars_666@inbox.lv
Par iesnieguma izskatīšanu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) ir saņēmusi Jūsu 2014.gada 5.janvāra elektronisko iesniegumu, kurā Jūs lūdzat izvērtēt Daugavpils pašvaldības rīkojumu, vai tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanu.
No Daugavpils pilsētas domes mājas lapā http://www.daugavpils.lv sadaļā „Domes ziņas” ievietotā rīkojuma izriet, ka pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 62.panta 6.punktu, atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantam, 2014.gada 7.janvārī Daugavpils pilsētas pašvaldības darbiniekiem – pareizticīgo un vecticībnieku konfesijām piederošiem ticīgajiem Ziemassvētku atzīmēšanai tiek noteikta brīvdiena.
Atbilstoši likumam „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 7.janvāris nav noteikts kā svētku diena. Likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pants nosaka, ka pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.
Savukārt Darba likuma 133.panta ceturtā daļa nosaka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Darba likuma normas ir attiecināmas arī uz pašvaldību darbību, līdz ar to ņemot vērā iepriekš minēto ir secināms, ka pašvaldībā darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku. Šajā gadījumā 7.janvāris nav noteikts kā svētku diena. Līdz ar to Darba likuma normas neparedz darba devējam šo darba dienu noteikt par brīvdienu.
Vienlaicīgi norādām, ka Saeima 2013.gada 19.decembrī nenodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredzēja 7.janvāri - dienu, kad pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus Latvijā, noteikt par brīvdienu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka arī Saeima nav atbalstījusi 7.janvāri noteikt kā svētku dienu.
Informējam, ka ministrija ir vērsusi Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Lāčplēša uzmanību uz to, ka izdotais rīkojums nav tiesisks un lūdza turpmāk, izdodot rīkojumus, nodrošināt to atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Ar cieņu
valsts sekretāra vietnieces vietā -
Reģionālās politikas departamenta direktors R.Bremšmits
S.Krama, 66016582, sanita.krama@varam.gov.lv
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
3. Feb 2014 @ 15:05
|
| » Mūsu (ne)izturība |
|---|
UN ATKAL JĀDOMĀ PAR MŪSU GARĪGO NOTURĪBU…
Notikumi pagājušā gada novembra beigās, kas saistās ar pēkšņo un traģisko lielveikala „Maxima” sabrukšanu Zolitūdē, kārtējo reizi liek aizdomāties par to, ko es jau iepriekš vairākkārt savās publikācijās esmu pieminējis – kā ir ar mūsu tautas garīgo noturību? Vai mēs spējam stoiskā mierā pārdzīvot problēmas un nepatikšanas, kas nāk ne vien pār mums, bet arī visu tautu kopumā? Diemžēl atkal jāsecina – nē, nespējam! 54 cilvēku bojāeja uz visu Latviju, ņemot vērā mūsu relatīvo nelielo iedzīvotāju skaitu nav, protams, ļoti niecīgs skaitlis, tomēr tas nav arī īpaši liels. Katrā ziņā šis zaudējums nav ne tuvu salīdzināms ar zaudējumiem, ko mums nesa 2.pasaules karš, kad, it īpaši atgriežoties PSRS (Sarkanajai) armijai, kuras komandieri militāru mērķu vārdā nekad nepārdzīvoja par civiliedzīvotāju likteni, teju katru dienu gāja bojā apmēram tāds pats cilvēku skaits – gan frontē, gan ārpus tās. Tāpat tas nav salīdzināms arī ar komunistiskā režīma organizēto deportāciju postu, no kurām cieta ne jau desmiti, bet gan desmiti tūkstoši. Un to visu mēs pārdzīvojām, izturējām bez visādiem psihologiem un „krīzes centriem”, kuru pakalpojumi tagad bezmaz ar varu tiek uzspiesti ne tikai traģiskajā negadījumā tieši cietušajiem un viņu tuviniekiem, bet arī pat tādiem cilvēkiem, kas nejauši tur gadījās tuvumā un „redzēja un dzirdēja ne visai patīkamas lietas”. Protams, šie ļautiņi tādā veidā pelna sev maizi, vēloties attaisnot savu eksistenci nereti uz valsts rēķina, tāpēc nav brīnums, ka ne lūgti, ne aicināti viņi traucas uz traģēdiju vietām, līdzīgi kā savulaik žīdu augļotāji pa galvu pa kaklu dzinās uz ūtrupju vietām, cerot uz citu nelaimes rēķina par lētu naudu iegādāties mantas, ko pēc tam varēs krietni dārgāk pārdot – to mums stāsta mūsu literatūras klasiķu daudzie daiļdarbi, kuros šī tēma ir pieminēta. Par viņiem tātad nebūtu jābrīnās, viņu rīcība ir loģiska un saprotama. Nepatīkamu izbrīnu gan izraisa ļaužu reakcija, šādus „palīgus” nepasūtot vienu māju tālāk, bet gan vēl čīkstot un pīkstot par to, ka dažam labam traģēdijā iesaistītajam netiek par baltu velti dota iespēja pavadīt pāris nedēļas luksus numurā trakonamā (skat., piemēram, šo ziņu http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/zinas/atsaka-rehabilitaciju-zolitude-bojagajushas-tuviniecei-pusmasa-n.a74266/).
Lūk, tādus faktus uzzinot, gribas izmisumā nopūsties un teikt – līdz kam gan nonākusi mūsu tauta, vai tiešām mēs jau esam kļuvuši tik garīgi tizli, ka katru niecīgāko problēmu gadījumā mums nepieciešams kaut kā „reabilitators-mierinātājs”? Kur palikuši mūsu milži-stiprinieki Kurbadi un Lāčplēši, kas bijuši stipri ne vien miesā, bet arī garā, un spoži sevi parādīja visa 20.gadsimta garumā, kas mums nesa gan divus pasaules karus, gan Latvijas valsts dibināšanu, tās iznīcību, genocīdu pret mūsu tautu, bet vienlaikus arī nesalaužamu gara spītu, kas tā nogalē noveda vismaz pie formālas Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, kuru gan jau šā jaunā gadsimta sākumā drīz vien atkal pazaudējām… Par ko mēs, latvieši, tagad esam pārvērtušies? Tiem, kas teiks, ka tagad jau visur cilvēki kļuvuši citādi, ka tagad pasaulē esot citi apstākļi, un ļaudis drīkstot atļauties būt arī garīgi un fiziski vāji, atgādināšu, ka relatīvs miers joprojām valda tikai daļā pasaules, daudzās Āfrikas un Āzijas valstīs joprojām notiek revolūcijas, dažāda veida kari, ļaudis tiek nogalināti, spiesti mainīt savu dzīves vietu, bēgt uz ārvalstīm..utt. Un tad nu jājautā – kas šos pamatā nēģerus un aziātus garīgi aprūpē un reabilitē? Praktiski neviens, protams, viņi paši ar to tiek galā. Un šeit nu mums, Baltajai rasei, ir no viņiem ko pamācīties, jo mēs pēdējā laikā esam kļuvuši par viņiem daudz vārgāki kā miesā, tā arī garā – ar skumjām šis fakts mums ir jāatzīst.
Nedrīkstam aizmirst arī, ka patlaban Latviešu tautai eksistence savā Tēvzemē nebūt nav nodrošināta un garantēta. No 2014.gada 1.janvāra arī pēdējo neatkarības bastionu – nacionālo valūtu latu – esam zaudējuši. Kas mūs sagaida nākotnē? Nekas priecīgs, protams! Kā un vai vispār mēs atgūsim savu neatkarību un noteikšanu Dzimtenē? Dievs vien to zina… Neapstrīdams gan ir viens – mums jābūt gataviem smagiem pārbaudījumiem - gan fiziskiem, gan garīgiem. ES valdošā cionistu-masonu-pederastu kliķe steidz triecientempā pārvērst šo savienību par Krievijai un ASV identisku unitāru valstisku veidojumu. Tas izsauc likumsakarīgus protestus no šajā impērijā dzīvojošo Patriotu puses, kas gatavi ķerties pie arvien ekstrēmākiem un radikālākiem līdzekļiem savas tautas nacionālo interešu aizstāvībai. Nav izslēgts, ka Eiropā izceļas plašas mēroga militārās sadursmes starp vienotas Eiropas un neatkarīgu nacionālu valstu piekritējiem. ES ir nepārprotami nolemta sabrukšanai, bet vai tā beigs eksistēt ar tik relatīvi mazu upuru skaitu kā savulaik PSRS? Gribētos, protams, cerēt, ka tā būs, bet nekādas stingras pārliecības man par to, dabiski, nav. ES varturiem ir ko zaudēt, bet cīņas viņi nepadosies. Es nekādā ziņā negribu, lai lītu jebkādas tautas vai rases cilvēku asinis, bet mana gribēšana diemžēl nespēj ietekmēt vēstures notikumu reālo ritumu. Un, kā ir teicis kāds filozofs, „karavīrs var negribēt nogalināt, jo viņš jau nav slepkava-maniaks, bet viņam jāspēj to izdarīt, ja situācijā valstī to prasa”. Un, lūk, ja mafiozās cionistu-masonu-pederastu ložas situāciju novedīs līdz tam, ka tautas problēmu atrisinājumu redzēs tikai bruņotā cīņā, tad naivi būtu cerēt, ka Latvija un Baltija kopumā netiks šai karadarbībā ierauta. Un tad baidos, ka kritušo (bojāgājušo) skaits nebūs mērāms vairs desmitos, bet simtos un tūkstošos. Lai nu Dievs dod, ka mani drūmie pravietojumi nepiepildās! Taču jābūt gataviem arī tam sliktākajam scenārijam… Un lai šādā situācijā mēs kā tauta izdzīvotu, mums jābūt stipriem kā fiziski, tā arī garīgi! Kā māca Dabas likums, tad iznīkst gan vājas sugas un šķirnes, gan arī rases un tautas! Kāds liktenis būs lemts mūsu tautai, tas lielā mērā un pirmām kārtām no mums pašiem ir atkarīgs! Tāpēc jau tagad mums jāsāk gatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem nākotnē un mīkstčaulība ir jāmet pie malas! Tas, protams, nenozīmē, ka mums jāpriecājas par nelaimēm un likstām, kas mūsu zemi un tautu piemeklē, taču jāprot stāvēt tām pāri, nepārtraukti nečīkstot un neraudot, bet atceroties parupjo tautas sakāmvārdu: „Neskumsti, vecīt, kad nāks tie lielie s..di, šie sīkumi ātri vien aizmirsīsies!”. Mūsu valsts un tautas ienaidniekiem ļoti izdevīgi padarīt mūs par gļēviem tizleņiem, kas čīkst jau niecīgu nelaimju priekšā, jo tad viņi var būt droši, ka patiešām lielu katastrofu mūsu tauta nespēs pārdzīvot! Vai mums vajag viņus tā iepriecināt? Padomāsim par to jau tagad!
PAR STIPRU UN VARENU LATVIJU UN LATVIEŠU TAUTU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
12.01.2014. Aivars Gedroics
12. Jan 2014 @ 22:30
|
| » Kloķi pakaļā Dirsplēša bandai |
|---|
ADMINISTRATĪVAJAI RAJONA TIESAI
Atbrīvošanas alejā 88, Rēzeknē, LV 4600
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Teātra ielā 34-35, Daugavpilī, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894,
sūdzība
2013. gada 4.novembrī Daugavpils Domes pakļautībā esošajā iestādē SIA „DzKSU” tika reģistrēts 2013.gada 31.oktobrī it kā notikušās mājas Teātra ielā 34, Daugavpilī, iedzīvotāju kopsapulces lēmums par manis atstādināšanu no mājas vecākā amata pienākumu pildīšanas. Šinī sakarā vēlos paziņot šādus faktus:
1) nekāda kopsapulce ar augstāk minēto darba kārtību tajā dienā nenotika;
2) šāda kopsapulce iepriekš netika izsludināta, uz to netiku uzaicināts ne es kā mājas vecākais, ne kāds mūsu māju apkalpojošās organizācijas SIA „DzKSU” pārstāvis; saskaņā ar „Dzīvokļa īpašuma likuma” 19.panta 2.daļu uz sapulci vismaz nedēļu iepriekš rakstveidā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Vismaz mūsu dzīvokļa īpašnieks šādu uzaicinājumu nav saņēmis;
3) mājas iedzīvotāju paraksti tika pretlikumīgi vākti, staigājot pa dzīvokļiem. Visticamāk, ka daļa iedzīvotāju nemaz nesaprata, par ko viņi parakstās.
4) dzīvokļu īpašnieku balsošanas lapā ir šādas neatbilstības likumam:
a) dzīvokļa Nr.3 īpašnieces L.Kuzminas paraksts ir dažāds reģistrēšanas un balsošanas ailē;
b) dzīvokļa Nr.11 īpašnieces E.Kaupānes (Šuskjalo) vietā ir parakstījusies kaut kāda A.Brokāne (iespējams, ka īrniece); dzīvokļa Nr.14 īpašniece ir Sofia Trofimova, bet ailē atzīmēta Jeļena Jefanova, kas ir arī parakstījusies Trofimovas vietā;
c) dzīvokļa Nr.23 īpašnieks Pēteris D<....>lis kļūdaini tiek dēvēts par Svetlanu Trubačovu, balsojuma ailē ir svītrojums bez atzīmes „labotam ticēt”;
d) dzīvoklim Nr.10, dzīvoklim Nr.25 un dzīvoklim Nr.30 ir divi īpašnieki, bet veidlapā tikai viens paraksts.
e) dzīvokļa Nr.54 īpašnieces Innas Marinovas vietā ir parakstījusies kāda cita persona ar iniciāļiem „E.V.” Tāpat apšaubāms ir 2.dzīvokļa īpašnieces Ludmilas Kņazevas, 9.dzīvokļa īpašnieces Agnijas Loginovas, 42.dzīvokļa īpašnieces Jeļenas Bronskihas paraksts, kuras šeit pastāvīgi nedzīvo.
Līdz ar to pat gadījumā, ja sapulce būtu notikusi likumīgi, vismaz 10 paraksti no veidlapas ir anulējami kā likumam neatbilstoši. Tādēļ saskaņā ar „Dzīvokļa īpašuma likuma” 17.panta 7.punktu šis protokols nav uzskatāms par spēkā esošu no iesniegšanas brīža.
Esmu vērsies gan pie SIA „DzKSU” valdes priekšsēža, gan Daugavpils Domes priekšsēža ar lūgumu anulēt minēto protokolu no iesniegšanas brīža, diemžēl saņēmu noraidošas atbildes, kurās mans iesniegums pat netika izvērtēts pēc būtības. Uzskatu, ka tas liecina par politisku izrēķināšanos ar mani no Daugavpils pašvaldības puses, kuras darbību regulāri kritizēju saziņas līdzekļos.
Šinī sakarā lūdzu tiesu:
1. Anulēt dzīvojamās mājas Teātra ielā 34, Daugavpilī, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu kā juridiski nepareizi noformētu un līdz ar to spēkā neesošu kopš iesniegšanas brīža.
2. Uzlikt par pienākumu Daugavpils pašvaldībai izmaksāt man nelikumīgi ieturēto samaksu par mājas vecākā pienākumu pildīšanu no 1.11.2013.
3. Uzlikt par pienākumu Daugavpils Domei man publiski atvainoties portālā „Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikraksta „Latgales laiks” latviešu un krievu valodā iznākošajā versijā.
4. Uzlikt par pienākumu Daugavpils pašvaldībai par nodarīto morālo kaitējumu izmaksāt man kompensāciju 100 000 (simt tūkstoš) euro apmērā.
Sakarā ar to, ka esmu pašnodarbināta persona, kura vienīgos ienākumus guva no mājas vecākā pienākumu pildīšanas apmaksas, kura no 1.11.2013. tika pretlikumīgi pārtraukta, turklāt arī līdz tam gūtie ienākumi bija tik niecīgi, ka VID no manis pat neiekasēja nodokļus, lūdzu tiesu atbrīvot mani no valsts nodevas samaksas par sūdzības iesniegšanu.
Tāpat lūdzu tiesu izskatīt manu sūdzību mutvārdu procesā, lai tajā varētu piedalīties gan es pats personīgi, gan manis varbūtēji uzaicinātie liecinieki.
Pielikumā: 1) reāli nenotikušās 31.10.2013. sapulces viltotā protokola kopijas – 9 lpp.;
2) mana iesnieguma SIA „DzKSU” valdes priekšsēdim kopija – 1 lpp.;
3) valdes locekļa J.Oļenova atbildes kopija – 1 lpp.;
4) mana iesnieguma Daugavpils Domes priekšsēdim kopija – 1 lpp.;
5) Domes izpilddirektora A.Kursīša atbildes kopija – 1 lpp.
06.01.2014. A.Gedroics
6. Jan 2014 @ 15:19
|
| » Grigule |
|---|
PAR „PATRIOTISKO” DEPUTĀTI IVETU GRIGULI
Ar patiesu gandarījumu šā gada sākumā uzzināju, ka no ZZS ievēlētā deputāte Iveta Grigule ir uzsākusi aktivitātes, lai apturētu jevrika ieviešanu Latvijā. Kā atceramies, sākotnēji viņa apgalvoja, ka nepieciešamie 34 deputātu paraksti naudas reformas apturēšanai jau esot savākti, apliekot tikai iesniegt tos CVK. Tad pēkšņi izrādījās, ka SC frakcijas deputāti savus parakstus ir atsaukuši (par ko nebūtu jābrīnās, zinot šīs - un ne tikai šīs - partijas vēlmi pēc iespējas ātrāk iznīcināt visu valstisko un latvisko, kas vēl kaut simboliski ir Latvijā saglabājies). Kā uz burvju mājiena arī Grigules kolēģi no ZZS vairs nekādu atbalstu jevrika torpedēšanas idejai neizrādīja. Tomēr pati I.Grigule gan solīja turpināt cīnīties kaut vai vienatnē un saukt palīgā tautu, ja Saeimā šai domubiedri pietiekamā skaitā neatrodas. Mani šāda nostāja iepriecināja, es portālā „draugiem.lv” nodibināju sakarus ar I.Griguli, izteicu viņai savu atbalstu un mudināju aktīvi un ātri rīkoties lietas labā. Tad nu deputāte sāka atrunāties, ka ātri rīkoties šeit nevarot, ka vajagot aprunāties ar speciālistiem, sagatavot vairākus likumprojektus un izvēlēties no tiem vispiemērotāko, kuru CVK tad vairs nevarēšot noraidīt...utt. Mani nedaudz izbrīnīja, ka deputātei ar vairāku gadu darba pieredzi ne jau viena sasaukuma Saeimā šī lieta var sagādāt grūtības, tomēr pieklājīgi piekritu viņas nostājai, cerot, ka vārdiem drīzumā sekos arī darbi.
Tā gāja dienas, nedēļas un mēneši, bet no Grigules puses vairs nekādas reālas aktivitātes nesekoja. Darbojās gan divas sabiedriskas organizācijas „Latvija par latu” un „Par latu, pret eiro”, kuras mēģināja iesniegt dažāda veida likumprojektus CVK, no kuriem tikai pēdējās, J.Sila vadītās organizācijas piedāvātās izmaiņas Satversmes 68.pantā, kas atļautu tautai pašai lemt par līgumiem ar ES un vispār dalību šajā organizācijā kā tādā, guva negribīgu akceptu no Cimdara vadītās iestādes, un tika uzsākta 30 000 notariāli apstiprinātu parakstu vākšana minētās idejas realizēšanai dzīvē. Faktiski jāatzīst, ka J.Sils izdarīja to, ko bija solījusi darīt I.Grigule, bet vairāk par tukšu mutes dzisināšanu nebija reāli pasākusi. Atcerēsimies arī, ka Grigule kopā ar kolēģiem savulaik bija vākusi parakstus pret to, lai notariāli vācamo parakstu slieksnis tiktu palielināts no 10 000 uz 30 000, bet pēdējā brīdī kaut kas šiem nogāja greizi (iespējams, vajadzīgajiem cilvēkiem tika iemaksāta vajadzīgā naudas summa), un savāktie paraksti līdz pašu ZZS ievēlētajam prezim nenonāca... Cita starpā es Grigulei jau uzreiz pēc mūsu sakaru nodibināšanas aicināju stāties laukā no ZZS frakcijas, kurā ir tikai nelieši un divkoši vien sastopami, un uzsākt darbu pie nacionālpatriotiskas eiroskeptiskas partijas dibināšanas. Uz šo manu priekšlikumu viņa atbildēja nenoteikti un izvairīgi, bet jau pēc dažiem mēnešiem uzzināju, ka minētā persona ne tikai nav izstājusies no ZZS frakcijas, bet pat iestājusies LZS partijā...
Es klusībā cerēju, ka I.Grigule, ja arī nespēja sagatavot vajadzīgo likumprojektu, tad vismaz aktīvi iesaistīsies J.Sila izstrādātā likumprojekta atbalstīšanā un popularizēšanā tautā. Nekas tāds nenotika! Ja neskaita I.Grigules interviju avīzei „DDD”, viņas pozīcija parakstu vākšanas sakarā vispār nebija ne zināma, ne vērtējama. Nebija pat īsti skaidrs, vai viņa par tādu parakstu vākšanas faktu vispār zina...Šie fakti man lika pamatīgi vilties deputātē Grigulē. Lieki būtu piebilst, ka uz maniem lūgumiem izskaidrot savu pozīcijas maiņu viņa vispār neko neatbildēja. Arī viņas intervija avīzei „DDD” drīzāk gan uzdod vairāk jautājumu, nekā sniedz atbilžu. Nav skaidrs, kā šī sieviete varēja būt tik stulba un neredzēt ES īsto būtību, lai 2003.gadā, kā viņa pati to atzīst, balsotu par Latvijas iestāšanos tajā. Nav saprotams, ko viņa meklēja šādā ļaužu kompānijā, kas, kā viņa pati atzīst, ir gļēvi, viegli ietekmējami un baidās „lēkt acīs” valdošajai varai...Ja I.Grigule ir latviešu Patriote, tad kā viņa var atrasties vienā kompānijā ar kaut vai tādu Rihardu Eigimu, kura uzskati nacionālajā jautājumā faktiski ne ar ko neatšķiras no Lindermana uzskatiem? Manuprāt, pēc tam, kad Grigules kolēģi atteicās viņai palīdzēt organizēt referendumu pret jevrika ieviešanu, viņai vajadzēja ar tiem pārstāt pat sveicināties, bet viņa nodibināja vēl ciešākas saites, iestājoties partijā, kurai vienīgi nosaukuma līdzība atgādina par K.Ulmaņa LZS, bet kuras politiskā darbība un gars ir tās priekštecei pilnīgi pretēja. Secinājums radās viens – Grigule pati ir pērkama dvēsele, un viņas turpmākā darbība to apstiprināja.
Labi zināms, ka daudzi Latvieši dzīvo nožēlojamos apstākļos, un pat 2 Ls, kas jāsamaksā notāram par paraksta apstiprināšanu, daudziem cilvēkiem, īpaši laukos, ir vērā ņemama nauda, ko simtreiz jādomā, kam tērēt – varbūt tā vietā nopirkt 8-10 kukuļus nocenotas maizes veikalā. Lai atceramies, ka okupantu organizētajā parakstu vākšanā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai notāra izdevumus uzņēmās apmaksāt bagāti krievu uzņēmēji. Mūsu gadījumā nekas tāds nenotiek, un skaidrs, ka tas ir tāpēc, ka Patriotiem šim nolūkam trūkst naudas. Sākotnējki es domāju, ka varbūt arī Grigulei nav iespējas mums finansiāli palīdzēt. Tik naivs es biju līdz brīdim, kad praktiski visu Latvijas iedzīvotāju pastkastes pēkšņi piepildīja minētās deputātes politiskās aģitācijas materiāli par...ne jau aktīvu piedalīšanos parakstu vākšanā izmaiņām Satversmes 68.pantā, nē, šajā „makulatūrā” aprakstīti deputātes Grigules lieliskie darbi Saeimā, ieliktas salkanas bildītes ar mūsu „varoni” un tiek jau laikus aicināts balsot par šo personu pavasarī gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Tāpat televīzijā skatāmi veci dokumentāli kadri no Brīvības cīņām, kam seko aicinājums atbalstīt Zemnieku savienību, tā netieši norādot, ka it kā pašreizējā LZS būtu šo cīņu kādreizējā organizētāja un mantiniece. Un atkal visur Grigules parakstiņš redzams...Kā spriež politologi un netieši atzinusi pati I.Grigule, šis balagāns izmaksājot ap 50 000 latu, no kuriem ievērojamu summu viņai nezināmu iemeslu dēļ esot ziedojis bēdīgi slavenais kosmopolītiskais darbonis Valdis Kalnozols, kas antinacionālas nostājas dēļ savulaik tika izslēgts no „TB”, pēc tam kādu laiku pinies ar Raivuhas kompāniju, un nu laikam nolēmis izmēģināt laimi „fermeru draudzē”.
Man uzreiz ienāca prātā – par šo naudu taču varēja apmaksāt 25 000 parakstu pie notāra. Ar to gandrīz vai pietiktu, lai varētu uzsākt otrās „tūres” akciju – vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu, ko tad organizētu CVK par saviem līdzekļiem. Nu labi, ja Grigule negribēja tik tiešā veidā sponsorēt nacionālpatriotisku eiroskeptiķu aktivitātes, varēja tak vismaz sevi slavinošajā bukletā kaut vai ar pāris teikumiem pieminēt šo parakstu vākšanas akciju un aicināt piedalīties tajā. Kur nu! Grigulītei tagad citas domas prātā, sevi šī jau redz ērtajā jevrodeputātes krēslā sēžam. Vispār, ja uzskatīt šo personu par tādu ES pretinieci, kādu viņa pasniedz sevi avīzē „DDD”, tad šī viņas rīcība ir tikpat jocīga un neloģiska, kāda būtu A.Gardas rīcība, ja viņš, neilgi pēc cīņas uzsākšanas par dekolonizāciju izteiktu vēlmi ieņemt augstu posteni naturalizācijas pārvaldē. Taču šeit gan nekādas neatbilstības nav, vienkārši I.Grigule savā būtībā nekad nav bijusi ES pretiniece un arī tagad tāda nav, pretējā gadījumā ne viņa stātos LZS, ne arī viņu kāds tur ņemtu pretī. Parakstu vākšanas organizēšana pret jevriku bija tikai lēts, populistisks triks, ar kā palīdzību viņa gribēja „pazondēt” tautas noskaņojumu un vienlaikus pārbaudīt, vai tas ir īstais paņēmiens, kā celt savu reitingu, vai jāmeklē kāds cits, iedarbīgāks sava gaišā tēla popularizēšanas veids. Šķiet, ka Ivetiņa būs izvēlējusies 2.variantu un nu jevrika ieviešanas ēnas puses vispār vairs nepiemin. Korespondenta vaicāta par savu nostāju, ar vāju (uzspēlētu?) ironiju atbild, ka gan jau viss būs labi, jo mīļais premjerītis P...dambrovskis tak solījis, ka pēc jevrika ieviešanas cilvēku dzīves apstākļi uzlabošoties, gan jau varbūt tā arī būšot.
Ko no tā visa atliek mums secināt? Pirmkārt, nelikt nekādas cerības uz I.Griguli, viņa nav nacionālpatriote un pat tēlot tādu viņai jau labu laiku kā ir apnicis. Otrkārt, masveidā ignorēt Eiroparlamenta vēlēšanas nākamgad, bet, ja nu tomēr nolemsiet tajās piedalīties, nekādā gadījumā nebalsot par I.Griguli un viņas sarakstu. Lai viņa kā negausīgā vecene no krievu pasakas par zelta zivtiņu paliek pie sasistas siles, un visa šī naudiņa, kuru varēja izmantot tiešām izciliem, nacionālpatriotiskiem mērķiem, aiziet šai „gar pieskari”.
Treškārt, visiem, kas vēl nav parakstījušies par izmaiņām Satversmes 68.pantā, to steigšus izdarīt! Pierādīsim, ka varam savākt nepieciešamos parakstus bez viltusnacionālu nodevēju un ierāvēju līdzdalības (garantēju, ka pati I.Grigule parakstījusies noteikti nav un to arī nedarīs).
PAR LATVISKU LATVIEŠU LATVIJU ĀRPUS VISA VEIDA SAVIENĪBĀM
C Ī Ņ A I U N U Z V A R A I S V E I K S !!!
17.11.2013. Aivars Gedroics
18. Nov 2013 @ 12:19
|
| » RADIO MERKURS |
|---|
PAR RADIO „MERKURS” UN JURI LAPINSKI
Nacionāli domājošie ļaudis savā vairumā noteikti zina, ka jau vairākus gadus vidējos raidviļņos un internetā darbojas tāds radio „Merkurs” (sākumā dēvēts arī par radio „Nord”), kurā līdztekus dažāda veida aizgājušā gadsimta mūzikai ir dzirdamas arī politikas rakstura pārraides, konkrēti, otrdienās 18.00 „Gaismas pils”, ko vada Juris Lapinskis, un ceturtdienās tajā pat laikā „Politika uz skatuves un aiz kulisēm”, kuru vada Egils Baldzēns un dažreiz viņam piebiedrojas vai viņu aizstāj tas pats J.Lapinskis. Kopumā es J.Lapinski vērtēju kā diezgan gudru un drosmīgu cilvēku, kurš jau PSRS laikā nebaidījās izplatīt Latvijā „nepareizu” mūziku, par ko dabūja sēdēt cietumā, izbaudot visus tradicionālos „jaukumus”, kas piemeklē šīs iestādes „klientus” – smagu piekaušanu, slodzīšanu karcerī...utt. Arī tagad viņš, atbilstoši savai izpratnei, cenšas cīnīties par labāku dzīvi latviešiem Latvijā, bezmaksas regulāri vadīdams augstāk minētās radio pārraides, par ko viņš neapšaubāmi ir pelnījis cieņu un atbalstu. Man pašam kopumā 3 reizes ir izdevis uzstāties J.Lapinska veidotajās pārraidēs – vienreiz kopā ar politiku pametušo un dīku mietpilsones dzīvi izvēlējušos Līgu Krieviņu-Balceri 2005.gadā, kad ierobežotā laika dēļ es maz ko paguvu tautai pastāstīt, un divas reizes 2011.gadā, kad man jau izdevās izstāstīt tautai par sevi un saviem uzskatiem krietni vairāk (pēdējo divu pārraižu audioierakstus iespējams lejuplādēt adresē http://failiem.lv/u/mqlucnd). Par to esmu pateicīgs J.Lapinskim...
Tomēr, lai būtu objektīvs un taisnīgs gan pret pašu J.Lapinski, gan pret viņa pārraidēm un arī savu tautu, kam šīs pārraides ir domātas, nevēlos noklusēt arī tās nepareizības un trūkumus, kuru esamību esmu novērojis piemītam Jura veidotajām pārraidēm vairāku gadu garumā. Ļoti ceru, ka šos pārmetumus Lapinska kungs neuztvers kā personīgu apvainojumu, bet gan kā aicinājumu atzīt, ka neviens mēs neesam pati pilnība, un arī viņam ir nepieciešams kritiski izvērtēt sevi, atzīt sev piemītošos trūkumus un mēģināt tos labot.
Tātad, kas man nepatīk J.Lapinska personībā un viņa pārraižu vadīšanas manierē? Pirmkārt, viņa vēlmē praktiski visu pārraides laiku runāt pašam, neskatoties uz to, ka viņam blakus sēž pat vairāki ciemiņi. Man, dodoties uz pārraidēm, nācās speciāli viņam atgādināt, ka esmu rets viesis viņa studijā, tāpēc vēlos, lai vismaz 90% radlaika tiktu atvēlēti man, nevis viņam... Savukārt, tie cilvēki, kas ir kautrīgāki par mani un J.Lapinski, nereti nosēž visu pārraides laiku blakus tās vadītājam kā miesassargi, praktiski nepasakot tikpat kā ne vārda...
Otrkārt, nepatīk Jura vēlme uzspiest savu gribu sarunas biedram jautājumos, kas vismaz manā uztverē nav būtiski svarīgi un tikai veicina lieku šķelšanos Patriotiski noskaņotu latviešu starpā. Runa ir par J.Lapinska (anti)reliģiskajiem uzskatiem, ko viņš dedzīgi propagandē teju katrā savā pārraidē. Ar savu teju padomju laikiem atbilstošo ateismu Juris nav ne labāks, ne sliktāks par citiem latviešiem, kuri uzskata sevi par dievticīgajiem, taču viņa izteiktā vēlme pieprasīt gandrīz katram sarunas biedram atzīt, ka Bībele ir „nejēdzīga pasaku grāmata” atbaida tos cilvēkus, kuri domā savādāk, turklāt novērš sarunas biedru uzmanību no daudz svarīgākām, laicīgākām lietām. Mans uzskats šai jautājumā drīzāk līdzinās anekdotes varoņa čigāna teiktajam mācītājam, kurš atnācis dot viņam „pēdējo svaidījumu”: „...Ne tu zini, ne es zinu, kā tai viņsaulē ir. Kad turp abi aiziesim, tad jau redzēsim”. Tieši tāpēc uzskatu reliģiska rakstura strīdus par neauglīgiem un aicinu cilvēkus vērtēt pēc viņu patriotisma, nevis pēc tā, kā viņš (ne)pielūdz kādus par mums Augstākus Spēkus tur Kosmosā. Ja cilvēks atbalsta pirmtiesības Latviešiem Latvijā, ir par Latvijas dekolonizāciju un Latviju ārpus ES, tad viņa -teisms vai ateisms man ir tikpat mazsvarīgs, kā viņa nēsāto apakšbikšu krāsa un viņa ledusskapja saturs. Ļoti gribētos, lai šādu pieeju piekoptu arī J.Lapinskis, ņemot vērā, ka mēs, latvieši, tāpat esam mazskaitlīgi un sašķelti, un lieka uzsvara likšana savstarpējās attiecībās uz mūsu viedokļiem reliģiskajos jautājumos tikai vēl vairāk apgrūtinās mūsu iespējas vienoties kopējai cīņai par mūsu tautas pastāvēšanu nākotnē. Kam šajos jautājumos taisnība, kam – nē, to, es domāju, cilvēce pilnībā noskaidros varbūt tikai pēc daudziem gadu simtiem, ja ne tūkstošiem... Cita starpā varu atgādināt, ka pirmskara Latvijā arī Patriotu vidū bija ļoti dažāda attieksme pret reliģiskajiem jautājumiem...
Treškārt, kritisku vērtējumu pelna arī J.Lapinska attieksme pret pagātnes notikumiem. Viņš ir erudīts cilvēks, kurš ir ļoti daudz lasījis, tomēr gribētu aicināt viņu nedaudz piedomāt pie tā, ko viņš citē no kādas konkrētas grāmatas. Daudzos izdevumos, kas kritiski vērtē cionistu-masonu-pederastu ložu darbību pasaulē (par ko to autoriem, protams, liels paldies), ir īsti putiniskā garā izteiktas žēlabas par PSRS sagrūšanu un nereti izteikta pat vēlme atjaunot Krievijas impēriju 1914.gada robežās. Citējot šādus izteikumus un neizsakot par tiem savu viedokli, Lapinskis rada iespaidu, ka ir žīdam Ģiļmanam līdzīgs impērists-lielkrievu šovinists, kura kvēlākais sapnis būtu „likvidēt robežu pie Zilupes”. Protams, arī lielkrievu šovinistu sarakstītajās grāmatās ir savs patiesības grauds, un tās tāpat var izmantot „tautas apgaismošanā”, tomēr jāprot kritiski izvērtēt informāciju, kas tajās rakstīta, un nav jāuzskata pilnīgi viss par baltu patiesību. Jebkurā gadījumā fakts, ka pārstāja eksistēt Krievijas impērija un vēlāk PSRS, ir nepārprotami pozitīvi vērtējams, un nav būtiskas nozīmes tam, kas piedalījās to sagraušanā.
Visvairāk manī nepatiku tomēr izsauc tas, kādus viesus Juris aicina savos raidījumos. Tur ļoti bieži ciemojas tādi cilvēki kā Irēna Saprovska un Dita Rietuma, kurām ir vienots viedoklis ar Lapinski jautājumos par kristietību, toties šīs abas dāmītes noraida dekolonizācijas ideju, sludina nepieciešamību draudzēties ar okupantiem, kā arī atklāti izrāda savu nepatiku pret tādiem cilvēkiem kā A.Garda un citiem Īstiem Latvju Patriotiem. Kas kopīgs var būt nacionālistam Lapinskim ar šādām dāmītēm? Ja nu vienīgi seksuāla rakstura simpātijas, kā dažas ļaunas mēles melš...Tāpat biežs viesis pie Jura ir Latvijas masonu vadonis Andris Ruģēns, kurš šopavasar kā mūsu premjerīša P...dambrovska dvīņubrālis „Merkurā” klārēja stulbības, ka steidzīgi esot jāievieš jevriks, citādi latu drīz vien aizstāšot krievu rublis... Lapinskis bieži pamatoti izsakās kritiski par partiju „Visu Latvijai”, tomēr ar apbrīnojamu regularitāti sauc pie sevis uz pārraidēm tās biedrus, un ne jau tāpēc, lai viņus tur kritizētu un atmaskotu. Lai atceramies Jura ēterā izteiktās žēlabas par to, ka tik vērtīgais cilvēks Imants Parādnieks atsakās iet pie viņa uz pārraidi, lai gan viņš esot svēti apsolījies ne vārda neprasīt par dekolonizāciju (sic!!! – A.G.)
Savukārt, Patiesus Nacionāļus Lapinska pārraidēs dzirdēt izdodas daudz retāk. Labi, ja pāris reižu gadā tajās uzstājas A.Garda vai kāda no viņa vietniecēm. Priecē, ka pēdējā laikā bieži tiek uzaicināts uz pārraidi L.Inkins... Taču ar rūgtumu atceros, ka savulaik ilgi nācās pierunāt Juri pasaukt viesos nu jau nelaiķi U.Freimani, jo viņš bija pārliecināts, ka minētais kungs noteikti blamēšot Latvju Patriota tēlu, tiešajā ēterā rupji lamājoties trīsstāvīgiem krievu lamuvārdiem. Protams, realitātē no Ulža kunga mutes nekas tamlīdzīgs neizskanēja... Arī es pats nu jau vairāk kā gadu netieku aicināts uzstāties Lapinska veidotajās pārraidēs, jo viņš acīmredzot uzskata, ka tāda briesmīga ekstrēmista izteikumi var novest pie radio slēgšanas. Reizēm gan Juris speciāli uzaicina mani uzstāties tajā pat vai nākamajā dienā, labi zinot, ka nespēju būt kā pionieris „vienmēr gatavs” un nevaru kā ātrā palīdzība momentā ierasties uz izsaukumu. Savukārt, kad izsaku priekšlikumu garantēti ierasties nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, tad kā likums „vieta jau izrādās aizņemta”. Tāpat no Jura puses ir izskanējis priekšlikums ierakstīt manu uzstāšanos, kam nepiekritu, zinot, ka netīkamās vietas no tās tiks izdzēstas, kā tas ir noticis ar „Gaismas pils” 6.02.2011. ierakstu, no kura „mistiskā kārtā” pazuda epizode, kā es varen tālu pasūtīju kādu degradējušos letiņu, kurš sevi dēvē par „Hariju no Pērnavas ielas”... Netiek uzklausīts mans lūgums atskaņot ēterā Vācijas nacistu laiku mūziku, lai gan tāda ir Jurim fonotēkā. Skaidrs taču, ka tā ir neatņemama visas pasaules kultūras sastāvdaļa, un tai nav nekāda sakara ar naida kurināšanu vai genocīda noziegumu slavēšanu! Turklāt, lai slēgtu radio, nepieciešams tiesas spriedums trijās instancēs...Un, pat ja tas izrādītos galējā variantā nelabvēlīgs, neviens taču neliedz atvērt citā frekvencē tādu pašu radio ar līdzīgu nosaukumu, kā savulaik laikrakstu „Pilsonis” pēc tā slēgšanas aizstāja „Pavalstnieks”...
Visbēdīgākais fakts tomēr ir tas, ka pēdējā laikā J.Lapinskis labāko Latvijas Radio „(Ne)Brīvā mikrofona” tradīciju garā ir liedzis klausītājiem zvanīt un uzdot jautājumus raidījuma viesiem, acīmredzot pamatoti baidoties, ka tāds cilvēks kā es varētu piezvanīt un atklāti parādīt klausītājiem viena otra viltuspatriotiska mutes bajāra īsto seju. Ja nu tomēr kādreiz izņēmuma kārtā zvani tiek uzklausīti, tad vēlāk, ierakstot pārraidi, nevēlamie izteikumi tiek „izgriezti”. Pēdējais tāds gadījums bija 8.10.2013., kad t.s. „Satversmes preambulu” apsprieda pseidonacionālie demagoģi I.Drullis un I.Saprovska, un pārraides laikā es piezvanīju, lai parādītu šo darboņu īsto seju. Rezultātā no maniem trijiem zvaniem pārraides ierakstā tika saglabāts tikai viens (skat. http://www.youtube.com/watch?v=d12EbEWDU5c).
Šādiem notikumiem varētu nepievērst lielu uzmanību, ja tiem būtu gadījuma raksturs, diemžēl tie jau ir kļuvuši par sava veida sistēmu, un nav pazīmju, kas liecinātu, ka tie vairs neatkārtosies nākotnē. Taisni otrādi – J.Lapinska izteikumi liecina, ka vārda brīvību savās pārraidēs viņš turpinās ierobežot. Tad nu rodas jautājums – kāda jēga tādam radio, kurā var tikai uzklausīt fīreru izteikumus un neko nav iespējams tiem bilst pretī? Man laika gaitā arvien mazinās vēlēšanās turpināt klausīties Lapinska veidotās pārraides, un domāju, ka citiem Nacionālpatriotiem arī ir tāpat... Domāju, ka Jurim ir nopietni jāpārdomā sava pašreizējā rīcība un tās iespējamās sekas nākotnē...Viņš jau sevi nopietni ir apkaunojis ar kandidēšanu uz Saeimu no kosmopolītiskajiem veidojumiem „Pensionāru partija” un „Tautas kontrole”, arī nožēlojamu kangaru saukšana uz pārraidēm un viņu kritikas iespējas liegšana viņam tāpat godu nedara. Ir tāds izteikums – godu cilvēks pelna visu mūžu, bet zaudēt var vienā mirklī.
Palieku cerībā, ka šis mans raksts neizsauks žults izvirdumu no impulsīvā cilvēka J.Lapinska puses, bet gan liks viņam, Raiņa vārdiem runājot, „mainīties uz augšu”...
24.10.2013. Aivars Gedroics
24. Okt 2013 @ 21:27
|
| » Tā mēs tai riebeklei... |
|---|
LATVIJAS REPUBLIKAS
ĢENERĀLPROKURATŪRAI
Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894,
iesniegums
2013.gada 10.septembrī Augstākās Tiesas Civillietu palātā tika izskatīta civillieta Nr. C06078111 par I.O.Pasteres uztura līguma laušanu ar mani un īpašuma tiesību atjaunošanu viņai uz šobrīd man piederošo īpašumu Jelgavas novadā, Elejas pagastā. Tās laikā I.O.Pasteres pārstāve LĪGA BALGALVE apzināti cēla man neslavu, izsakot melīgus, ne ar ko nepamatotus apgalvojumus attiecībā uz manu personu, konkrēti: „...uztura līguma slēgšanas mērķis nebija uzturēt prasītāju, bet izkrāpt īpašumu. Atbildētājs visiem spēkiem cenšas pasliktināt prasītājas stāvokli”. L.Balgalve apgalvo, ka šāds viedoklis par mani viņai esot radies no manis sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas zālē (skat. tiesas sēdes protokola 7.lpp.).
Tā kā es savos paskaidrojumos ne tiešā, ne netiešā veidā nebija paudis kaut ko tamlīdzīgu, uzskatu, ka L.Balgalve apzināti sniedza nepatiesu liecību tiesai ar mērķi celt man neslavu publiskā vietā – tiesas zālē.
Sakarā ar augstākminēto,
lūdzu:
1. Uzsākt kriminālprocesu pret Līgu Balgalvi pēc LKL 157.p.1.d. un 300.p.1.d.
2. Atzīt mani par cietušo šajā kriminālprocesā.
Pielikumā: tiesas sēdes protokola kopijas uz 8 lpp.
01.10.2013. A.Gedroics
2. Okt 2013 @ 17:46
|
| » Politiskais kurss |
|---|
VALSTS IEKĀRTAS VAI POLITISKĀ KURSA MAIŅA ?
Sarunās ar cilvēkiem, kas nav apmierināti ar to, kas patlaban notiek Latvijā, nereti gadās dzirdēt šādus izteikumus – nu, ko mums var līdzēt kādas jaunas kustības vai partijas dibināšana, pat, ja tai izdosies iekļūt Saeimā, nekas būtisks jau no tā nemainīsies. Jāmaina būtu visa valsts iekārta kopumā, tad varbūt latviešiem Latvijā sāktu klāties labāk... Kad sāc šim cilvēkam jautāt, ko tad viņš gribētu uztaisīt savādāku, nekā ir patlaban: visas tautas vēlētu prezidentu Saeimas vēlēta vietā, mažoritāro vēlēšanu sistēmu proporcionālās vietā...utt., tad atbilde parasti skan – nē, es uzskatu, ka valsts politika, tās attieksme pret iedzīvotājiem nav pareiza, to es gribētu pamainīt... Un tad nu kļūst skaidrs, ka šis cilvēks būtībā vēlas nevis politiskās IEKĀRTAS, bet gan politiskā KURSA maiņu. Šādai vēlmei arī es varu tikai pilnībā pievienoties.
Jau no pašas tā dēvētās „4.maija republikas” dibināšanas sākuma tika paziņots, ka tās varturi uzskata neatkarīgas Latvijas dibināšanu (atjaunošanu?) tikai kā starpposmu pārejai no vienas savienības (PSRS) citā savienībā (ES). Būtībā tika apgalvots, ka latviešiem esot jau izsenis tāds liktenis – kalpot kādam kungam, un atliekot tikai izvēlēties, kurš kungs kurā situācijā esot mazāk riebīgs, pie tā tad esot arī jāturas. Daudziem bijušajiem kompartijas funkcionāriem (Gorbunovam un Co) nebija nekādu grūtību pārorientēties no padomju regulu pildīšanas uz ES regulu ieviešanu un pildīšanu, kas tika sekmīgi uzsākts jau L(PS)R AP laikā un pēc tam secīgi turpināts 5. un nākamo Saeimu laikā. Piedevām, protams, tika apgalvots, ka šīs savienības esot kardināli atšķirīgas, viena ar varu izveidota, otra brīvprātīga...utt., lai gan domājošam cilvēkam ir acīmredzams, ka 80% gadījumu ES līdzinās PSRS, bet tā atšķirība 20% nāk mums tikai par sliktu, jo, atšķirībā no vecajiem laikiem, jaunajā savienībā visos tās satelītos par vienu un to pašu darbu netiek maksāta viena un tā pati alga, veikalos par vienādām precēm nav vienādas cenas, turklāt, šīs impērijas iedzīvotājiem netiek garantēts tikpat kā nekāds sociālais nodrošinājums. Toties mūsu varturiem ir iespēja veikli aizbildināties – mēs jau neko nenosakām, visu regulē Mas..., ai, nē, Brisele! Kā šā gada sākumā teica viens no mūsu „finanšu ģēnijiem” diskusijā TV par jevrika ieviešanas nepieciešamību: „Ko jūs gribat, vai tad mēs varam īstenot pilnīgi neatkarīgu finanšu-monetāro politiku? Tas nekur pasaulē nav iespējams!” Atliek tikai piebilst – ar kosmopolītisma drazu piesārņotās smadzenēs, kas informāciju guvušas pamatā no sorosiešiem (cionistu-masonu-pederastu ložu demagogiem), protams, nevar ienākt prātā doma, ka kāda valsts varētu darboties savās interesēs, nevis izdabājot kādai Austrumu vai Rietumu savienībai. Lūk, tādi ir mums varturi, kas to vien prot, kā vergot ārzemju kungiem. Un ir pilnīgi vienalga, kādā veidā viņi tiek pie varas, kāda valsts iekārta viņiem šo varu rokās iedod – kamēr šādi izdzimteņi noteiks kārtību mūsu valstī, Latviešu tautas dzīvē nekas uz labo nemainīsies...
Otra nopietnā kļūda, lai neteiktu asāk – noziegums, kas tika pieļauts mūsu valsts politikā jau kopš 1990.gada 4.maija, bija t.s. „integrācijas” kursa pasludināšana (sākumā gan varturi šādu jēdzienu nelietoja). Uzreiz tika apgalvots, ka katrs, kas dzīvojot Latvijā, esot mums mīļš, dārgs un vajadzīgs, ka nevienam no šejienes piespiedu kārtā nelikšot braukt prom, bet, ka kāds to darīšot brīvprātīgi, tad mēģināšot viņu savukārt atrunāt. Un tā tas arī notika – sākot no Toļika Gorbunova līdz pat Veročkai un pašreizējam prezim, visi nepārtraukti sludina, cik ļoti vajadzīgi mums esot visi nelatvieši, kā valsts allaž esot gatava rūpēties par viņu komfortu un labklājību Latvijā (atcerēsimies kaut vai nesen sacelto ažiotāžu saziņas līdzekļos, ka valsts neesot paredzējusi naudu budžetā, par ko pasniegt ziedus naturalizētajiem nepilsoņiem [okupantiem – A.G.], jo būšot liels kauns, ja viņi aiziešot prom no iestādes ar pliku pasi rokā, bez dāvanas [vairumam šo jaunizcepto latvieteļu gan, manuprāt, puķīšu vietā labāk gribētos saņemt vodkas pudeli – A.G.]). Neviens varturis „4.maija Latvijā” nekad nav izteicies ne par nepieciešamību veikt Latvijas dekolonizāciju, ne arī par pirmtiesību noteikšanas nepieciešamību Latvijā Latviešiem, lai gan abas šīs lietas ir pilnīgā saskaņā ar starptautisko likumdošanu, un to pieļauj arī atbilstošas ANO rezolūcijas... Ja nu kāda partija, esot vēl ārpus Saeimas, par šīm lietām runā, tad, tiekot pie naudas un varas, momentā tās „aizmirst”, kā to spilgti apliecina bēdīgi slavenais „T un B / LNNK” piemērs.
Tātad, kā mēs šobrīd redzam, neviena partija (arī I.Grigules pārstāvētā LZS, kurā viņa nupat ir oficiāli iestājusies, neskatoties uz to, ka viņas frakcijas kolēģi neatbalstīja Grigules aktivitātes referenduma par eiro ieviešanu organizēšanas sakarā; tādejādi viņa spilgti apliecināja, ka nav nekāda Patriote, bet gan bezprincipu karjeriste, kuru interesē tikai vara un nauda) neuzskata, ka Latvijai būtu jāatjauno sava neatkarība, izstājoties no ES, neviena partija neatbalsta nepieciešamību veikt Latvijas dekolonizāciju, pilnīgi pretēji – jau patlaban aktīvi tiek iztirgota Latvija, ļaujot ārzemju ieklīdeņiem par naudu pirkt t.s. „uzturēšanās atļaujas”, partija „VL-TB/LNNK” mēģina tēlot, ka cīnās pret to, bet dara to ļoti nemākulīgi un nepārliecinoši, tā, ka pat politiskās lietas vāji pārzinošam cilvēkam kļūst skaidrs, ka tas ir nožēlojams teātris, ka augstāk par visu viņiem ir nosargāt iesildītās vietiņas valdībā, bet tautas ciešanas un sāpes viņiem ir labākā gadījumā vienaldzīgas. Un ne tikai Saeimā, arī ārpus tās šobrīd nevienas tādas partijas nav. Un nav laikam, pirmkārt, tāpēc, ka tauta nejūt vajadzību pēc tādas, necīnās par šāda politiska spēka izveidi. Lūk, kamēr šāds politiskais spēks neizveidosies un nepārņems varu valstī, līdz ar to kardināli mainot tās POLITISKO KURSU, nekas uz labu nemainīsies Latviešu dzīvē Latvijā. Bet POLITISKĀ IEKĀRTA mums var būt visāda - republika, prezidentāra valsts, pat monarhija, tas absolūti neko negrozīs!
Pirms dažiem gadiem mani, tāpat kā vairākus citus cilvēkus, uz ielas intervēja bijušā Daugavpils Domes deputāta, nesen atentātā nogalinātā žīda-okupanta G.Ņemcova izdotās avīzes „Miljons” korespondents A.Ruklišs par to, kā mums patīk tas, kas notiek Latvijā, un vai mūs apmierina valsts izvēlētais politiskais kurss. Cilvēki pamatā visi, dažādi to argumentējot, kritizēja valstī notiekošos procesus, bet tai pat laikā izteicās, ka izvēlētais politiskais kurss tomēr esot pareizs. Es biju vienīgais, kurš nepārprotami atbildēja, ka ļaunuma sakne slēpjas tieši nepareizā politiskā kursa izvēlē. Korespondents, pats būdams latvietis pēc tautības, un, cik man zināms, arī diezgan nacionāli noskaņots, izbrīnīts pārjautāja, vai tiešām es tā domājot, un, saņēmis no manis teiktā otrreizēju stingru apstiprinājumu, negribīgi piekrita: „Nu, tad tā arī rakstīsim...”
Nav brīnums, ka tas, kas notiek Latvijā (mērķtiecīga Latviešu tautas iznīcība un Latvijas pēdējo neatkarības palieku sistemātiska likvidēšana), patīk šeit esošajiem okupantiem. Ne jau velti viņus pārstāvošā, it kā opozīcijā esošā frakcija „Saskaņas centrs” ne reizi nav mēģinājusi pat formāli izteikt neuzticību ne P...dambrovska valdībai kopumā, ne kādam atsevišķam ministram, odiozo Viņķeli ieskaitot. Par viņiem nav jābrīnās, bet par latviešu stulbumu un noziedzīgo pasivitāti – gan. Labi, ir daži cilvēki, kurus ir skāris vecuma marasms (kā pensionēto mācītāju A.Kavaci). vai kuriem, kā L.Grantiņam no Minsteres, smadzenes no galvas ir vārda tiešā nozīmē ar ķebli ārā izdauzītas, tie tad likumsakarīgi priecājas, ka ES mūs it kā sargājot no Krievijas, jevriks stiprināšot mūsu ekonomiku, bet „VL” frakcija Saeimā nelokāmi aizstāvot mūsu tautas nacionālās intereses, bet ko klusē pārējie, normāli domājošie? Vai tādi cilvēki mums Latvijā vispār vēl ir? Un, ja ir, tad kāpēc viņi stāv malā, kāpēc nedarbojas politikā? Kāpēc lielākajai daļai tautas grūti pat aiziet līdz notāram un par nieka 2 latiem parakstīties par izmaiņām Satversmē, kas tautai dotu tiesības lemt par Latvijas attiecībām ar ES? Kas tas ir – slinkums, stulbums, nodevība? Uz šo jautājumu lai katrs pats sev atbild, es tikai kārtējo reizi atgādināšu vispārzināmo patiesību – bez cīņas par uzvaras, un, ja neviens neko nedara, tad nekas arī nemainās. Tie, kuriem liekas, ka viss Latvijā notiek uz labu, lai tad turpina klusēt. Bet tie, kuriem tā vis neliekas, lai tad arī nesapņo, ka kaut kāda mistiska „valsts iekārtas maiņa” viņu dzīves apstākļus uzlabos. Jāmaina ir politiskais kurss, bet mūsu vietā neviens cits to vis neizdarīs!
NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
01.10.2013. Aivars Gedroics
1. Okt 2013 @ 22:15
|
| » Tiesa |
|---|
Nāciet skatīties, kā ielikšu kloķi dirsā nekaunīgajai sūda vecenei! https://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/451220130910.html
4. Sep 2013 @ 13:59
|
| » SWEDBANK |
|---|
PAR „APOLITISKO” FINANŠU IESTĀDI SWEDBANK
Sadzīvē nereti gadās dzirdēt kādu cilvēku publiski aktīvi lielāmies, ka viņš esot, pretēji citiem, pilnīgs atturībnieks, absolūti uzticīgs savai sievai… un vispār īsts zelta gabaliņš, enģelītis zemes virsū. Patiesībā nereti gan izrādās, ka šāds cilvēks melo, viņš gan dzer, gan sievu krāpj, gan citādas nelietības dara, tikai cenšas to rūpīgi slēpt zem kristālskaidra pārcilvēka maskas. Tas ir arī loģiski, jo patiešām godīgam un kārtīgam cilvēkam ar savu būtību nav pašam jālielās, apkārtējie to tāpat redz un paši viņu slavē, bet tādam, kas grib izlikties krietni labāks, nekā patiesībā ir, visu laiku jāuztraucas, ka tauta nepamana viņa īsto seju, tāpēc tādi radījumi izmanto katru iespēju, lai pūstu apkārtesošajiem miglu acīs…
Šī līdzība man nāk prātā, klausoties un lasot Swedbank (jā, tieši tā šo iestādi pieņemts saukt, nevis „Svedbanka”, kā tas būtu pareizi pēc latviešu gramatikas likumiem) reklāmas par sev it kā piemītošo „absolūto apolitismu”. Varētu domāt, ka citas bankas, pretēji šai (alias „Zemes bankai” un „Hansabankai”), katram cilvēkam, kurš ierodas aizņemties vai noguldīt naudu, tūlīt pat stingri noprasa: „Nu, Jāni Bērziņ, kādās jūs organizācijās, partijās sastāvat, par ko balsojāt pagājušajās vēlēšanās… utt.?”, un tad, atkarībā no sniegtās atbildes, arī lemj, dot šim cilvēkam kredītu vai nē, ja dot, kādus procentus pieprasīt… utt. Protams, nekur un nevienā bankā (arī pašā Swedbank) tā tas nenotiek. Šāda cilvēku diskriminācija ir pat aizliegta ar likumu. Tātad automātiski sanāk, ka it kā visas bankas ir apolitiskas. Ar ko tad Swedbank tādā gadījumā no visām pārējām atšķiras? Tikai ar to, ka lielās ar savu apolitismu, bet citas – nē? Patiesība gan ir cita – šī banka neļauj nodarboties ar politiku saviem darbiniekiem. Tiem it kā būtu jābūt apolitiskiem. Cita starpā var pieminēt gļēvo nodevēju Līgu Krieviņu-Balceri, kas pārgāja strādāt no apgāda „Vieda” uz Swedbank (kā viņu varēja tur paņemt bez jebkādas ekonomiskās-finanšu izglītības, tas jau ir cits, plašāk pētāms jautājums, kuram šoreiz nepievērsīsimies), un drīz pēc tam man privātā sarunā apgalvoja, ka turpmāk, ja arī publicēšot kādreiz savas domas saziņas līdzekļos, tad tikai ar pseidonīmu, jo savā jaunajā amatā viņai esot jābūt pilnīgi apolitiskai. Taču tur jau tā lieta, ka apolitisms šīs bankas vadības izpratnē nenozīmē vispār nenodarboties ar politiku, nē, tas nozīmē, nenodarboties ar tādu politiku, kas ir pretrunā ar valdošās noziedzīgās kliķes piekopto. Tātad, necīnīties par dekolonizāciju, nekritizēt ES un tās satelītorganizācijas, nenosodīt homoseksuāļu pretīgās perversiju izpausmes… utt., u.tjp. Vārdu sakot, netraucēt pasaulē valdošajai cionistu-masonu-pederastu kliķei iznīcināt latviešu un citas mazās tautas, kā arī valstis, nelikt šķēršļus vienotas pasaules valsts un pasaules valdības, kā arī pasaules naudas izveidei, kā tas jau savulaik ir paredzēts „Cionas gudro protokolos”. Lūk, to Swedbank darbinieki nekādā gadījumā nedrīkst darīt, tajā ziņā viņiem jābūt ir apolitiskiem. Savukārt, tādās lietās, kas nodara nopietnu ļaunumu Latvijai un latviešiem, Swedbank gan ne tuvu nav apolitiska, nē, tā ir pat ļoti „politiska”. Atcerēsimies 2003.gada referendumu par atteikšanos no Latvijas neatkarības un iestāšanos kosmopolītiskajā impērijā ES, kas bija galvenais šīs noziedzīgās idejas popularizētājs un karognesējs? Nu, protams, ka Swedbank, kas gan cits (toreiz gan šī iestāde vēl saucās par „Hansabanku”)! Kas atbalsta visādus noziedzīgās integrācijas projektus (gan iekļaujot mūsu sabiedrībā šeit pretlikumīgi atrodošos okupantus, gan garīgi nenormālus kropļus)? Nu, protams, ka Swedbank! Kas tagad visiem spēkiem cenšas iestāstīt, cik laba būs Latvijas lata iznīcināšana un jevrika ieviešana tā vietā? Nu, protams, ka Swedbank! Vai atceraties to debīlo reklāmu – latus noguldiet kontā, kur tie 1.01.2014. automātiski konvertēsies eiro, bet sīknaudu ziedojiet (kam? Laikam jau arī tai pašai Swedbank)? Nu, protams, Latvijas iedzīvotāji tak visi ir miljonāri, kam viņiem tie „dzelži” vajadzīgi, spiež tikai naudas maku, vai ne? Kad vajag tautai ‘izskaidrot” mūsu varturu pieņemto kārtējo nelietīgo un noziedzīgo, pret pamatnācijas interesēm pieņemto lēmumu sorosiskajās (citādu Latvijā vispār nav) TV, no kurienes tiek aicināti „viszinošie” eksperti? Nu, protams, ka no Swedbank! Šādus piemērus varētu minēt bez gala un bez malas! Katram domājošam cilvēkam skaidrs, ka aiz Swedbank zīmola slēpjas Sorosa nelietīgais žīda purns…
Varētu rasties jautājums – bet ko tad tu, Aivar, iesaki darīt, uzspridzināt šo banku, vai? Nē, protams, tas nav vajadzīgs, taču ignorēt to gan es no sirds ieteiktu. Man un maniem tuviniekiem nav neviena konta šai bankā. Kad es izdaru naudas pārskaitījumus uz kādu iestādi internetbankā, es, ja vien pastāv izvēles iespēja, nekad nesūtu naudu uz kontu Swedbank, bet izvēlos jebkuru citu banku. Mūsu varturi teju piespiedu kārtā daudziem iedzīvotājiem (it īpaši tas attiecas uz valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem) ir likuši atvērt kontus tieši Swedbank (vēl tad, kad tā saucās „Zemes banka”), nu beidzot laiks tos nomainīt uz jebkuru citu alternatīvu banku. Neviena banka mums nav slavējama par savu patriotismu, tomēr ar Swedbank nelietībā reti kura var sacensties. Atcerieties, kad mūsu nelietīgie varturi nolēma likvidēt komercdaļu valstij piederošajai Hipotēku bankai, tad par uzticīgu kalpošanu valdošajai kliķei tieši Swedbank tika uzticēts pārņemt Hipotēku bankā esošos fizisko un juridisko personu kontus. Tā ļaudis un organizācijas, kas gribēja glabāt savus ietaupījumus Valsts bankā, pret savu gribu nokļuva cionistu-masonu pārvaldītajā Swedbank. Tomēr viņiem ir iespēja šos savus kontus te slēgt un pārcelt uz jebkuru citu banku, vislabāk banku „Citadele”, kas vismaz pagaidām vēl ir valsts īpašumā. It īpaši aicinu tā rīkoties biedrības „Latvietis” un „Nacionālās Frontes” vadību! No mūsu pašu rīcības ir atkarīgs, vai Swedbank joprojām būs lielākā banka pēc piesaistīto finanšu līdzekļu skaita, vai arī tā nerentabilitātes dēļ nolems slēgt savas filiāles Latvijā, ko es no sirds vēlētos redzēt, tāpat kā daudzo Sorosa fonda filiāļu izzušanu! Ja būsim vienoti un aktīvi, mūsu spēkos ir to panākt!
PRET SWEDBANK UN CITIEM MŪSU TAUTAS IENAIDNIEKIEM CĪŅAI SVEIKS !!!
20.08.2013. Aivars Gedroics
20. Aug 2013 @ 16:41
|
|
|