| |
[1. Jul 2008|18:39] |
Tikko apēdu saldējumu un vispār liekas, ka visas manas problēmas ir sīkas vienības. Viss ir vājprātā forši, tikai tā prokrastinācija mani vienreiz iznīcinās. Un tam beigu brīdim es varbūt esmu pārāk tuvu, ka tas tā neskaidri izplūdis.
Nevar saprast, vai strādāt pa nakti un tad palūgt kolēģei rīt no rīta sevi piesegt vai cerēt, ka rīt notiks brīnums un mazie rūķīši paši visu būs izdarījuši? |
|
|
