| |
[4. Jan 2008|02:34] |
|
Lasot Bībeli pēc lozungu grāmatiņas, tagad sāku lasīt Marka evaņģēliju. Un tikko lasīju to vietu, kur Jēzus aicina mācekļus, kas atstāj savu darbu - tā uzreiz, atstāj ģimeni un seko Jēzum, jo ir aicināti. Es tikko domāju - kas tiem cilvēkiem darījās galvā vai arī ko viņi piedzīvoja, ka tik viegli (ne tas vārds) varēja atsaukties aicinājumam, neprasot dienu, nedēļu vai mēnesi, lai visas lietas nokārtotu un tad uzmeklētu Jēzu, sagatavojušies. Un kas svarīgi - Jēzus tajā laikā vēl bija nobādijs - visi brīnumi, par ko tauta runāja vēl tikai priekšā. Tīri cilvēciski gribas viņus par vieglprātīgiem uzskatīt. |
|
|
| Comments: |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) diana |
|---|
| Date: | 4. Janvāris 2008 - 06:12 |
|---|
| | | (Link) |
|
Neesmu lasījusi, bet vai varētu būt, ka viņš aicināja tūkstošus, bet tie tūkstoši tā tīri cilvēciski neparakstījās? Un tad nu tie divpadsmit bija tādi brīvāki un dēkaināki?
Interesantā aspektā Tu uz to skaties.
Šķiet, ka tā arī bija - aicināti tika vairāk, bet ne visi parakstījās. Tas aspekts ir tāds, jo aktuāls arī šodien - kas mani traucē sekot Jēzus mācībai? | |
