| Dienas nobeigums |
[23. Maijs 2007|01:39] |
Atvados no lieliskās ģimenes. Dodos mājās. Sapratu, ka baigi nepatīk braukt pa tukšu ceļu, jo tad neizjūtu ātrumu un laiku pa laikam attopos pie 140 km/h. Dažām mašīnām tas ir vienkārši neekonomisks ātrums, bet nu manai šīs dienas mašīnai tas bija vispār pārbaudījums. Nu pēc otrās reizes ar 140 km/h es baigi cītīgi vēroju spidometru, lai nemocītu nabaga mašīnīti. Un par ātruma ievērošanu runājot, man patīk "sēdēt astē", bet nu tādā normālā distancē, mašīnām, kas brauc ar man pieņemamu ātrumu. Tas mani ierobežo un es zinu, ka mani Ceļu policija nepaņems pie dziesmas ātruma dēļ. Un ja paņems, tad ne tā, lai atņemtu tiesības.
Kādreiz man tieši tracināja, ka kāds ir priekšā, un man noteikti vajadzēja apdzīt, lai būtu brīvs ceļš. Bet nu jau kādu laiku tas trakums ir ārā un vairs negribās ar 160 km/h nesties pa Liepājas vai Ventspils šoseju. Un es vispār priecājos, ka ar katru dienu mana braukšanas kultūra uzlabojas. Bet kultūra ir tikai tā apzinātā daļa, vēl jau paliek nejaušība, spēja reaģēt situācijā un pārējo satiksmes dalībnieku rīcības pārredzēšana.
Mājās biju pēc 1 stundas un 48 minūtēm un manas pirmās mājas no šī brīža mājām šķir 162 km. |
|
|
