|
[4. Maijs 2007|12:02] |
Ir aizraujoši kļūt kādam cilvēkam par dienas notikumu. Man tā ir ikdiena, bet kāds vēlāk stāstīs citiem cilvēkiem: "Tā meitene, kura mums ..., viņa taču..., viņa, viņa, viņa." |
|
|
Comments: |
Ai, man tas sāk riebties. Es esmu dienas notikums tāpēc, ka esmu ienācēja mazpilsētā, kas turklāt neizrāda nekādu interesi par "ienākšanu".
Pirms dažām dienām pienāca viena kaimiņiene un teica: "Kā, jūs te? Visa Meņģele runā, ka jums te riebjoties un jūs visu ziemu esot Rīgā nodzīvojuši un tagad taisoties pārdot māju!"
Nu vāks, mums taču katru vakaru logā gaisma redzama, ne reizi pat neesam nakšņojuši ārpus mājas. Kur rodas tādas muļķības?
Nu jā, mans ieraksts vairāk bija par šīs parādības pozitīvo pusi, kas gan man, gan tiem citiem rada kaut īslaicīgu, bet prieku.
Bet es savā laikā arī dzīvoju mazā pagastiņā un pat ne pagasta centrā, bet tikai vienā no 3 ciemiem. Un pat tad informācijas (pārsvarā izgudrotu savārstījumu) apmaiņa mani bieži šokēja. Bet nu kopš tā laika es arī saprotu, kāpēc ir vieglāk sekot līdzi mazpazīstamu cilvēku dzīves perepetijām savā pagastā vai "Privātajā dzīvē" - tāpēc ka tad neatliek laika pievērsties savai dzīvei. | |