| Kā tad man šodien negāja? |
[23. Apr 2006|23:01] |
Viss sākās ar aizgulēšanos. Pamodos tikai tad, kad man jau vajadzēja stāvēt pie transporta līdzekļa, žvadzinot atslēgas, divu pieturu attālumā no manas dzīves vietas. Labi, ka cilvēks, no kura man vajadzēja saņemt atslēgas un auto, bija attapīgs un piedāvājās man atbraukt pakaļ. Tas nozīmēja, ka zaudēju tikai 15 minūtes. Tad viss turpinājās ar sarkano gaismu luksoforos visas Brīvības ielas garumā. Bet nekas. Braucot neprātīgi ātri, neko nenokavēju. Pat brokastis dabūju.
Tad nedaudz pamocīju ļaudis un sapratu, ka nenormāli sāp galva. Galvas sāpes nepārgāja līdz brīdim, kad atbraucu mājās pēcpusdienā un ieņēmu vairākas pretsāpju tabletes, jo ar vienu nebija līdzēts, un pagulēju. Sākumā domāju, ka tas lauku svaigais gaiss, kas man pārāk liela pārmaiņa un varbūt tāpēc sāp galva. Bet tā kā sāpes nepārgāja vēl ilgi pēc atgriešanās Rīgā, tad sapratu, ka iemesls noteikti ir cits. Kāds - vēl nezinu. Nu varbūt slodze.
Tad aizbraucu uz SPICI, jo likās, ka tur varētu kaut ko labāku dabūt kā ierastajā ALFĀ. Nu - šo to dabūju.
Un tad to vienu no gribētajām datorsomām redzēju dabā un sapratu, ka vairs tik ļoti negribu. Nu forša un it kā jau viss pārdomāts, bet nav tik smuka un ir smaga (1,4 kg) un, summējot to ar datora un citu navarotu svaru, sanāk, ka baigo ķieģeli nēsāju.
Tapa jauna apņemšanās - ja aizstāvēšu bakalauru, tad vienu labu datorsomu tomēr nopirkšu. Lai gan līdz tam laikam varbūt būšu izdomājusi vēl 100 citas dāvanas sev. Un tā vienmēr.
Kad braucu mājās no SPICES, domāju, ka izdevīgāk pa Salu tiltu braukt, bet skuju - Vienības gatves un Kalnciema ielas krustojumā baigie ceļa remontdarbi un tad tādā normālā korķī pasēdēju. Nu tā.
Un visi vietējie Wireless tīkli ir vai nu ar vāju signālu vai arī aizsargāti ar paroli (kas, protams, ir normāli). Cerēju, ka vismaz vietējā ēdināšanas uzņēmuma tīkla signāls būs pietiekami stiprs, bet nebija. |
|
|
