| |
[18. Jan 2013|02:04] |
Man nav humora izjūtas un arī asprātīga es neesmu. Jo tieši 2 dienas pēc incidenta ar vācu drošībnieku, kurš man jautāja, vai es esot no Krievijas, es atskārtu, ka varēju taču atjautāt - bet vai jūs esat turks (acīmredzami nebija)? Un tas būtu precīzs trāpījums, lai viņš saprastu, kā lika man justies.
Stulbāk par to ir fakts, ka es vēl aizvien par to domāju. Tādas lietas ir jāaizmirst un laimīgi jādzīvo tālāk. |
|
|
| Kara laika hospitālis |
[18. Jan 2013|13:00] |
Nezinu, ko mana zemapziņa man vēlas pavēstīt, bet jau kuro nakti pēc kārtas sapņos dzīvojos pa kara laika slimnīcu, kur viss ir haosā, koridoros guļ pacienti, palātas neiespējami atrast. Pirms tam es tikai kādu pavadīju tur, šonakt es pati gulēju slimnieka gultā.
Varbūt jābrauc uz Ukrainu vai Vidusjūras piekrasti, kur tādās ēkās ir viesnīcas? |
|
|