| Deli deli olma (2009) |
[30. Sep 2010|09:09] |
Kārtējā emociju pārbagātā turku filma.
Darbība notiek Kars apkaimē, Turcijā, mūsdienās. Stāsts ir par molokanu - krievu, kura senči Kars provincē (tajā laikā Krievijas teritorija) ieradās kaut kad laikā starp 1878. un 1917. gadu. Viss sākas ar to, ka Miškas brālēns nomirst un viņš to sagatavo apbērēt. Miška ir pēdējais no krieviem, kas palicis dzīvs, liela auguma, bet dikti labsirdīgs. Pārējie ciemata iedzīvotāji ir turki. Ciemā toni nosaka pustraka sieviete Papuč. Un viņa molokanus saukā par bezdievjiem un neļauj nevienam palīdzēt Miškam. Bet ciema vīri paslepeni tomēr aiznes pāris kilogramus cukura Miškam, lai izteiktu līdzjūtību. Kādu dienu Miška aiziet uz Papuč dēla Semistana veikalu pēc miltiem un tējas, bet viņam nav naudas, par ko norēķināties. Semistans ir labsirdīgs un ļauj paņemt uz krīta. Pa to laiku Papuč mazmeita Elma (ābols), gribot nozagt ābolus no Miškas, krīt viņa sētā un Miška apkopj viņas pušumu un iedod līdzi maisu ar āboliem, cik nu meitene var pastiept. Meitene ābolus aiznes līdz mājām, pa ceļam pacienājot citus ciema bērnus, un Papuč lielā naidā pret Mišku met visus ābolus krāsnī. Bet meitene ievēro, ka Miškam mājās ir klavieres - un viņa atklāj, ka viņa skolā ir spēlējusi sintizatoru.
Un reiz par Miškas parādu veikalam - 45 liras (~15.75 LVL, bet ticu, ka Turcijas austrumos tā arī šobrīd ir diezgan liela nauda) - uzzina Papuč un iet naudu atprasīt. Miškam nav nekā. Tikai no tēva mantotas klavieres. Un viņš tās aizved uz Papuč un Semistana māju. Papuč jau metas instrumentam virsū ar cirvi - viņas naids pret Mišku ir tik liels. Bet tomēr Semistans ar pārējiem viņu attur. Un tā nu sākās klavieru ceļš pa ciemu - tās izmanto kā parādu atdošanas līdzekli - tās paspēj būt vismaz vēl 3 mājās.
Pa to laiku vietējais skolotājs ir atklājis Elmas muzikālitāti un grib pārliecināt viņas ģimeni doties uz pilsētu, lai meitene varētu stāties konservatorijā.
Un vēl ir apslēptais malokanu zelts, tikai Miška domā, ka tā ir tikai leģenda.
Liels aukstums, cilvēku sirds siltums, diezgan liela nabadzība, telefons, lai varētu saņemt brāļa dēla Dmitrija zvanu.
Tik cilvēciski skaisti un bagāti.
( ... tālāk ... ) |
|
|