| IzAicināJUMS |
[1. Maijs 2010|19:24] |
Es esmu svētīta, lai būtu par svētību.
Šajās dienās es piedzīvoju tik negaidītu žēlastību, ka man trūkst elpas un vārdu, lai to aprakstītu.
Tas viss vairāk vai mazāk ir saistīts ar baptistu rīkoto jaunu draudžu dibināšanas konferenci, uz kuru es pieteicos ne jau tāpēc, ka church planting būtu mana interese. Es to darīju, jo parasti es netieku uz tām konferencēm, uz kurām es gribu, jo ir jāstrādā, un kamēr man nav jāstrādā es tiecos izmantot iespēju būt cilvēkos, kaut vai šādā veidā. Es tur satiku arī nedaudzus luterāņus, dabūju vajadzīgo brain wash un pat gandrīz vai spiedienu no luterāņu mācītājiem un brāļiem, bet tas bija tas, kas man bija vajadzīgs. Nu jā, arī konferences galvenie runātāji bija iedvesmojoši un dažas lietas ļoti labi salikās pa plauktiņiem. Bet tas nebija tik mind blowing kā visas tās sarunas ar luterāņu senajiem cīņu biedriem.
Nākotnes koncepts nemainās, tikai attīstās un tas ir so awesome, kā īstajā laikā un vietā atrisinās lielas lietas.
Es zinu, ka es neko sakarīgāku par šo neuzrakstīšu, tāpēc pat nesolīšu to darīt. Bet jauniešu vadītāju sapulcītē gan ir dažas idejas, ko noteikti vajadzēs izklāstīt.
Tik daudz kas vairs nebūs kā agrāk. |
|
|