| 151/287 |
[3. Mar 2009|02:56] |
|
Man no galvas vajadzētu jau zināt to divu pantoņu numurus, bet es nezinu. Un meklēšana prasa laiku, kas man nav. Man bail, ka šodien būs tāda diena, kad vai nu sajukšu prātā vai arī uz mani sadusmosies direktors un pateiks kaut ko tādu, kas man sāpēs vēl ilgi, kaut arī būs patiesība. Nu vobšem - tā katru otrdienas rītu - es drīzāk gribu saslimt un nomirt, lai tikai man nebūtu jāiet uz menedžeru sapulci. Kaut nu viss būtu labi, jo man nevajag nevienu negatīvu emociju, nevienu skaudīgu skatu, nevienu neizpratnes pilnu grumbu un pat bezbēdnīgu aprunāšanu man nevajag. Man vajag pabeigtus projektus un mieriņu sirsniņā, ka Turcijā es dzīvošos nevienam neesot parādā. |
|
|
| 030309 |
[3. Mar 2009|16:21] |
|
Tas, ka šodien slidens un kādas tik avārijas nenotika, nepārsteidz. Bet kādas dīvainības darbā ar kolēģiem un klientiem - mī un žē. Bet lai jau. Un tad tieši šodien divas no mājas lapām, ko man vajadzēja atvērt, bija atveramas tikai ar IE, nevis ierasto Ugunslapsu (BTA ceļojumu apdrošināšanas un Stambulas autobusu e-biļešu tirgotava). Kronis visam bija telefonmārketinga pārstāve, kas ļoti gribēja man nopārdot Viasat komplektu īpašās akcijas laikā. Tā meitene lasīja no lapas priekšā latviski, bet par to, vai viņa saprata manas atbildes un ko man lasa priekšā, mani māc lielas šaubas. Nākamreiz es tomēr atteikšos no šādas izklaides, ja vien iespējams. |
|
|