| |
[4. Maijs 2007|12:02] |
|
Ir aizraujoši kļūt kādam cilvēkam par dienas notikumu. Man tā ir ikdiena, bet kāds vēlāk stāstīs citiem cilvēkiem: "Tā meitene, kura mums ..., viņa taču..., viņa, viņa, viņa." |
|
|
| |
[4. Maijs 2007|13:51] |
|
Man ir 4 brīvdienas! Tas ir gandrīz neticami, tikai - kāpēc tāds laiks ārā? |
|
|
| |
[4. Maijs 2007|13:55] |
|
Emša svinīgās runas autoram - ieskaitīts! Nē, es nepazīstu Emsi un varbūt viņš ir pats savu runu autors. Tomēr tad kāpēc viņš tik briesmīgi atbild visās intervijās? Lai nu kā - ne jau Emša runas dēļ, tomēr man ir svētku sajūta. |
|
|
| |
[4. Maijs 2007|17:29] |
|
Es sevi neuzskatu par māņticīgu, tomēr vienmēr paceļu no zemes monētas. Nu droši vien jau es arī neesmu māņticīga, jo nezinu, kam tieši ticu, darot to. Tomēr liekas, ka tā vajag. Protams, man to 1 vai 2 santīmus tik ļoti nevajag, lai es tā skaisti noliektos, bet nu bieži vien es pat pakāpjos soli atpakaļ un atgriežos pie tās naudiņas. Un tad viņi mētājas jakas kabatā līdz brīdim, kad pietrūkst tieši tas 1 vai 2 santīmi, lai varētu samaksāt precīzi. |
|
|