|
[15. Maijs 2006|00:32] |
Nezinu, ko šonakt darīt. Varētu strādāt, bet to darīšu rīt pa dienu (kaut arī atvaļinājums). Varētu turpināt bakstīties ar bakalaura darbu, bet jēgas naktīs to darīt vairs nav. Varētu nosist laiku internetā, bet mans laiks tomēr ir dārgs. Žēl. Varētu gulēt, bet sirdsapziņa grauž. Par ko? |
|
|
|
[15. Maijs 2006|00:38] |
Un vēl šodien atvadījos no bijušās kursa biedrenes un gandrīz draudzenes, kas tikko beigusi strādāt kādā ministrijā un dodas uz kaimiņvalsti laimi meklēt. Strādāt hostelī par administratori. Un viņa izskatījās laimīga, sakot, ka beidzot sāk piepildīties viņas sapnis klejot pa pasauli. Man iekšā viss sagriezās, cik ļoti es viņu apskaužu. Un tikai nevajag neko par to, kas man to neļauj. Gan jau pienāks lūzums un arī es aiziešu no visa uz 6 mēnešiem un spēlēšu mutes ermoņikas kādā galvaspilsētā uz tilta, tādā veidā pelnot iztiku un piedzīvojumus. |
|
|
|
[15. Maijs 2006|00:52] |
Mana problēma laikam ir tālejošu sapņu trūkums. Sapnis par skaistu māju (mājkalpotāju un dārznieku), labu Volvo neskaitās. Un tāpēc man liekas, ka droši vien ilgāk par 30 gadiem nenodzīvošu. Un tas atceļ visas citas nepieciešamības, piemēram, ģimeni. |
|
|
|
[15. Maijs 2006|01:00] |
Cik šausmīgi ir darīt un apgalvot kaut ko vienu, bet ļoti cerot un vēloties, ka notiks pretējais. Tagad rakstu vēstuli, kur veicu apgalvojumu, bet ceru, ka atbildē būs mana cerība. |
|
|
|
[15. Maijs 2006|01:04] |
Pārlasīju infarktu simptomus un secināju, ka nav daudz atbilstošu, tomēr ārstam atrādīties nekaitētu. |
|
|
|
[15. Maijs 2006|20:14] |
Ar mašīnu nekas traks, izrādās, nebija noticis. Tikai ģenerators nomiris. |
|
|
|
[15. Maijs 2006|22:24] |
Tomēr tas lāpstiņas tuvumā esošais nervs nav apsaldējies (kā es cerēju), bet tas reaģē uz maniem pārdzīvojumiem. Tātad - kādas nomierinošas zālītes jūs lietojat? |
|
|
|
[15. Maijs 2006|22:31] |
Rīt pēdējā atvaļinājuma diena. Tagad domāju, ko vajadzēja, bet visu šo 5 nedēļu laikā es neizdarīju. Rīt vēl ir diena. Varbūt izdosies. |
|
|
Latvijas vēsture |
[15. Maijs 2006|23:07] |
Mani fascinē fakts, ka ir tēmas Latvijas vēsturē, par kurām mūsu lieliskie vēsturnieki raksta tikai angļu valodā. Tā man šodien nācās nopirkt vienu grāmatu (lielu, smagu, skaistu, padārgu) angļu valodā, jo latviski tas lieliskais vēsturnieks to vēl (varbūt būtu jāpagaida) nav nopublicējis. Nekas. |
|
|