| Kārtība |
[26. Sep 2005|00:15] |
|
Tikko sašķiroju CD - saliku kaudzītēs - mūzika, filmas un dati. Traki daudz pa šiem gadiem savākušies. Vajadzētu nopirkt CD turētājus, bet negribas pārāk daudz naudas izmest. Hmm. Skopa esmu. |
|
|
| Dzintara svaigais siers |
[26. Sep 2005|07:13] |
|
Labs. Šito ēdīsim vēl. |
|
|
| Nelaimes gadījums |
[26. Sep 2005|14:08] |
|
Manas kolēģes bērnu sestdien Esplanādes parkā sakodusi žurka. Sīcis dabūjis visu nedēļas nogali pa bērnu nodaļu dzīvoties. Trakākais, ka tā pati žurka apstrādājusi arī citus sīčus. Žurka izskatījusies pēc dekoratīvās - tādas, kā daži mājās mēdz turēt. Kurp pasaule griežas? |
|
|
| Skumstu... |
[26. Sep 2005|15:28] |
| [ | Oma: |
| |  rejected | ] |
Gribas nolīst maliņā, paraudāt, pamest akmeņus ūdenī un aizmirst. Bet - nav laika tam. Patiesībā nav laika arī savākties, tāpēc nedrīkst sašļukt.
Labi, būšu supergovs un bez emocijām novadīšu nākamā gada budžeta plānošanas sēdi. |
|
|
| Mana dīvainība |
[26. Sep 2005|22:14] |
|
Šodien man kāds teica, ka savu nespēju atšķirt labo no kreisās rokas un otrādi (tas izpaužas virzienu norādīšanā), es drīkstu skaidrot kā disleksijas paveidu. Droši vien, ka tā nav, bet lai jau. |
|
|
| par pēcnāves vēstuli |
[26. Sep 2005|22:31] |
Jums nekad nav gribējies uzrakstīt pēcnāves vēstuli? Varētu jau testamentu, bet nav pārāk daudz ko novēlēt un man nav iebildumu, ka tas tiek sadalīts likumā paredzētajā kārtībā.
Ar mani viss ir kārtībā - es neesmu pašnāvniece. Bet tā padomāju, ka būtu labi, ja būtu tāda pēcnāves vēstule, ko varētu atrast pēc manas nāves, kas būtu iestājusies vai nu sirds mazspējas gadījumā vai arī kādā nelaimes gadījumā. Un tur būtu rakstīts viss tas, ko es dzīves laikā nebūtu uzdrošinājusies pateikt vai arī vienkārši nebūtu paspējusi pateikt. Tikko sāku apdomāt šādas vēstules saturu un tā vien šķiet, ka tas varētu būt patiesākais, ko jebkad būtu rakstījusi, jo tas būtu mans pēdējais vēstījums. Lai gan - vai tiešām varētu iztikt bez meliem? Savādi. Šķiet, ka mēs piedzimstam ar meliem, droši vien arī nomirstam. Jautājums, kur paliek mūsu meli. Jo es ticu, ka pēc nāves mēs beidzot uzzinām patiesību.
Mirt es netaisos, bet gribas sagatavoties. Mani baida fakts, ka es kaut ko būtu nepaspējusi izdarīt.
Bet ar mani tiešām viss ir kārtībā. Tikai sirds nervi nedaudz uzdod. |
|
|