| Tikšanās & šķiršanās |
[1. Mar 2005|09:06] |
Svētdien biju RIX, pavadīju savus viesus. Paēdu brokastis un pavēroju cilvēkus - mana mīļākā nodarbošanās. Manā redzes leņķī bija divi pārīši, kas centās atvadīties. Viena meitene ļoti raudāja un tas puisis viņu apskāva, uzspieda (siekalainu) buču. Bet meitene nerimās un raudāja vēl vairāk.
Otrs pārītis - vīrietis manāmi vecāks par sievieti - sieviete vietējā. Viņi vienkārši runāja, dzēra kafiju, apskāvās, bet bez tādas šķiršanās traģikas. Izskatījās, ka viņiem ir romantiski lietišķas attiecības. Es atkal varu tikai minēt, ka augstākminētajiem pārīšiem bija atšķirīgas attiecības.
Kādā acumirklī iedomājos - es arī tā gribu - tas ir tik skaisti, ka šādi var šķirties, bet pirms tam ir vajadzīga tikšanās. Parasti cilvēki tiekoties, nedomā, kad un kā notiks šķiršanās, bet es domāju. Varbūt tas ir slimīgi, varbūt...
Lidosta ir vieta ar emocijām un īpašu enerģiju - man ir kāds paziņa, kurš uz turieni brauc, lai smeltos enerģiju. Es nezinu, vai tā īsti tur var ko smelties, bet var mēģināt izdzīvot svešas emocijas.
Ir kāda filma, ko iesaku par šo tēmu - filma gan ir par nejaušu tikšanos, bet tik un tā - ļoti skaisti "Décalage horaire" vai arī otrs nosaukums "JetLag". |
|
|
| Tuvāk |
[1. Mar 2005|09:19] |
Nu jā - arī es noskatījos šo filmu. Pirms tam mani sabaidīja ar atsauksmēm, ka 1) tur visi tikai "fuck around"; 2) ļoti skaista aktierspēle, bet bez satura.
Noskatījos un sapratu, ka taisnība Zasmin "mīlestība ir tāds prāta (galvas) mežģis". Un neko darīt - arī es identificēju dažas pieķeršanās, kas līdzīgas manējām.
Interesants fakts - 8 rindā sēdēju es un vēl 2 dāmas vientuļnieces - nosmējos, re kā es pareizo rindu esmu izvēlējusies. Bet citādāk - filma par dzīvi - tā notiek. Cits jautājums, vai tas ir labi, vai to var atbalstīt, bet tā nu tas ir. |
|
|
| Tā aiziet tā pasaules godība ... Vēlme rakāties miskastē |
[1. Mar 2005|09:25] |
Vakardiena vēl bija īpaša ar to, ka manā iepriekšējā amatā beidzot kāds sāka strādāt, tāpēc man bija lieli pārdzīvojumi: 1) vajadzēja no vecā datora izdzēst visu, kas mans; 2) vajadzēja atdot krēslu (veco, bet man vēl cits nav); 3) vajadzēja atdot atslēgu - vissmagākais.
Nu citādāk - vakar viņi taisīja ģenerālo tīrīšanu un meta ārā daudz ko, ko es nekad nemestu ārā. Varbūt tāpēc es arī apaugu ar mantu, bet tik un tā - galvenais met mapes ar saraksti par konkrētiem projektiem, par kuriem nav nekādas nojēgas pašiem, bet man jau pajautāt nevar. Kā viņi vēlāk aplauzīsies, bet tas nu tā.
Savukārt man parādījās pasaules glābēja sindroms un es biju gatava pārskatīt miskastes saturu, ja nu tur vēl kaut kas ir glābjams. Bet es galu galā nomierinājos - man ir jāprot aiziet no lietām - nav viegli - es esmu pārāk īpašnieciska - gan materiālā ziņā, kad attiecībās - mani bijušie draugi vienmēr būs mani (bijušie draugi), mans amats vienmēr būs mans (pat ja es jau daru, ko citu) u.t.t. Bet gan jau - es mācos. Novēliet man veiksmi šajā procesā. |
|
|
| Motivācija |
[1. Mar 2005|09:34] |
Tā nu sanāca, ka pagājušajā nedēļā netiku uz diviem agrajiem Doma dievkalpojumiem, jo vajadzēja rūpēties par saviem ārvalstu viesiem. Savukārt vakar netiku, jo noticēju Sātana meliem. Secinājums viens - tikai šie agrie dievkalpojumi man liek celties 7.00, jo darba dēļ to pagaidām nespēju. Es ceru, ka tad, kad beigsies ciešanu laiks, es varēšu atrast labu motivāciju nākt laikā uz darbu, jo šobrīd man labi izdodas atrast simtiem iemeslu palikt ilgāk mājās.
Galvenais ir motivācijā - tāpat tas notiek arī darba vietā - katrs darbinieks sevī slēpj pasaules glābēja potenciālu, bet ja darba devējs nespēj katru motivēt, tad pat kopēšanas darbs nenotiek kā vajag. Labs motivators ir alga. |
|
|
| Iemīlēšanās |
[1. Mar 2005|14:43] |
| [ | Oma: |
| | azartiska | ] |
| [ | Klausos |
| | biroja trokšņos - dators, tel., durvju klaudzoņa, mana sirds | ] |
Man ir dalītas jūtas pret šo procesu vai posmu cilvēku dzīvēs: no vienas puses es skatos un priecājos uz tiem, kuri ir iemīlējušies - viņiem ir pavisam citāds spīdums acīs un viņu solis ir raitāks, lai neteiktu, ka viņi pārvietojas, nepieskaroties zemei. No otras puses - ciest nevaru tos sapņojošos, neko apkārt neredzošos, izkaisītos.
Bet skaisti. Skaisti, kad arī es tāda kļūstu, bet zinu, ka ir kādi, ko šādā agregātstāvoklī kaitinu.
Piedodiet mīļie. |
|
|