Šitā vēl nav bijis |
[23. Jan 2006|19:34] |
Man ir fiziski neizmērojami slikti. Nezinu, kā tas beigsies. Nu labi - zinu, reiz arī es nomiršu, bet vai no šī sliktuma vai no kāda cita - vēl nezinu.
Bet visnotaļ veiksmīga diena. Šodien dabūju pabraukāties ar Volvo S40 un man jau patika. Kaut arī tepat līdz Garkalnei, tomēr prieks. Jautrības sākās pie Brīvdabas muzeja, kur iedegās benzīnbāciņas zīme, un man, kā tramīgai dāmai, sākās jautājumi - cik km vēl var nobraukt, ja šī zīmīte deg? Viss beidzās labi - neuzpildījos un nodevu auto likumīgā īpašnieka rokās. Pēc tam tā jau bija viņa problēma. Ha!
Vēl daži veiksmīgi projektiņi briest.
Un šī gada atziņa (ja daži šodien runā par pagājušā gada vārdiem un nevārdiem) - ar klientu neguļ! Tas nav universāls teiciens, bet tieši manā sfērā strādājošajiem. Un klients varētu būt arī darbs - tā kā - tikko ārā no darba telpām - tā sākas mana brīnišķīgā dzīve! Kaut tas būtu tik vienkārši. Jo ja nav nekā cita, ar ko gulēt - un šeit nav runa par personu (kas tā padomāja, tagad nokaunās) - tad vieglāk ir gulēt ar darbu vai negulēt vispār. Nu labi - man nav depresija, man tikai fiziski ir ļoti, ļoti slikti. Laikam brīdināšu ģimeni, lai tomēr viņi reizi dienā man piezvana, pārliecinoties, ka es vēl dzīva vai arī, ka man nav vajadzīga viņu palīdzība. |
|
|
Comments: |
Eu, Tu turies, ja?
& par to darbu - arī ar darbu ir jāguļ. & arī darbu ir jāmīl. Vismaz es savādāk nevaru. Līdz ar to vienmēr tāds trīsstūris sanāk :)
Jā, jā. Turos. Pie klaviatūras.
Darba mīlēšana ir viens. Bet gulēšana ar to - pavisam kas cits, imho. Nav taču normāli, ka es eju gulēt un ceļos ar domām par darbu. Un brīvdienās visas manas domas ir par to, kas palicis darbā neizdarīts un cik lielisks moments ir tagad, lai to izdarītu. Tagad es vismaz to nedaru brīvdienās. Bet sorry, ka es Taviem īsajiem komentiem atbildu vienmēr tik gari.
Drīzāk jau man jāatvainojas, ka es tik īsi :)
Nav gan, bet varbūt tieši šobrīd ir labi tā, kā ir? Vismaz, ja es pareizi saprotu, kāda tukša vieta tiek aizpildīta. & kāpēc gan tas lai nebūtu darbs. Man jau arī nav īpaši savādāk - pat liela daļa sarunu ar mīļajiem & tuvajiem cilvēkiem ir tieši par darba lietām. &, jā, arī pirms gulētiešanas pārskatu izdarīto & arī nākamās dienas plānus.
Taču - ja es neko nejaucu, Tu esi vadītāja, vai ne? Tā kā - tas ir normāli. Katram savs krusts...
Nu jā - esmu vadītāja. Un katram savs krusts, bet - kā smejies - vieglāk no šīs domas nepaliek.
Bet nav gan jāatvainojas, ka īsi - tā ir māksla pateikt savu tā koncentrēti. :)
| |