| Šitā vēl nav bijis |
23. Jan 2006|19:34 |
Man ir fiziski neizmērojami slikti. Nezinu, kā tas beigsies. Nu labi - zinu, reiz arī es nomiršu, bet vai no šī sliktuma vai no kāda cita - vēl nezinu.
Bet visnotaļ veiksmīga diena. Šodien dabūju pabraukāties ar Volvo S40 un man jau patika. Kaut arī tepat līdz Garkalnei, tomēr prieks. Jautrības sākās pie Brīvdabas muzeja, kur iedegās benzīnbāciņas zīme, un man, kā tramīgai dāmai, sākās jautājumi - cik km vēl var nobraukt, ja šī zīmīte deg? Viss beidzās labi - neuzpildījos un nodevu auto likumīgā īpašnieka rokās. Pēc tam tā jau bija viņa problēma. Ha!
Vēl daži veiksmīgi projektiņi briest.
Un šī gada atziņa (ja daži šodien runā par pagājušā gada vārdiem un nevārdiem) - ar klientu neguļ! Tas nav universāls teiciens, bet tieši manā sfērā strādājošajiem. Un klients varētu būt arī darbs - tā kā - tikko ārā no darba telpām - tā sākas mana brīnišķīgā dzīve! Kaut tas būtu tik vienkārši. Jo ja nav nekā cita, ar ko gulēt - un šeit nav runa par personu (kas tā padomāja, tagad nokaunās) - tad vieglāk ir gulēt ar darbu vai negulēt vispār. Nu labi - man nav depresija, man tikai fiziski ir ļoti, ļoti slikti. Laikam brīdināšu ģimeni, lai tomēr viņi reizi dienā man piezvana, pārliecinoties, ka es vēl dzīva vai arī, ka man nav vajadzīga viņu palīdzība. |
|