|
13. Jan 2006|08:41 |
|
Kad jūtas atnāk un notriec Tevi kā zibens (kā tai Mielava dziesmā), tad viss, kas iepriekš bijis svarīgs- atkāpjas. Paliek tikai viena vēlēšanās - dalīties visā. Jo vecāks kļūsti, jo mazāka iespēja, ka zibens Tevi nospers, jo prāts un pieredze liek apšaubīt visu. Protams, arī zibens ķertie nāk pie samaņas un aiziet katrs uz savu pusi. Protams, ka tas ir sāpīgi. Bet vai gaidīt, neatrast, nepiedzīvot,neļauties... nav sāpīgi? |
|