|
[5. Jan 2006|22:19] |
Priekšā stāvošās pārmaiņas manā dzīvē mani nedaudz baida. It kā nav iemesla, jo vēzis man vēl nav atklāts un salīdzinoši ar vēža atklāšanu pēdējā stadijā manas dzīves pārmaiņas ir tīrais nieks. Es jau zinu, ka būs labi. Galvenais ir nekrist izmisumā. Galvenais ir nesākt lietot kādas kaitīgas vielas. Pagaidām turos. Bet cik ilgi - nezinu. Patiesi - nezinu.
Aij. Man laikam tikai trūkst uzmanības. Un darbs no 9.00 līdz 17.00. Kad būšu atpakaļ darbā, tad nebūs laika nekādām muļķībām. Nu jā - arī sporta klubam nebūs laika. Un vispār... |
|
|
Comments: |
Nu nebija foršs salīdzinājums ar vēzi & kaitīgo vielu pieminēšana... Tā, nolemti.
Nu piedod. Vienkārši ja salīdzinu notiekošo ar kaut ko tādu, tad saprotu, ka viss ir pupu mizas. Es te tikai ņemos. Mana staigāšana pa plāno ledu ir relatīvi droša. Un man nav pamata sevi žēlot. Tikai baida tā neziņa par rītdienu. Bet vienkārši šobrīd ir vairāk brīvā laikā un tāpēc es te arī ņemos ar sevis žēlošanu.
Ei, mēs taču visi ik pa brīdim te par kaut ko ņemamies. Ir Ok. & būs viss Tev labi. Tā, kā Tev būs labāk, iespējams, nevis tā, kā Tu varbūt gribētu, lai būtu, bet būs. | |