|
5. Jan 2006|22:19 |
Priekšā stāvošās pārmaiņas manā dzīvē mani nedaudz baida. It kā nav iemesla, jo vēzis man vēl nav atklāts un salīdzinoši ar vēža atklāšanu pēdējā stadijā manas dzīves pārmaiņas ir tīrais nieks. Es jau zinu, ka būs labi. Galvenais ir nekrist izmisumā. Galvenais ir nesākt lietot kādas kaitīgas vielas. Pagaidām turos. Bet cik ilgi - nezinu. Patiesi - nezinu.
Aij. Man laikam tikai trūkst uzmanības. Un darbs no 9.00 līdz 17.00. Kad būšu atpakaļ darbā, tad nebūs laika nekādām muļķībām. Nu jā - arī sporta klubam nebūs laika. Un vispār... |
|