| |
[27. Dec 2005|01:02] |
|
Kaut kādā mērā viss ir ļoti paredzams, bet tomēr ir staigāšanas pa naža asmeni sajūta. Visu laiku. Drošs nav nekas. Ir trauksmes sajūta. Kā man nepatīk gaidīt atbildes. Atbildes, no kā atkarīga, iespējams, pat mana fiziskā brīvība. |
|
|
