Es tik ilgi nenodzīvošu un jūs neapgrūtināšu* |
[27. Dec 2011|08:13] |
Tās īpašības, kas nepieciešamas sociālajiem darbiniekiem, mūsu ģimenē nepiemīt ne vienam, ja nu vienīgi māsai. Tagad vedu vecmāmiņu uz Stradiņiem, uz sirds operāciju. Vakardiena un šis rīts ar vecākiem un vecmāmiņu bija smags pacietības un lēnprātības pārbaudījums. Pagaidām turos. *Tā saka tētis, kād mēģinu viņu mierināt, ka reiz viņš arī būs tik vecs un plānprātīgs. |
|
|
Comments: |
| From: | sw |
Date: | 27. Decembris 2011 - 10:24 |
---|
| | | (Link) |
|
been there, izturēju, cik varēju, pēc tam sāku no veciem, plānprātīgiem cilvēkiem turēties pa gabalu. izklausīsies ciniski, bet tā kondīcija arī viņu nāvi, kas neizbēgami reiz pienāks, palīdz uztvert mierīgāk - tb, "viņa/-s jau labu laiku tāpat mūsu vidū īsti vairs nebija". tā ir tāda nomiršana pamazām, nevis uzreiz un nav.
Nu man te ir klasika ar to, ka veci cilvēki ir kļuvuši kā mazi bērni. | |