| Diezgan nenopietna diena |
[30. Dec 2010|01:46] |
Meksikāņu seriāli daudz foršāki pa manam ir tos vērojot no malas. Bet ja tajos pēkšņi izrādās, ka piedalies pats, ir diezgan skērī. Šodien mani aicināja uz dubultrandiņu un es esmu ļoti priecīga, ka neaizgāju. Mans iemesls ir darbaholisms, kas nav labi, bet tomēr. Mēs ar Buraku viens otram izkratījām sirdis par darbu, cik nu mūsu piesardzība un viltība to ļauj. Ir tik kruta sajūta, kad var teikt - been there, done that vai arī - i know the feeling of loneliness being up there. Es jau sen gribēju ar viņu sadzert, lai varētu tā no sirds izprašņāt un saprast, kas lācītim ir vēderā un kāpēc viņš dara to, ko dara. Es daudz ko uzzināju, bet tomēr arī sapratu, ka mēs lieliski protam spēlēt visādas spēles. Bet es ceru, ka mēs laiku pa laikam šādi aprunāsimies. Un īstenībā viņš pats teica, ka viņam liekas, ka es kaut ko slēpju un nepasaku, tāpēc arī teicu - davai, parunājam zem 4 acīm un es visu pateikšu. Un tas bija ļoti labi.
On the other news, man ar veselību paliek labāk, bet tomēr tas progress ir pārāk lēns.
Un šodien universitātē puiši, kuriem mēs prasījām e-pastus, sākumā painteresējās, vai esam neprecētas, tad izteica komplimentu Ilzei par viņas acīm un nākamajā brīdī jau viens no puišiem metas uz ceļa un lauzītā angļu valodā viņai prasa "will you marry me?" Viņa atbild, ka nē, jo lūk viņam neesot gredzena un tā. Puisis neapmulst un no kabatas izvelk atslēgu saišķi un ir gatavs šī saišķa riņķi piedāvāt gredzena vietā (kā mēs no Jacobs kafijas reklāmas zinām, ir vēl briesmīgāki varianti bijuši). Mēs ar Mervi smejamies un man pēc tam tiešām vaigi sāpēja no smiešanās, bet nu super pozitīva situācija.
Tad viens no vietējiem aktīvistiem pēc draudzības apstiprināšanas FB atraksta, ka hey, mūsu dzimšanas dienām ir tikai 3 dienas starpā, bet ka viņš tomēr esot vecāks. Un es viņam uz to atbildu, lai viņš necer, ka šo 3 dienu dēļ es viņam tagad bučošu roku kā izrādot respektu pret vecākiem. Tad nu mums panesās tālāk diskusija par šo. Bet nu jauki.
Savukārt mūsu turku valodas skolotāja ir pārāk temperamentīga - viņa spēj no tādas beigtas blusas izpūst ziloni, ka šausmas vienkārši. Bet nekas - mums ir mūsu 4 stundas un jāspēj tik pildīt mājas darbi un gan jau mēs arī runāsim turciski. Varbūt nākamajā dzīvē.
Tā nu es te vadu savas dienas un nevaru sagaidīt, kad būšu vesela, jo tad dzīve uzņems jaunus apgriezienus un viss būs vēl foršāk. |
|
|
