Vājums |
[22. Dec 2010|23:18] |
Man rīt beidzas antibiotiku kurss, bet mēneša laikā šīs jau bija otrās antibiotikas, ko nācās lietot, un imūnsistēma ir tik ļoti nost, ka netiek galā pat ar parastu saaukstēšanos, kas nu jau ilgst 12 dienu. Diez kas nav. Tagad būs jākačā augšā imūnsistēma. Vēl mūsu koordinatoram Fatiham ir divi kaķīši, jo viņam neesot draudzene tagad. Kas notiks ar kaķīšiem, kad būs draudzene? Nu vispār viņš ir kļuvis drusku ļauns un no 4 turku valodas stundām nedēļā grib mums atstāt vairs tikai 2 stundas. Bet ar pretenzijām par labu turku valodu! Vakar izdomājām tēmu festivālam, jo prep-meetingā 26 gudras galvas to nevarēja. Mēs ar Artjomu sametām kādus 7 variantus, no iepriekšējās pieredzes zinot, ka ne viss, kas angliski kaut ko labu nozīmē, ir iztulkojams turciski. Bet viss čiki. Tēma ir! Vakar arī dabūju paciņu ar piparkūkām un salami desām no Latvijas. Mūsu dzīvoklī valda tāds prieks par desu un piparotiem cepumiem :) Liekas absurdi, bet ir ok. Kas interesanti - rupjmaize man pagaidām nekārojas pilnīgi nemaz. Un vēl vakar mūsu direktors un koordinators mūs uzaicināja ārā - bijām vietā, kur spēlējām Tavlu, pīpējām nargili un dzērām lielās tējas (par 2 lirām). Tīri neko pasēdēšana. Buraks arī bija atcerējies atnest šokolādi, ko Gaziantepa eksportē pat uz Šveici - tā tika stāstīts CNN ziņās. Šokolāde sliktāka par Laimas un teju jebkura Krievijā ražotā šokolāde ir labāka par Laimas, tā kā es nezinu, kā tiem turkiem šitas joks izdodas. Bet nu malači - man teica, ka visu panākumu atslēga ir marketings. (Varbūt man vajadzētu palikt Turcijā, lai studētu visu vareno marketingu, hmm?) Vakar bijām uz prezentāciju hakeru skolā. Un pēc tās viena meitene pienāca man klāt, gribēja ar mani turciski parunāties, bet nu nesanāca mums nekas prātīgs un tad viņa mani pa turku modei uz abiem vaigiem sabučoja un paskaidroja, ka "you look so sweet". Bet man arī te laikam pietrūkst pieskārienu, par ko rakstīja delvira, tāpēc jauki, ka sveši cilvēki var mani šitā sabučot. Kaut arī tas ir negaidīti un drusku uz šoku paķer. |
|
|
Comments: |
From: | divi_g |
Date: | 23. Decembris 2010 - 00:29 |
---|
| | | (Link) |
|
Paprasi wobenzymu, ja nedod/veselības apdrošināšana nemaksā, tad pērk pati. Labs imūnmodulators un ne tikai.
Nu, mīkstas un pūkainas rotaļlietas ir saistāmas ne tikai ar draudzenēm, bet arī ar draugiem un pat bērniem :))
Ok, painteresēšos par tā wobenzyma pieejamību šeit.
Tie kaķīši ir dzīvi. Un tur ir skumjš iepriekšējais stāsts par sunīti, kurš nomira, jo kaimiņi iebaroja tam vistu ar kauliņiem. Bet par to, ka cilvēki mēģina īstas lietas un cilvēkus ar kaut ko aizstāt, es laikam zinu gan :) Bija brīdis, kad man reāli kaitināja tie stabilie pāri, kas bērniņa vietā iegādājās kaķi vai suni kā aizstājēju, kaut arī zinu, ka kaķa/suņa un līdzīgo projekti parasti nav tik ilgi un dārgi, kā īsta bērna ieviešana.
From: | divi_g |
Date: | 23. Decembris 2010 - 00:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, nu, kā Tu to zini? :)
From: | divi_g |
Date: | 23. Decembris 2010 - 01:13 |
---|
| | | (Link) |
|
Hmm. Man pirmā doma ir "reliģija", ja godīgi, tā kā esmu atvērts Taviem komentāriem ;))
Iespējams mans tablešu kokteilis man ir atņēmis rakstīta teksta uztveres spēju, bet es tagad patiešām nesapratu, ko Tu gribi uzzināt. Kā es zinu, ka cilvēki ar dzīvniekiem aizstāj neesošās otrās pusītes, bērnus un ko tik vēl ne? Tur pietiek ar vienkāršiem novērojumiem no malas - ne visu vajag pārbaudīt uz savas ādas. Un man vēl aizvien nepatīk kaķi, suņi un citi dzīvnieki, tāpēc kā substitute kaut kam, kas man personīgi pietrūkst, šitādas radības nederēs. Sorry, ja es Tevi nesapratu.
From: | divi_g |
Date: | 23. Decembris 2010 - 01:26 |
---|
| | | (Link) |
|
Nē, es nekaunīgi biju domājis to, vai reliģija neaizstāj emocijas un jūtas, taču šo domugājienu nav obligāti turpināt un izvērst :))
Ak, tā tas bija domāts! Es katrā ziņā par šo padomāšu.
From: | divi_g |
Date: | 23. Decembris 2010 - 01:38 |
---|
| | | (Link) |
|
Es būšu pārsteigts, ja :) | |