| Atskaitīte |
[10. Nov 2010|21:40] |
Stockmanam palūdzu spamu vairs nesūtīt.
Unibankā kontu slēdzu un gandrīz nedabūju konta atlikumu, par kura saņemšanu parakstījos.
Izņēmu no apavu meistara zābaku ar salabotu rāvējslēdzēju.
Nopirku Nice Place krekliņus. Sev ar Lielvārdes jostu, kaut arī gribējās ar burbuļsaktu.
Biju pie direktora - teica paldies un novēlēja veiksmes, teica, lai pēc gada, ja gribu, piesakos atpakaļ - ka tik ne tā, uz nesezonu. Stāstīja, cik kruti vienā TR kūrortā oktobrī atpūties. Un grāmatvedībā man iedeva nodokļu grāmatiņu, parakstītu un apzīmogotu, bet pēdējais cipariņš man pašai būs jāieraksta, jo algu un 36 atvaļinājuma dienu kompensāciju man pārskaitīs tikai rīt. Kaut ko tādu es negaidīju, bet jautri visnotaļ. Lūk.
Dabūju savas pases bildes - ho, ho, ho - drīzāk kriminal info "policija meklē" saucas šis fotogrāfiju veids, bet nekas.
Biju uz semināru "Attiecības šķērsgriezumā" - ja neskaita, ka ļoti slikti var dzirdēt, jo nav skaņu pastiprinoši līdzekļi, tad diezgan apmierinoši. Nevaru saprast, vai gribu rīt iet vēl, vai nē.
Tad man rīt vēl darbā ir jāmāca lietas, kuras neviens cits nemāk. Grrr. Bet vajag.
Vēl jāiepriecina zobārsts.
Pēc visiem mediķiem man ir jau diezgan pagarš sarakstiņš ar profilaktiskiem medikamentiem, ko noteikti uz tādu nekurieni kā manējā, ir jāņem līdzi. Nu nezinu, nezinu. Bet vēl padomāšu.
Vēl es dabūju augstās trepes, lai noskrūvētu lustru un aizkaru stangas, bet par lustru man nav idejas, kā vienai pašai ar tādu multitāskingu tikt galā - turēties uz trepēm un nezaudēt līdzvaru, pa vienam vien kupolam atskrūvēt, kur viņus nolikt? Vot vēl jāizfiško, cik iespējams tas ir. Tas Tev nav iedot filozofam spuldzīti nomainīt. |
|
|
