Nav laika |
[2. Aug 2010|18:48] |
No vienas puses fakts, ka man nav laika, pat papukstēt cibā, laikam ir labs pats par sevi. No otras puses - man liekas, ka es pārāk daudz strādāju un nodarbojos ar visādām citām lietām. Man, piemēram, gribas pierakstīt, kā man gāja ar vecākiem un lauku omu, kā izbraukājos pa Kurzemes negrēderētajiem ceļiem vismaz 150 km, kā noslēdzās nometne, kā es velti svētdienā izmeklējos automazgātuvi Kuldīgā un ka man uzticētā zivs vēl nav nomirusi no uzmanības deficīta, bet tam nav laika. Jo jāskrien ir tālāk. Ā, nu jā - dokuments no Gaziantepes vēl aizvien nav sasniedzis mani :( Šajā nedēļas nogalē ir laivu brauciens, kurā es nevarēšu piedalīties, jo kolēģei ir smagi saslimis bērniņš un man būs jāstrādā sestdien. Bet tajā pašā laikā es brīnos, kā man šodien ir pieticis pacietības un laipnības visiem 10 klientiem. Skatos uz sevi no malas un nepazīstu - tik laipna es nemēdzu būt. Bet nu jā - man iet labi :) |
|
|
Comments: |
Man liels prieks :-) (ka viss notiek) Protams, interesē, kā gāja pie vecākiem, un vai tētis saprata?
Nē, tētis vai nu nepamanīja vispār (lai gan neticu, ka tā), vai izlikās neredzam, bet nekādu vērību rētai nepievērsa, tā kā saruna par to nenotika.
Tie trakie ceļi ir visur Latvijā! Es gan nedēļas nogalē izbaudīju vien kādus ~20km.
Mjā, Tev taisnība. Bet man bieži nenākas pa tiem braukt. | |