Gulbji un monogāmija |
[27. Jan 2010|19:31] |
Man likās, ka tas stāsts par gulbjiem un monogāmiju ir izdomāts vai tur ir daudz piedomāts. Nu labi, par gulbjiem es tāpat neko nezinu, bet tikko mans bijušais vācu kolēģis (laikam jau vairāk kā kolēģis, jo es tiku aicināta arī uz kāzām, kaut arī tobrīd vēl viņa līgavu nepazinu) man izstāstīja par savu māti, kura nomira pirms gada un tēvu, kurš pirms pāris nedēļām nomira. Un tur tas stāsts ir tieši tāds - viņi ļoti viens otru mīlēja, un pēc mātes nāves tēvs, kaut arī uzņēmējs, ar bērniem un mazbērniem, nav spējis rast dzīvot prieku bez savas sievas. Un klusi nomiris. Tagad tas kolēģis man raksta, cik ļoti viņa dzīve ir apgriezta kājām gaisā un es te nodarbojos ar neautorizētu dvēseles kopšanu. Labākais, ka tie ir cilvēki, kas tic mūžīgai dzīvībai un saprot, ka reiz atkal satiksies. Bet nu - ir jāprot izsērot. |
|
|
Comments: |
nu jaa, bet vinji jau peecaak satiksies kaa bezpersoniskas bezdzimuma dveseliites, kas vnk kopaa dzied debesu korii!:)
Dieva tuvumā jau vairs neko nevajadzēs. :)
nu es jau ar mesidzhu saprotu shadi, liidz ar ko par to otru buus pilniigs pofigs - ir vinjsh tai korii vai nava!
Es šodien ļoti gudrā teologu grāmatiņā lasīju, ka tomēr bez tā kora tur būs vēl viskaut kas. Bet dvēselītes jau viena otru atpazīs tik un tā. Vienalga (pofig) nebūs - tas būtu pret mīlestību. Un vispār - es līdz galam nesaprotu, uz ko Tu velc. :) Kas būtu tas, kas būtu svarīgi?
velku uz to, ka ja zinaam, ka tad buus dveeseliites, kam tikai dievs un nekas cits svariigs, tad tas nav nekaads mierinaajums paliceejam, jo debesu korii vinjam neviens nemetiisies ap kaklu, pacik gauzhaam skaisti koklees un vaarsmos, jaunpienaaceeju pat nemanot (necik nenjirgaajos, vnk man shkjiet, ka shite nekaads psihologjisks mierinaajums prieksh kristiesha miiljotaa naaves gadiijumaa vis nesanaak).
:) Nu katram savi priekšstati, kas tāpat visi ir aplami, tā kā ja kādam izdodas mierinājumu šajā idejā gūt, tad prieks par viņu. | |