| Gulbji un monogāmija |
27. Jan 2010|19:31 |
Man likās, ka tas stāsts par gulbjiem un monogāmiju ir izdomāts vai tur ir daudz piedomāts. Nu labi, par gulbjiem es tāpat neko nezinu, bet tikko mans bijušais vācu kolēģis (laikam jau vairāk kā kolēģis, jo es tiku aicināta arī uz kāzām, kaut arī tobrīd vēl viņa līgavu nepazinu) man izstāstīja par savu māti, kura nomira pirms gada un tēvu, kurš pirms pāris nedēļām nomira. Un tur tas stāsts ir tieši tāds - viņi ļoti viens otru mīlēja, un pēc mātes nāves tēvs, kaut arī uzņēmējs, ar bērniem un mazbērniem, nav spējis rast dzīvot prieku bez savas sievas. Un klusi nomiris. Tagad tas kolēģis man raksta, cik ļoti viņa dzīve ir apgriezta kājām gaisā un es te nodarbojos ar neautorizētu dvēseles kopšanu.
Labākais, ka tie ir cilvēki, kas tic mūžīgai dzīvībai un saprot, ka reiz atkal satiksies. Bet nu - ir jāprot izsērot. |
|