| Nozagtās acis (2005) |
[25. Okt 2009|13:41] |
Mazajā lodziņā (c) noskatījos kārtējo labo filmu. Šoreiz bulgāru. Откраднати Очи (http://www.imdb.com/title/tt0441025/).
Es pat esmu beigusi kursu par Centrāl- un Austrumeiropas valstu vēsturi, bet šo faktu es nezināju un tagad tas ir arī tabu temats. Bulgārijā 80.ajos gados turku izcelsmes iedzīvotājiem tika masveidā mainīti vārdi, tēva vārdi (arī mirušo tēvu), nu viss, viss, kas ir saistīts ar viņu kā turku identitāti. Slēgtas mošejas, aizliegti reliģiskie svētki. Kapos no kapakmeņiem tika nokalti nost turku vārdi vai arābu uzraksti. Šī asimilācijas politika beidzās ar robežas atvēršanu 1989. gadā, kad veseli turku ciemati izmantoja izdevību atgriezties savu senču dzimtenē Turcijā.
Šajā filmā stāsts ir par vienu bulgāru kareivi Ivanu (jaunu, jauniņu), kurš ir atbildīgs par vietu zīmogiem, kuri tiek izmantoti jaunajās dzimšanas apliecībās, pasēs, laulību apliecībās utt. Un lai būtu romantika - jaunu turku pēctaču atraitni, bērnu dārza audzinātāju Aitenu, kuru pēc reformas pārsauca par Anu. Šajā filmā viņas meitiņa traģiski iet bojā. Šis fakts liek abiem varoņiem satikties psihiatriskajā slimnīcā pacientu lomās. Un tad vēlreiz Aitenas vectēva ciemā.
Trimdas latviešiem noteikti ir kaut kas sakāms par ASV melting pot, bet ja kāds no padomju gados iebraukušajiem vai to pēctačiem pārmet necilvēcīgu izturēšanos pret viņiem Latvijā, tad man ir skumji. Salīdzinoši latvieši ir lieli humānisti. Tikai pilsonību neizdalīja visiem, tas gan. |
|
|
| Comments: |
Man šķiet, ka ne visu ir labi vērtēt salīdzinoši.
Īpaši, ja salīdzina nesalīdzināmo. Nu tas tāds emocionāls ieraksts man uzreiz pēc filmas noskatīšanās. Ja būtu salīdzinājusi to Bulgārijas gadījumu ar Kipru vai Grieķiju, tad būtu citādāk. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}