Forša Lieldienu svētdiena |
[13. Apr 2009|00:14] |
Lai neticīgie cepās par lietām, ko nesaprot un kas uz viņiem neattiecas. Par pozitīvo - šodien bija ziepju burbuļu diena. Francūži ir unikāli, viņi pat svešā pilsētā uz līdzenas vietas var sarīkot festivālu. Šodien manas daudzstāvu stāvvietas jumta stāvs bija tukšs no mašīnām, jo visi kaut kur devušies. Un kaut kādi franču jaunieši uz šī jumta dziedāja, pūta burbuļus un sauļojās. Riktīgi kruta. Un tas stāvvietas jumta stāvs ir vienkārši ideāla vieta vasaras nakšu jumta ballītēm. Un tad meitene Dubultos pūta daudz daudz ziepju burbuļu. Un vispār - laiks bija ideāls. Daudz izstaigājos pa Dubultiem, nedaudz pa Bulduriem. Un kājas, ak kājas! Ir man tās. :) Bulduros nopirku narcises, dabūju kuļiču. Nevienu olu neesmu apēdusi. Rīt it kā brīvdiena. Pēcpusdienā pikniks. Kaut laiks būtu tik pat labs, kā šodien. |
|
|
Comments: |
klau, par lieldienām runājot. vai tu gadījumā nezini, kāpēc rietumu kristieši (katoļi, luterāņi u.c.), svin lieldienas žīdu pashas laikā, kurā vēsturiski jēzus tikai iejāja jeruzalemē (pūpolu svētdiena)? pareizticīgie stingri ievēro principu un lieldienas vienmēr pārceļ PĒC žīdu lieldienām, bet katoļi nē. kāpēc?
Pati nezinu. Bet internetā atradu šādu skaidrojumu: Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20. vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā. Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra. http://skatiens.lv/zinas/latvija/12042009-kristiga_baznica_svin_lieldienas
hmm. cik zinu, pareizticīgo un katoļu lieldienas REIZĒM sakrīt, bet tikai tad, ja tās iekrīt PĒC žīdu pashas. ja, kā šogad, žīdu pasha un kristīgās lieldienas iekrīt vienā laikā, pareizticīgie tās tomēr pārceļ nedēļu uz priekšu. un vai tad lieldienas ir pavasara sākuma svētki? pirmoreiz dzirdu, ka tur kāds sakars. | |