- 9/21/09 12:26 pm
- 2 commentsLeave a comment
- 9/13/09 07:14 pm
- Negrozīsim vēsturi. Jāsāk vākt ziedojumus, lai pretīm Puškina piemineklim uzceltu Dantesa statuju ar izstieptā rokā revolveri.
- 2 commentsLeave a comment
- Subjektīvi par dabasgāzes izvadi
- 9/13/09 10:37 am
- Mūsdienu aizspriedumainā sabiedrība man nezināmu iemeslu dēļ ir ļoti neiecietīga pret atraugāšanos sabiedriskās vietās. Vēlos atgādināt, ka pat augsti attīstītas civilizācijas bieži vien atraugāšanos ir uzskatījušas par normālu un dažkārt par atbalstāmu parādību pēc maltītes un ne tikai. Jaunās nepieredzējušās māmiņas bieži vien ir priecīgas par savu mazuļu atraugāšanos un man neizprotamā veidā bieži vien to sajauc ar smaidiņu. Tad kādēļ mēs vairs atraugāšanos nesaprotam. Tajā nav nekā pretīga, tā vietā lai klusītiņām savas izvadgāzes apslāpētu un neviekli pie sevis nošņāktos, parasti atļaujos izdevst skaļu un sulīgu burkšķi. Es protams neatbalstu dabasgāzes izvadi caur otru galu, jo šis process man parasti asociējas ar nepatīkamu aromātu, bet atraugāšanās ir nekaitīgs un lielākoties nekādu smaku neizraisošs process. Es pat gribētu teikt, ka izjūtu simpātijas pret cilvēkiem, kuri kādreiz manā klātbūtnē ir atraugājušies. Tādā veidā cilvēki pauž savu nihilistisko attieksmi pret neloģiskajiem sabiedrības standartiem un iesīkstējušajiem uzvedības modeļiem. Atceros savulaik sadzēros ļeņingradā un sāku runāties ar vienu meitieti. Sanāca tāda patizla nenormāli salda saruna, bet tad mēs izgājām laukā uzpīpēt un meitene izdvesa kārtīgu burkšķi. Kopš tā brīža man viņa uzreiz iepatikās.
Savulaik lasīju, ka kazas atraugā ir 70% metāna, vai arī tas bija butāns, propāns, vai dekāns, īsti neatceros. Līdzīgs sastāvs bija arī citu mājlopu pirdienos. Tad man radās ģenitāla ideja, ka varētu kūtīs ierīkot filtrēšanas iekārtas, atfiltrēt vajadzīgās gāzes un pārējā gaisa un izveidot lokālu apkures sistēmu. Padalījos ar šo ideju ar vienu trako zinātnieku. Viņš veica primitīvus aprēķinus un secināja, ka manai idejai nav nākotnes. Es gan viņam toreiz nenoticēju un vēljoprojām uzskatu, ka viņš mani neatbalstīja, jo gribēja šo izgudrojumu paturēt sev. Bet neskatoties ne uz ko, es tagad varu staigāt apkārt pa pasauli un visiem stāstīt, ka manā paurī rodas ģeniālas idejas, kuras pasaule vēl nav gatava atzīt un realizēt. - 4 commentsLeave a comment
- 9/1/09 01:36 pm
- Šodien sajutos kā superstārs. Pirmā septembra oficiālajā daļā ierados ar nokavēšanos. Visi jau sasēdušies zālē un klausās priekšniecības teiktajā. Saule, gaisma, izglītība, nākotnes durvis uz zinībām, inovāciju pilna pasaule. Atveru durvis, runātāja paskatās uz mani kā es klusām un nemanāmi mēģinu izspraukties līdz skolotāju galam. Un tad, mikrofonā paziņo, ka rekur nāk informātikas skolotājs vārdā tāds un tāds. Majestātiski, aplausu un gaviļu pavadīts, klanoties pateicībā aizgāju līdz skolotāju galam un apsēdos uz radiatora, citas vietas kur sēdēt nebija.
- 6 commentsLeave a comment
- Par to pašu - neko
- 9/1/09 12:53 pm
- Par savu vakardienas vārdadienu es uzzināju no draugiem. Nē, neviens draugs mani nepamodināja ar laimes vēlējumiem un šampanieša plūdiem. Kā jau vienmēr aizsākot savu kārtējo garlaikoto dienu es apsēdos uz saplēstā datorkrēsla (nebija prātīga doma pirkt datorkrēslu pa 12 latiem, ja svaru stabiņš nepārtraukti tiecas trīsciparu skaitļa virzienā), ieslēdzu datoru un atvēru draudzīgo portālu. Izrādījās, ka daudziem cilvēkiem mana vārdadiena ir svarīgāka par mani pašu, ņemot vērā, ka biju par to galīgi aizmirsis (starp citu, mani nesauc Vilma) Nu neko, sakārtoju istabu, ik pa laikam saņemot kādu īsziņu vai telefona zvanu.
Jau sen izdomāju, ka ir nepieciešama paziņu loka kategorizēšana pēc vārdadienu (man patīk šo vārdus rakstīt kopā) un dzimšanas dienu apsveikšanas metodes. Ir vesela plejāde ar pilnīgi vienaldzīgiem paziņām, kuri automātiski atverot orandžo (un jā man patīk šo vārdu rakstīt ar dž) portālu izpēta šīsdienas gaviļniekus un atstāj bezpersoniskus ierakstus komentāru sadaļā, tad ir tādi nedaudz mazāk vienaldzīgie, kuri uzraksta bezpersoniskas vēstules ar daudz smaidiņiem. Tad ir nedaudz tuvāki, kuri uzraksta īsziņas, un vēl nedaudz tuvāki kuri pat uzzvana. Un tad ir tādi, kuriem ir pilnīgi pofig. Man arī parasti ir pofig, reti kādu apsveicu, bet tas jau nenozīmē, ka cilvēks nepatīk, vienkārši tas šķiet nesvarīgi, kā jebkuri svētki. Piemēram bērnības draugs (ja viņu tā var klasificēt, tad laikam jau labākais draugs, nu jebkādā gadījumā neviena labāka man nav) pilnībā mani vakar ignorēja, un man tas kaut kā vienalga, es arī viņu parasti ignorēju. Un tad es vakar piedzēros, itkā nekas nebūtu bijis, nevajag jau vārdadienu lai piedzertos.
Gribēju tikai piebilst, ka svētki ir tad, kad jūties labi, nevis tad kad to saka kalendārs. - 10 commentsLeave a comment
- 8/15/09 12:49 am
- naktsmaizītes
- 0 commentsLeave a comment
- 8/14/09 04:26 am
- Es neticu, ka jaunas draudzības šajā vecumā ir iespējamas.
- 4 commentsLeave a comment
- 8/12/09 11:23 pm
- Labāk būtu Bulgakova, Tolstoja vai Dostojevska pieminekli uzcēluši. A moš labāk Harmsa.
- 8 commentsLeave a comment
- Praktiskā latvieša piezīmes
- 8/3/09 10:18 pm
- Pēc dabas esmu tizlenis, un ar rokām strādāju maz. Tas vispār ir diezgan raksturīgi mūsdienu jaunatnei. Velisopēda kameras nomainīšana ir vesels piedzīvojums, lasāmlampiņas pieskrūvēšana pie sienas beidzas ar izsistiem korķiem, korķu nomaiņa ar vairākiem elektrības triecieniem. Šodien saņēmos un iegādājos plauktiņus, ko pie sienas pielikt grāmatu novietošanas vajadzībām. Izurbt caurumus sienā sanāca, protams ne bez starpgadījumiem. Sākumā izmantotais urbis bija pa mazu, pēc tam dībelis iesprūda pusceļā un nebija izkustināms, pēc tam ieurbos armatūrā. Vienu vārdu sakot, jautri. Plauktiņi ir pielikti, protams viens no plauktiņa stiprinājumiem ieplīsa, bet otrs plauktiņš turās uz 3 skrūvēm, jo ceturtajai traucē armatūra.
Vēl varu palielīties, ka izmantojot šo vareno instrukciju izveidoju diskešu kastīti. Pašlaik plānoju izveidot šādu pašu tikai lielāku miskastei. Kaut kā tā. Visādi citādi esmu garlaicīgs līdz dzērumam. Un kad piedzēries, tad krītu no riteņa un netīšām krītu ar sievietēm uz bruģa, pats nekontuzējoties. - 10 commentsLeave a comment
- Elle pēc pasūtījuma
- 8/3/09 02:36 pm
- Kādu rītu Jānis pamodās miris. Sevišķi pārsteigts viņš nejutās, 17 miega zāļu tabletes savu darbu bija paveikušas gana labi. Nez ko tagad dara mana dārgā. Droši vien aizlūdz par manu dvēseli. Tikai dvēseles pēc viņa mani aprecēja. Tu esi netiklas dabas, bet Tava dvēsele ir daiļa, es esmu šeit, lai to saglābtu, viņa vienmēr man atgādināja. Fanātiskais katolicisms gan viņai neliedza dzīvot visādi citādi nepiedienīgu dzīvi. Kaut arī Bībeles citēšana un baznīcas apmeklēšana bija viņas mīļākie hobiji, laulības krāpšana bija tīri normāla prakse. Nimfomānija un katolicisms ir nesavienojamas parādības.
Visapkārt valdīja tumsa, tikai kaut kur tālumā varēja manīt nelielu gaismas pleķīti. Nedaudz ieintriģēts Jānis devās gaismas virzienā.
- Nomiri, ja ? - kāda garlaikota balss atskanēja Jāņa galvā
- Laikam jau. - zini, man tā ir pirmā reize, neesmu sevišķi kompetents šajos jautājumos.
Jānis jutās nedaudz pārsteigts par savu vienaldzību. Laikam pēcnāves dzīvē nepastāvēja nekādas emocijas un jūtas, tikai sauss racionālisms. Viņš burtiski neko nejuta, ne siltumu, ne aukstumu, ne bailes, ne prieku. Viss bija tāds, kā lai to pasaka, laikam vienaldzīgs.
- Nu un ko tagad vēlies darīt ? – Balss turpināja tādā pašā garlaikotā tonī.
- A kādi ir varianti ?
- Nu tas atkarīgs no tā ko Tu vēlies, neviens pēcnāves dzīvi nevienam šeit neuzspiež. Katrs izvēlās sev tīkamāko.
- Nu labi, a kādi ir populārākie varianti ?
- Hm, populārākie varianti. Tu vari iet parunāties ar Ješua, bet iepriekš brīdinu, lai tiktu pie viņa ir garas rindas, mūsdienās ļoti daudz kristiešu mirst. Mēs pat esam izveidojuši 5 Ješuā klonus kristiešiem par prieku. Pēc šīs sarunas katram tiek iedalīta arfa un iespēja palidināties pa mākoņiem. Tikai nesaki, ka esi no tiem, kuri pēcnāves dzīvē cer satikt daudz jaunavu. Pie mums viņas ir deficīts, vienīgās jaunavas, kas pie mums nonāk ir programmētāji. Un šeit mums nav ķermeņu, tā kā no jaunavām prieki mazi. Vari aiziet pie skandināvu vai sengrieķu dieveklībām parunāties, viņi mūsdienās ir ļoti garlaikoti. Nu un protams, vari arī reinkarnēties, tikai brīdinu, tur viss notiek pēc nejaušības principa. Vari kļūt vēlreiz par cilvēku, vari arī par skudru, vai par kādu amēbu. Tīrākā laimes spēle.
- Bet elle pastāv?
- Klienta prasības mums ir likums. Kādu elli vēlies?
- Cik neinteresanti. A paspokoties var. Nu tā, lai es staigātu apkārt pa pasauli, bet mani neviens neredzētu.
- Nu, protams, bet iepriekš brīdinu, tas visiem ātri apnīk. Visi sākotnēji padzīvojas pa slavenību vannas istabām, bet tad saprot, ka bez ķermeņa prieki mazi un atgriežas atpakaļ. Bet ja Tu tā vēlies, tad droši.
Jānis ieraudzīja savu ķermeni guļamistabā. Seja bija bāla, lūpas zilganas. Sievas nekur nebija. Blakus gultai uz avīžu skapīša stāvēja Jāņa rakstīta zīmīte adresēta sievai.
Saderam uz minetu, ka elle neeksistē. - 2 commentsLeave a comment
- 8/3/09 12:07 pm
- Pixāra īsfimla "Partly cloudy"
- 3 commentsLeave a comment
- Nūjošana - alternatīva pārvietošanās metode
- 8/1/09 03:16 pm
- Pirmo reizi nūjotāju es ieraudzīju Šveicē. Mēs bijām agri pamodušies un nolēmām aizdoties līdz tuvējai ūdenstilpnei palāpīties. Un tur viņa nāca. Veca tante ar pleijeri ausīs un nūjām rokās. Ar kolēģi neizpratnē saskatījāmies, pat alus gandrīz vai rīklē iesprūda. Cilvēks ar nūjām vasaras laikā, iet. Ar to jau mēs atšķiramies no pārējām dzīvības formām uz zemes, ka pārvietojamies uz 2 ekstremitātēm. Nūjošana ir cilvēces pagrimuma priekšvēstnesis. Nūjošana ir tikai sākums, pēc tam cilvēki atgriezīsies pie četrkāju pārvietošanās, apaugs ar spalvām un izklaidēsies čurājot viens otram mutē no kokiem parkā.
Tas laiks ir pienācis nūjotāji pamazām sāk okupēt arī mūsu mazo valsti. Nesen pastaigājāmies gar māras dīķi, bet tur 5 nūjotāji. Viens latino pacans un pārējie sievišķi kā no modes žurnāla nūjo no kalna augšā un lejā. Izrādījās, ka tā ir fotosesija un viņus kāds bildē. A mans līdzgājējs salauzis kājas īkšķi un pārvietojas uz kruķiem. Visiem nūjotājiem mutes platas. Vienkārši kruķi ir krietni vairāk trū par visām nūjām kopā ņemtām. Ja patiešām vēlies būt alternatīvs tad salauz kāju, varēsi droši nūjot un par tevi neviens nesmiesies.
Mūsu tolerantajā sabiedrībā iecietība ir kļuvusi par slimību. Mēs esam toleranti pret visu un visiem. Mēs mēģinam draudzēties ar visām reliģijām, pat tādām ,kas pielūdz Džozefu Smitu, ar visām seksuālajām orientācijām, lai cik arī tās nebūtu alternatīvas un modernas. (Man nekas nav iebilsdams pret citām seksuālajām orientācijām, bet es paturu tiesības brīvi par tām ironizēt, kāds gan cits prieks būt "normālam"). Bet nūjotājiem nē, es varu paciest visu, bet pret nūjotājiem izturēšos noraidoši un nedraudzīgi. Ja kāds nūjotājs gribēs uzzināt cik ir pulkstens vai kā nokļūt līdz kādai ielai, izlikšos, ka esmu tūrists un runāju tikai Bashu valodā. - 6 commentsLeave a comment
- 7/17/09 05:32 pm
- Esmu trjū metaļurga. Klausos Tori Amos un pieķēru sevi pie domas, ka šī mūzika man patīk daudz labāk par lielu daļu no "uz akmens kakātāju (black)" un "mazu bērnu zarnu ēdāju(death)" mūzikas.
- 7 commentsLeave a comment
- Cibseksualitāte
- 7/17/09 02:27 pm
- Poll #16428
Open to: All, results viewable to: AllTavs dzimums?
Cik bieži Tu domā par seksu?
View Answersreizi 7 sekundēs
3 (6.0%)esmu padomju cilvēks, par seksu nedomāju es to daru
3 (6.0%)manā seksā domu nav
7 (14.0%)es nemāku seksu
3 (6.0%)kāds sekss, dižķibele visur bliņ
0 (0.0%)tikai kad redzu plikņus
1 (2.0%)sekss ? sekss !!! sekss, jā, dažkārt domāju
10 (20.0%)neregulāri, atkarībā no cikla
9 (18.0%)neteikšu, jo kautrējos no savas seksualitātes
4 (8.0%)gribu seksu
10 (20.0%) - 12 commentsLeave a comment
- Būt pensionāram
- 7/9/09 10:04 am
- Tā kā pats esmu garlaicīgs, pastāstīšu par Zojas tanti. Viņa dzīvo 2stavu mājā un ir pensionāre. Statuss: pensionārs, vispār ir zīmogs uz sejas. Tu vairs nevienam nepatīc, neradi nekādu pievienoto vērtību, un lielākoties komunicē ar sev līdzīgajiem, par to, ka dzīve sūkā un daudz. Es viņus apbrīnoju, lai dzīvotu kā pensionārs ir jābūt vai nu mazohistam vai pilnīgi apātiskam. Es te domāju par naudu, ko viņi saņem. Dažreiz, kad jūtos nabags, tad domāju par pensionāriem, un dažkārt pēc šādām pārdomām jūtos labāk (dažkārt sliktāk). Atgriežoties pie Zojas tantes, viņa ir tipiska pensionāre, kurai laiks ir atņēmis ne tikai kādreizējo daiļumu, bet arī lielāko daļu no (iespējams) kādreizējā intelekta. Viņa tā pat kā lielākā daļa Latvijas apakšlāņa dzīvo ļoti taupīgi, un ekonomē uz visu. Veikalā pērk tikai lētākās preces, ziemas vakaros dzīvo tumsā taupot elektrības, kurina plīti, lai ekonomētu gāzi, lieto maz ūdeni.
Aptuveni pirms kādiem 5 gadien Zojas tante atrada veidu kā ūdeni ietaupīt vairāk. Klozetpods tak ir pilnīgs naudas šķērdējamais aparāts. Atliek tikai nedaudz uz tā apsēsties, un pēc tam tas norij veselus 5 litrus dārgā ūdens. Lai sasper zibeņis klozetpoda izgudrotājus, un tad vēl dažkārt tas nestrādā pietiekami kvalitatīvi un visu laiku nedaudz tek. Zojas tante atrada risinājumu. Tikai 50 metrus no mājām atrodas mežš, un tajā mežā ir purvs. Zojas tanti nebaida ne vasaras karstums, ne ziemas puteņi un sals, viņai kabatā vienmēr ir salvešu čupiņa un ceļu līdz savām jaunajām labierīcībām viņa pat spētu atrast ar aizvērtām acīm. Vietējiem iedzīvotājiem gan šīs labierīcības ne sevišķi iet pie sirds, nevar vairs pa iestaigāto taciņu doties uz purvu dzērvenes lasīt, ceļš pārklāts ar mīnām.
Ja pie Zojas tantes ciemos ierodas kāds ciemiņš, tad viņa vienmēr ar nicinājumu izturas pret tiem naudas izšķērdētājiem, kas apmeklē viņas labierīcības. Savai 20 gadus vecajai mazmeitai Zojas tante arī centās iemācīt purviņa labierīcību burvību, bet mazmeita, pēc dabas izlepis skuķis, tomēr izvēlējās doties pie savas draudzenes ciemos. Tad vēl Zojas tante iemīlējās vietējā pienvedējā, un nepārtraukti stāsta pārējām tantēm par savu mīlestību, pats vienreiz dzirdēju. Bet tas jau cits stāsts. - 4 commentsLeave a comment