- Nūjošana - alternatīva pārvietošanās metode
- 8/1/09 03:16 pm
- Pirmo reizi nūjotāju es ieraudzīju Šveicē. Mēs bijām agri pamodušies un nolēmām aizdoties līdz tuvējai ūdenstilpnei palāpīties. Un tur viņa nāca. Veca tante ar pleijeri ausīs un nūjām rokās. Ar kolēģi neizpratnē saskatījāmies, pat alus gandrīz vai rīklē iesprūda. Cilvēks ar nūjām vasaras laikā, iet. Ar to jau mēs atšķiramies no pārējām dzīvības formām uz zemes, ka pārvietojamies uz 2 ekstremitātēm. Nūjošana ir cilvēces pagrimuma priekšvēstnesis. Nūjošana ir tikai sākums, pēc tam cilvēki atgriezīsies pie četrkāju pārvietošanās, apaugs ar spalvām un izklaidēsies čurājot viens otram mutē no kokiem parkā.
Tas laiks ir pienācis nūjotāji pamazām sāk okupēt arī mūsu mazo valsti. Nesen pastaigājāmies gar māras dīķi, bet tur 5 nūjotāji. Viens latino pacans un pārējie sievišķi kā no modes žurnāla nūjo no kalna augšā un lejā. Izrādījās, ka tā ir fotosesija un viņus kāds bildē. A mans līdzgājējs salauzis kājas īkšķi un pārvietojas uz kruķiem. Visiem nūjotājiem mutes platas. Vienkārši kruķi ir krietni vairāk trū par visām nūjām kopā ņemtām. Ja patiešām vēlies būt alternatīvs tad salauz kāju, varēsi droši nūjot un par tevi neviens nesmiesies.
Mūsu tolerantajā sabiedrībā iecietība ir kļuvusi par slimību. Mēs esam toleranti pret visu un visiem. Mēs mēģinam draudzēties ar visām reliģijām, pat tādām ,kas pielūdz Džozefu Smitu, ar visām seksuālajām orientācijām, lai cik arī tās nebūtu alternatīvas un modernas. (Man nekas nav iebilsdams pret citām seksuālajām orientācijām, bet es paturu tiesības brīvi par tām ironizēt, kāds gan cits prieks būt "normālam"). Bet nūjotājiem nē, es varu paciest visu, bet pret nūjotājiem izturēšos noraidoši un nedraudzīgi. Ja kāds nūjotājs gribēs uzzināt cik ir pulkstens vai kā nokļūt līdz kādai ielai, izlikšos, ka esmu tūrists un runāju tikai Bashu valodā. - 6 commentsLeave a comment
- 8/1/09 06:43 pm
-
Nu nez. Man ar šķiet nedaudz dīvaini jamie no malas, bet lai tak ņemās, ja pašiem tā tīk, netraucē
- Reply
- 8/1/09 06:45 pm
-
Te plusošu, jā. OK, vecam penšukam varbūt tā ir vienīgā iespēja vēl pilnvērtīgi garu dabas taku izstaigāt, nu — tā es šo nodarbošanos sākumā uztvēru.
Ieraugot ar nūjām jaunus, veselīgus cilvēkus bez redzamām invaliditātes pazīmēm, metas šķērmi. - Reply
- 8/1/09 07:08 pm
-
slēpēm nepietiek naudas.
- Reply
- 8/3/09 09:39 am
-
Es totāli piekrītu par to toleranto sūdu sabiedrībā. Nu cik var? Kaut kur tak ir jānosprauž robeža, citādi vienā brīdī kāds mums sitīs pa seju, bet mēs smaidīsim un teiksim "Paldies, vai varu dabūt vēl?". Izskatās, ka nūjotāji beidzot ir šī robeža. Šī ir vieta, kur mēs vairs nesakām "Nē, nu labi, lai jau viņi tur darbojas", šoreiz mēs uzvelkam ar kārtīgu ozolkoka spieķi nūjotājam pa lieliem un uzbrēcam "Diletants, pazūdi!"
Nūjošana pat nav nodarbošanās, tā ir kaut kāda pseidonodarbošanās. Tikpat labi es varētu ar vāju gumiju sasaistīt kājas, tā ka grūtāk ir spert platākus soļus un nosaukt to par gumijošanu. Vai pēc katra 12-ā soļa sasist plaukstas un saukt to par plaukstošanu. Tas taču ir vienkārši smieklīgi! - Reply
- 8/3/09 12:00 pm
-
jā!!
- Reply