- Mati vairojas daloties
- 7/17/07 10:55 pm
- Ja Tu domā, ka esi īpatnējs, padomā vēlreiz, varbūt vienkārši esi bezmērķīgs.
Šodien izbridu laukā no savas dzīvojamās platības bez apaviem. Varētu jau attaisnoties ar to, ka zeķu atvilkne ir pilnībā tukša, bet tas būtu melots. Man patīk sajust zemi zem kājām (patiesības labad gan jāatzīst, ka lielākoties sajutu asfaltu). Vēl viena alternatīva ir kedas, to apakša ir plāna un mīksta, var pat izjust akmeņus, bet zāles stiebrus starp pirkstiem gan nesajutīsi. Devos protams veikala virzienā, kur gan citur šajā miestā var doties (atvainojos retorisks jautaujāmus sev pašam). Pa ceļam mani gandrīz apēda suns, tāds liels un īsspalvains. Parasti uzturu labas attiecības ar visiem suņiem, ar viņiem ir tikai jāparunājas, un pēc brīža tie kļūst par taviem draugiem. Vairāki no aizsētas suņiem mani ieraugot vairs nerej, bet tikai luncina asti un turpina gaidīt kādu citu garāmgājēju, kuram varētu veltīt kādu niknāku rējienu. Suņa saimnieks mani izglāba, varu dzīvot neapēsts. Bet veikalā, protams, pārdodas tikai alus. Nevienu aborigēnu pie horizonta nemanīju, tādēļ nolēmu izklaidēt sevi pats un doties pastaigā apkārt ezeram, tā ir visnotaļ bezjēdzīga nodarbe, bet ko padarīsi, ja garlaicīgi. Kopā sanāk kādi 5 kilometri, lielākā ceļa daļa jāiet pa asfaltu. Nu jā, nogāju ar. Tagad uz katra papēža pa vienai tulznai. - 6 commentsLeave a comment
- 7/17/07 11:23 pm
-
pārdodas. grr..
- Reply
- 7/17/07 11:25 pm
-
nu tas tā lūr no ledusskapja, un alus valodā piedāvā savus pakalpojumus.
- Reply
- 7/17/07 11:29 pm
-
par tulznām čūsim pastāsti, lai jūtas vainīgs, ka neizklaidēja.
- Reply
- 7/18/07 12:02 am
-
sāpes ier vienīgās īstās emocijas.
- Reply
- 7/18/07 01:05 am
-
laimīgais
- Reply
- 7/18/07 09:03 am
-
Mūsu ģimenē par "īpatnējiem" sauc cilvēkus, par kuriem nekā laba nevar pateikt, bet teikt sliktu - žēl :))
- Reply