uuuuuuuu...

man gan nav... un nebūs. es vairāk uz sporaugiem esmu kritis un vēl uz tiem, par kuriem zinu, ka citiem tādu nav vispār ;o)

(Reply to this) (Thread)

Tev - jā.
Man ar tiem dažiem augiem, kuri man bijuši, čubinoties un sarunājoties, parasti radusies tāda īpaša, bez maz vai intīma saikne.
Nekādi sevišķie augi - apelsīnkociņš no sēkliņas, Uzumbāras vijolīte, vai kā nu viņu sauc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā viena no sanpaulijām ;o)

kādreiz man auga citrons no sēkliņas, līdz tēvs izdomāja, ka tas ir kaut kāda bnezāle blakus gurķim un izrāva ;o( neizdevās viņu saglābt...

kopš tā laika citrusu man nav.

bet lakstu padaudz -- peperomijas, tulpes, dažu paparžu sugas, (grasos ieviest selaginellu, bet vēl nav), ir daži epifīti, dažas orhidejas, begonija, zemesrieksts un vēl daži iesēti laksti, kuriem es nezinu, kas izdīgs, jo sēklas ievāktas kaut kur Itālijā un vēl gaidu, kad izdīgs veikalā iepirktu augu sēklas ar nenosakāmu dīdzību (termiņš notecējis, bet sēklām vajag izturēt ilgāk par noteikto termiņu), Etnas ērkšķzirnis Astracantha sicula, vēl ir dzīva remontantzemene, ripsālis un vēl kaut kāds kaktuss, ko man uzdāvināja unn ar katru dienu nāk kaut kas klāt...

/laiku pa laikam gan nākas no kāda laksta šķirties, piemēram nesen izbēgusī žurcene izraka un sagrauza vienu papardi :o(

un vēl es mēdzu ar augiem dalīties

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ei, Tev i džungļi :DDDD
Pag, vispirms iedraudzēšos ar savu dracēnu un ja nenomirīs, tad redzēsim ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

;o)

(Reply to this) (Parent)