Uz pēdējām kāzām nedevos ar sajūsmu, bet tiklīdz mazais brlālis pavēra muti un sāka dziedāt ērģeļu pavadījumā jaunajam pārim par godu, man kaklā iemetās kamols, acīs parādījās miklums... Es domāju, ka tas nebija kāzu dēļ, bet gan dēļ tā, ka mazais bračiņš dziedāja dikti smuki un viņam tik labi skanēja... viņš aizgrāba mani aiz manas jūtīgākās dvēseles stīgas ar savu dziedāšanu (-;

(Reply to this) (Thread)

Bet mums vakar bija tā, ka mācītājs kaut kur kavējās, līgavainis bija pie altāra un līgava pie durvīm nostāvēja kādas 15 minūtes un kad beidzot nāca ērģļu pavadījumā- tik maziņa un viena - gandrīz visi radi sāka šņukstēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā tā viena? Parasti, tak abi kopā dodas pie altāra...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu, laikam kā nu kurā vietā to scenāriju izdomā. Nē nu vis beidzās labi, līgava no ceļa nenovirzījās un nonāca, gan nedaudz nosalusi, tur, kur viņai pienācās būt - pie altāra blakus līgavainim.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad jau labi! (-; Jācer, ka nesaslims (-;

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No uztraukuma neko nejuta :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hehe, tad jau labbi (((-;

(Reply to this) (Parent)