I ir i nav tiesa. Bija laiks, kad ar bailēm skatījos pār plecu un domāju, ka šitā veikties - es to neesmu pelnījusi, bet nav tiesa. Tici, nav! Līdzsvarotā Providence kūļā savas kājas un spēlē zolīti tikai mūsu galviņās. Dievs strādā par šveicaru, aiztaisa durvis un attaisa logus mūsu galviņās. Žagarus un garu pirkstu arī krata galviņā. Sātans koķeti astes pušķi aizsprauž aiz auss arī galviņā. Nē, nav tiesa!

Ir tiesa, ja runa iet par laiku, ieguldīto spēku un varēšanu. Jo ir jau viss nolāpītā līdzsvarā, ja tā labi padomā. Māja un ģimene žonglē kopā ar darbu ar mīļām nodarbēm, ar mācīšanos un laiku dvēselei, ar draugiem un Tevi pašu. Un tā jūs tur visi kopā stirinaties un plēšat to laika skrandu un varēšanas skrandu. Ja katram pa ielāpam netiek, mierīga dzīve nesanāk.

Varbūt patiešām pienācis laiks pārmaiņām?

(Reply to this) (Parent)