mja, es ar esmu pārsteigta, ka tā var pieķerties virtuāliem draugiem...

(Reply to this) (Thread)

Laiks un emocijas, ko mēs veltām viņiem, padara viņus tik svarīgus. Gandrīz kā Mazajā princī, vai :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuja - un mēs esam atbildīgi par to, ka viņus pieradinam arī pie sevis, vai tā? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hm, ja Tu tā saki...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ir tā ir :) vismaz mēs tak ceram, ka, ja mēs izdzēsīsimies visi lies asaras un sauks atpakaļ :) Un ja nu nesauc - būs baigais "obloms" es jau nu neriskētu to pārbaudīt :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja es izdzēstos, es jau nemaz nelūrētu, vai raudās, lai nenāktos vilties :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Raudās, raudās. :) Kur liksies. Pēc visiem kāds jau paraudās.

(Reply to this) (Parent)

tas izklausaas nedaudz peec " es jums patiiku? Nu tad dariet kautko! Es tachu nevaru pati skriet sev pakalj" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hehe, tieši tā ;o))) Un "vai tik es neskrienu pa ātru?" ;DD

(Reply to this) (Parent)

Jā, bet kāpēc vispār jāuzdod tādi jautājumi, kāpēc tik bieži mēs baidāmies izrādīt, ka mums patīk? Baidāmies vilties? Vai, kā mans mīļais: "Es jau Tevi neslavēšu, kļūsi pārāk iedomīga!"

(Reply to this) (Parent)