Zum -

Zum -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 6., 2004

11:54
Sakumpusi klumzāju un ik pa brīdim vizualizēju vienu franču aktrisi (lūk, pēkšņi vārdu neatceros, tāda pasīka, blonda strupdegune, bet ar idiāli taisnu muguru), un tas palīdz, pleci atpakaļ, krūtis uz priekšu, pati jūtos, it kā paaugusies kādu pēdu virs zemes, gaita ar' graciozāka, nevis kā vecam jūrniekam.
Pēc brīža - atkal viss pa vecam.
Kas to būtu domājis, ka bērnības kompleksi par garo augumu izvērtīsies neglābjamā līkmugurainībā. Neveiklā sajūta, uzlūgtai ballē, piecelties un konstatēt, ka partneris atrodas kaut kur "lejā" :))) Mīļa sajūta, atceroties, ka burvīgs jauneklis aicina uz deju ar vārdiem: "Tas nekas, ka es maziņš."
Tā bija lauku diskotēka par godu 7. nevembrim un no "krieviem" mājās bij atgriezušies labākie kadri.
Vot, uzrakstīju un sāka likties, ka esmu dzīvojusi 40. gados.

Bet, ja kāds vecis nāk pretī, es muguru netaisnoju, lai neiedomājas, ka es viņa dēļ :)))

(2 raksta | ir doma)

Comments:

From:	ezic
Date:	6. Aprīlis 2004 - 20:37

(Link)

izklausās, ka to būtu rakstījusi mana māsa ;))

(Reply to this) (Thread)

From:	zum
Date:	6. Aprīlis 2004 - 20:53

Vo, vo!

(Link)

Tur, Dienvidkurzemē šitādas garas šķiestas rodas!

(Reply to this) (Parent)

> Go to Top

Sviesta Ciba