|
|
|
Februāris 23., 2019
06:53
Joachim vakar sagrieza brāli. Aizvajar atklāja urīnpūšļa vēzi un uzreiz grieza, lai skatītos, kas ir, kas nav. Joahims runāja un runāja, un es tikai klausījos un klausījos, šad tad izmetot ps vārdam. Klausījos ka ģimenē nekad nekas tāds nav bijis. Klausījos par omi, kura simts gadus esot sasniegusi. Klausījos par iespējamo glābšanas procentiem vienu no tūkstoša. Klausījos par viņa pienākumiem un uzdevumiem, kas viņam priekšā, par brāļa jauno teleskopu, kura viena detaļa sver 30 kg un Joachim tas tagad būs jāstiepj. Ko es varēju teikt? Neko. Tikai uzklausīt. Bļeģ!
|
10:50
Es esmu sava mirušā vīra atraitne, nevis madama. Un esmu tieši tik nikna, patiesa un taisnīga. Lūk!
|
11:15
Jāatceras uzrakstīt Arbaitsamt, ka man vajag brīvu privātās dzīves dēļ. Nē, es saprotu, ka vergiem privātā dzīve nepienākas. Lai tik paprovē nedot.
|
14:56
Jāpasaka sīkajai, lai iemācās izslēgt telefonu pēc zvana. Automātiskajā atbildētājā vesela minūte sīko klasesbiedru sarunas ierakstījušās.
|
23:13
Saedos rupmaizi ar ķiploku krēmu. Visi te apkārt slimi, klepo un šņaukājas.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |