> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūlijs 21., 2006

09:11 Zaļajā dārzā ir galvenā mājiņa un vairāki mazāki namiņi. No malas skatoties, maldinošas liekas gan koka būdiņas, gan nosaukums, kas vedina domāt, ka tas ir pseidotautiskā stilā celts iestādījums, kurā var nekrietni bargu naudu no pa pusei intelektuāla, pa pusei zemnieciska pārgudreļa nopirktas saišķi smilšainu burkānu, piedevām noklausoties, cik ūberdabistiskos apstākļos šmējais burkāns audzināts. Starp mājiņām urdz mazi ūdenskritumiņi un strūklaka, kuras radīto patīkamo skaņu gan apslāpē skaļa mūzika, tipa armēņu pops, vai, nesapratu. Pie vienas sienas uzgleznots nemirstīgais Ararata kalns, būtu nu labāk aizbraukuši un nofotogrāfējuši. Izvēlējāmies namiņu - galdiņš, soliņi, sālnīca, piparnīca, svecīte :) Mazs veidojums, kas izskatās kā gongs, bet īstenībā ir ar mazu knibucīti, kuru piespiežot jāatskrien meitenei. Spiedām, dažreiz atskrēja, dažreiz ne :) Ēdieni ir labi, sātīgi, porcijas lielas, tikai pašu eksotiskāko un iekārojamāko nav, neizdevās man remdēt nostaļģiskās atmiņas pēc dolmas - vīnogu lapās ievīkšķitiem gaļas pikučiem. Pārēdāmies mēs krietni, i gards lavašš bija, i vistu ķidas bija, i harčo bija, i salāti ar baklažāniem un riekstiem bija. Un beigās mūs ar savu ierašanos iepriecināja mrssanderz un sirdna Ech, Erevan! Brokastis neēdu, nez kā būs ar pusdienām.

(3 raksta | ir doma)