|
Aprīlis 6., 2006
13:31 Ja nav, par ko rakstīt, rakstīšu par blakussēdošo puisi autobusā, kas mācījās satiksmes noteikumus. Jo vairāk mācījās, jo skaļāk šņākuļoja, un likās, tūlīt, tūlīt emocionālās spazmas pāraugs fizioloģiskajās, tas ir, tusnīšanā. Bet laikam puisietis beidzot pats sevi sadzirdēja un pārtrauca.
|
Comments:
kaut kā atcerējos, nez kur lasīju par aktieriem, ko viņi patiesībā runā tajos fona skatos, otrajā plānā, izteiksmīgi žestikulējot, smaidot; izrādās viņi vairākās intonācijās atkārto `ko runāt tad, kad nav par ko runāt`, un viss tā man brīžiem gribas cibā visdažādākajās intonācijās ierakstīt `ko rakstīt tad, kad nav par ko rakstīt`
| From: | zum |
Date: | 6. Aprīlis 2006 - 14:02 |
---|
| | | (Link) |
|
Jā! |
|
|
Sviesta Ciba |