|
[15. Jan 2006|19:11] |
viss bija labi ar to dāvanu, :) un man tas ir svarīgi, jo tētis ir visai sarežģīts vīrs.
Vislabākie dzimtas saietos ir stāsti. Šoreiz tie bija barikāžu stāsti, un pēcāk par to, kā mans vecvectēvs tālbraucējkapteinis, vētras laikā neapturami uz klintīm nests, esot Dievam apsolījis, ka, ja kuģis klinīm garām tiks un pats malā dzīvs ar visu apkalpi nonāks, tad nevienu dūmu vairs, kā vēlāk krodzniecei apjucis žēlojies, ka nu ir sprukās, jo dzīvi bez smēķa ne iedomāties nevarot, kā tā to samācījusi, iedegtu cigāru pār vienu plecu un atlikušo paciņu pār otru plecu mest, un ko kājas nes neatskatoties uz kuģi atpakaļ doties. Šis darījis, kā vēlēts, un tā arī dzīvē nevienu dūmu vairs uzvilcis neesot. Un tad bij maisam gals vaļā - kā tēva senči no ķeizara zemi Vecmilgrāvī īpašumā dabūjuši, ka pirmais zināmais sencis baznīcgrāmatās kā katordznieks minēts, bet nezkāpēc Rīgā nometināts ticis, ka manai vecmammai vienai no pirmajām sievietēm Rīgā šofera tiesības bijušas, bet šofierēt gan laikam tik dažas reizes tolaik dabūjusi, ka mans jaunākais onkulis, kā zīdainis nomiris, jo viņa asinis pa druskai vien slimnīcas ebreji savās maizēs iecepuši. To pēdējo gan apšaubīt atļāvos, bet manī neviens, protams, neklausījās, atmiņu un leģendu kamols naski tālāk uz arvien tuvākiem laikiem ritinājās. Turpinājums nu jau manas mammas apaļā jubilejā sagaidāms :))) |
|
|
Comments: |
Paklau, tīri interesanta lasāmviela. Vēl kādreiz pastāsti kādas istōrijas iz saviem radurakstiem. ;)
gan jau, istōriju manā kuplā radu saimē netrūkst ;)
| From: | puce |
Date: | 15. Janvāris 2006 - 21:44 |
---|
| | | (Link) |
|
eu, a tas ir forši, ka jūs to zināt un stāstāt un pārstāstat. kam tad vēl ir ģimenes piederības vērtība, ja ne šādiem dzīvies dzimtas stāstiem. un tu neaizmirsti saviem bērniem to kādreiz izstāstīt. savās apaļajās jubilejās. pieplusojot vēl savus dēku stāstus iz jaunības..
Jā, man dēku stāstu netrūks un ne tikai no jaunības, es ceru.
Reti jau sabrauc visi kopā, tāpēc apaļas jubilejas ir vērtīgas.
Nospriedām, ka derētu viendien tiešām visiem savākties, citādi savu daudzo brālēnu un māsīcu bērnus un dažam labam i mazbērnus pat redzējusi neesmu, tik stāstus dzirdu, kā kuram iet. Savukārt mani bērni i manas māsīcas un brālēnus visus nav redzējuši, varbūt kādu onkuli un tanti arī ne. Tika lēsts, ka tad sanāktu tusiņš uz teju vai 60-70 cilvēkiem.
| From: | puce |
Date: | 15. Janvāris 2006 - 22:35 |
---|
| | | (Link) |
|
jūs savus dzimtas kokus esat sazīmējuši? interntā var dabūt brīvas prgrammas, kurās to viegli izdarīt.. GenoPro, piemēram.
Neesam. Saki, ka ir. Būs kāddien jāpaburas, jāuzsāk, pēcāk lielos saietos varētu baltos plankumus pamazām aizpildīt.
Laimīgā, ka Tev tas viss ir!
Jā man arī tas liekas forši. Un kad katrs uzņemas daļu klapatu, viss sanāk forši un vēl ilgi ir ko atcerēties.
Šodien man pietrūkst manas vecasmātes stāstu. Un ļoti noželoju ka toreiz neienāca pratā to visu pierakstīt...
es savu omu stāstos pārāk neieklausījos, žēl gan. Vai nav savādi, ka pēkšņi tie prasāt prasās te ieskicējami. | |