Vienīgi mūsdienās pie šīs kategorijas, iespējams, varētu pieskaitīt arī baltās apkaklītes, kuras nav ne īsti apakšā, ne augšā, taču ar visiem spēkiem kārpās uz mistisko laimeszemi tur, kaut kur, uzņēmuma hierarhijas augšgalā, kuras skolā un augstskolā gan var būt gājušas, taču iemācījušās tur vienīgi biznesa ētiku, biznesa psiholoģiju un spēju galvā veikli veikt četras matemātiskās pamatdarbības, lai nebūtu jāmeklē MS Excel vai kalkulators ikreiz, kad tas nav īsti pie rokas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad cilvēks tādā pašā pozīcijā, kurš ar visiem spēkiem ne kārpās uz mistisko laimeszemi tur, kaut kur, uzņēmuma hierarhijas augšgalā nav proletariāts?

Vai proletariāts mūsidenu sabiedrībā ir cilvēki ar specifiskām materiālistiskām vēlmēm?
Un kas tad viņi top, kad to augšiņu sasniedz?

Manuprāt, tāds iedalījums proletariātos un citās grupās ir baigi mākslīgs un neko daudz nepalīdz orientēties sabiedrībā, tāpat katrs cilvēks ir individuāli jāiepazīst, lai to varētu novērtēt pēc saviem standartiem.
Grupveida vispārinājums ir pārāk neprecīzs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varētu, protams, apgalvot, ka mūsdienās var novērot proletariāta izmisīgus centienus kļūt par buržuāzijai piederošajiem, taču, no otras puses, tādā vai citādā mērā rāpšanās uz augšu ir bijusi aktuāla vienmēr, turklāt dalījums šādos slāņos, patiesi, ir neadekvāts, un nekas cits jau šīs manas pārdomas nav, kā spriedelējumi tīri metalīmenī par un ap pašas aptaujas tēmu, tiklab par īstu mūsdienu sabiedrību, kā par tās abstrahētu modeli, kurā šis sadalījums grupās kalpo vienīgi sistēmas vienkāršojumam.

(Reply to this) (Parent)