savdabīga diena |
[14. Feb 2007|21:57] |
biju domājusi, ka esmu stiprs cilvēks, bet pēc pretīgi grūtas darbdienas šīvakara nodarbībā sabruku kā tāds kāršu namiņš, publiski birdināju asaras un šņaukājos, jutos kā pēdējais idiots, bet neko nevarēju sev padarīt, un tas nebija kauns par nevarēšanu, tās nebija sāpes, vilksviņzin - kas tas bija. Ir tak bijušas daudz nopietnākas lietas, par ko izsamist un puņķoties. Atliek cerēt, ka - pasapņosim - pēc gadiem trijiem nodarbības sagādās arī neizskaidrojamus, histēriskus prieka brīžus. Uz beigām, protama lieta, savācos, sajūta rumpītim forša un morālu paģiru nav, tomēr savādi..
Vēl jāpalielās: meitēni sagādājuši mīkstu, plankumainu dūru vicinātāju, kas nu sēž uz kompja melnām dūrēm un pekām un izskatās apķērīgs un omulīgs. |
|
|
Comments: |
| From: | skuka |
Date: | 14. Februāris 2007 - 22:40 |
---|
| | | (Link) |
|
kas tās par nodarbībām, ja drīkst jautāt?
xingyiquan, nav ne jausmas, kā to pareizi latviski izrunā un raksta. ķīniešu cīņas māksla, es jau tik trešo reizi biju, cilvēki gadiem slīpējot katru kustību, ārkārtīgi skaisti izskatās, kad skolotājs ar pieredzējušiem mācekļiem strādā. Kaut kas tai visā ir pievilcīgs :)
| From: | lemurs |
Date: | 15. Februāris 2007 - 01:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Izrunā siņji cjuaņ, nu apmēram tā. Bet pēc jūsu Staburovas grāmatiņas arī rakstība sanāk tamlīdzīga. Un nebēdā nenieka! Būs arī jautrība! Man liekas, šitās vienkāršās kustības parauj ārā kaut kādus korķus, izdauza arī emociju sablīvējumus, tāpēc arī tas šķidrums tek. Teicu, man bija tāpat.
| From: | skuka |
Date: | 15. Februāris 2007 - 02:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Ō! | |