|
Decembris 23., 2004
| 12:28 - piesnigusi lodžija..
nez... taa saakas katra diena. skan Tiina Teernere - Missing you..
ak vai.. gribeejaas uzrakstiit kaut ko skaistu, bet nonaaku vien pie secinājuma, ka kārtējo reizi es daru visu, lai tikai nedarītu to, kas patiešām jādara, kaut arī tas ir tik sasodīti vienkārši. pat vieglāk par Frommu, pat vieglāk par pamošanos un vēl vieglāk par aizmigšanu. Man ir miers...pilnīgs miers.. papusei vienaldzīgs miers.. gribas piepildīt mājas ar cilvēkiem un dāvāt vinjiem visiem prieku.. liidz Jaunajam gadam un arii tad.. lai te ir pilns ar draudziigaam sejaam un prieku.. Piekaapshanaas vai zinjkaare... es gribeetu, lai tas ir patiikami.. ak vai - shis bezsakars.. es censhos atsuakt sevii to vakarnakts sajuutu - shodien - visu visu izdariishu, - piparkuukas, istaba, kraasainais papiirs, iesainjoshana, smaidi un smiekli.. varbuut shodien, varbuut riit.. bet paldies Tev,.. kaut neesi te.. man ir baigaa sajuuta.. mjaa.. nepaarproti. es vienkaarshi juutos ljoti labi, ka Tevi paziistu.. ka paziistu Juus 3.. manas stabilaas veertiibas.. kas reizeem sagriiljojas.., bet ir pieraadiijushas sevi kaa absoluutas un stabilas. pieradinaatas... ar visdziljaako cienju zjirafeens Garastāvoklis:: taads mieriigs Mūzika: Tina Turner - Missing you...
|
Comments:
Jauki. Man ar tām kautkā mainīgi. Tikai viena paliekoša draudzene jau visus 16 gadus ir (satieku viņu reti, jo ņemās pa mūzikas pasauli. šodien jāsatiek pēc ilgiem mēnešiem). Pārējās nāk periodiski
man jau liekas, ka viss ir periodiski.. esam jau vairaakkaart runaajushas.. ka beigsies gads.. viena aizbrauks, citas studees.. nu kur nu kuraa.. un viss buus savaadaak..bet viss paliks,vinjas nekad nezudiis.. (ooj skan paaraak ideaalistiski un naivi.. bij domaats nu..ka.. draudziiba jau nepaaries) un varbuut mees tiksimies peec gadiem pieciem kkur Pariizes kafuuzii un kopiigi iereeksim par pagaajusho un esosho.. :P
pastaaviigi..ir diivaini ar tiem cilveekiem,ko reti satieku.. jo jaa, vinji ir tie paliekoshie draugi, bet, vinji jau nezina, kas ar mani notiek.. un tad vairs nevar saprast, no kura gala lai kjeras klaat staastiishanai... un ir gruuti.. bet svariigi arii.. mjaa.. runaajot ar taadu draudzeni, kas kopsh pirmajiem soljiem liidz pat shodienai... bet sen nesatikta un nav ikdienaa.. rodas sajuuta, ka izkaapju pati no savas dziives.. mjaa..
Nē, lūk šī īr draudzene, kura zinu, ka lai cik dienas, mēneši, gadi nebūtu pagājuī, viņa mani nav aizmirsusi. Un tad ir vienmēr tik daudz stāstāmā, tad ir tik daudz smiekli un tā.
Bet ja godīgi, tad man ar puišiem ir vieglāk sadzīvot. |
|
|
Sviesta Ciba |